Atis Legzdiņš, Robins Ušackis: Tinnitus – troksnis galvā un ausīs
Troksnis ir simptoms, kad pacients sūdzas par troksni ausīs, galvā, kas nav saistīts ar apkārtējās ārējās vides skaņām, troksni un lielākoties citi cilvēki to nedzird. Tinnitus var būt objektīvs vai subjektīvs. Objektīvs ir tajos gadījumos, kad troksni dzird ne tikai pacients, bet arī ārsts, piemēram, uzliekot stetoskopu uz kakla pieauss rajonā. Lielākoties tinnitus ir subjektīvs, kas izpaužas kā rūcoša, pulsējoša, džinkstoša, šņācoša, klikšķinoša, pīkstoša, dūcoša skaņa, ko ārsts nedzird. Tinnitus var būt akūts, hronisks, vienpusējs, abpusējs, konstants, intermitējošs un tā tālāk. Vairāk nekā puse no populācijas kaut reizi ir sajutuši šādu simptomu. Provizoriski no tinnitus cieš aptuveni 15 līdz 20% populācijas, kur aptuveni 5% tiek ievērojami ietekmēta dzīves kvalitāte. Aptuveni 1% pacientu ir paaugstināts suicīda risks, tāpēc simptomu būtu jāuztver nopietni. Šo simptomu biežāk novēro gados vecākiem pacientiem, bet mēdz būt arī jauniešiem un bērniem. Tinnitus 90% gadījumu asociējas ar dažāda veida dzirdes traucējumiem, bet tikai 40% pacientu ar dzirdes traucējumiem ir tinnitus. Dzirdes pasliktināšanās dubulto iespēju, ka pacientam attīstīsies tinnitus un trīskāršo iespēju, ka viņš no tā cietīs. Novērojama ir liela korelācija starp traucējošu tinnitus ar trauksmi un depresiju.
Trokšņa ausīs un galvā rašanās mehānisms īsti līdz galam nav skaidrs. Cilvēks nedzīvo izolētā pasaulē no skaņas aspekta, jo skaņa ir mums visapkārt un arī mūsos. Dzirdamas dažādas frekvences fona skaņas, ko uztver cilvēks, līdz ar to skaņas impulsi tiek nepārtraukti translēti no uztveres orgāna - auss uz dzirdes centru galvas smadzeņu deniņu daivā. Pastāv uzskats, ka īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu emocionalitāti, dzirdes traucējumu gadījumā veidojas skaņas nepietiekamība dzirdes centrā un galvas smadzenes pašas veido skaņu, lai kompensētu šo iztrūkumu. Tas izskaidro, kāpēc ne visiem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir tinnitus un ka šis simptoms vispār var būt pacientiem bez dzirdes traucējumiem (1. attēls).
1. attēls. Tinnitus patofizioloģijas shēma
Tinnitus var būt kā simptoms ausu slimībās, centrālās nervu sistēmas saslimšanās un patoloģijās, kas nav saistītas ar iepriekš minētajiem orgāniem. Anatomiski ausi iedala ārējā ausī, vidusausī un iekšējā ausī. Patoloģija jebkurā no šīm struktūrām var veidot tinnitus, piemēram, ārējā ausī - sēra korķis, ārējas dzirdes ejas iekaisums; vidusausī - vidusauss iekaisums, otoskleroze, vidusauss muskuļu mioklonuss; iekšējā ausī - sensoneirāla vājdzirdība, Menjēra slimība, galvaskausa pamatnes lūzums, akutrauma (iekšējās auss bojājums). Centrālās nervu sistēmas saslimšanas, kas izrasia tinnitus, iedala attēldiagnostiski vizualizējamās (redzam patoloģiju CT un/vai MRI) un nevizualizējamās (patoloģiju CT un/vai MRI nekonstatē). Radiologs var konstatēt pontocerebellārā leņķa audzējus, neirovaskulāru konfliktu, hidrocefāliju, Chiari I malformāciju, insultu, multiplo sklerozi, aneirismas, arteriovenozas malformācijas un citu. Problēma ir tā ka šīs attēldiagnostiski vizualizējamās patoloģijas ir daudz retāk nekā nevizualizējamās kā migrēna, epilepsija, somatoformi traucējumi, trauksme, depresija, šizofrēnija, demence un cits.
Ir daudz un dažādas saslimšanas, kas var izpausties ar troksni ausīs. Iekšējā auss zināma kā dzirdes un līdzsvara orgāns, bet vairāk strādājot ar pacientiem, mūsuprāt, iekšējā auss ir kā mājas signalizācijas sistēma, kas iesaistīta visos tinnitus gadījumos. Jautājums, vai problēma ir signalizācijas sistēmas darbības traucējumi, kā iepriekš minētās ausu un CNS saslimšanas, vai arī, tēlaini izsakoties, mājās ielauzies kāds nelūgts viesis, piemēram, infekcijas (Laimas slimība, sifiliss un cits), kardiovaskulāras saslimšanas (ateroskleroze, hipertensija, vaskulīti un cits), endokrīnas saslimšanas (cukura diabēts, vairogdziedzera saslimšanas), medikamentu blaknes (antibiotikas, diurētiķi, ķīmijterapija un cits), reimatoloģiskas saslimšanas, ģenētiskas saslimšanas, toksikoloģija, kakla un plecu muskulatūras hipertonuss, temporomandibulārās locītavas saslimšanas. Tinnitus ārstēšana ir problemātiska, jo nav specifisku medikamentu, kas nomāc troksni. Svarīgi noskaidrot iespējamo cēloni, lai to novērstu un tādējādi mazinātu tinnitus radītās problēmas. Atsaucoties uz iepriekš minēto, tinnitus ir sastopams daudz un dažādās saslimšanās un var būt nepieciešama multidisciplināra pieeja problēmas risināšanā. Iesākumā vajadzētu pacientu nosūtīt pie otorinolaringologa, lai izslēgtu vai ārstētu iepriekš minētās ausu saslimšanas un veiktu dzirdes pārbaudi - audiogrammu. Visbiežāk vecāka gada gājuma cilvēkiem konstatēs tā saukto vecuma vājdzirdību. Kā jau iepriekš minēts, ne visiem pacientiem ar vājdzirdību ir tinnitus. Bieži vien nepieciešams izvērtēt pacienta somatisko un psihisko stāvokli. Ģimenes ārstam vēlams veikt pilnu asins ainu + EGĀ, Fe līmeni, ferritīnu asinīs; jānosaka holesterīna līmenis + frakcijas; glikoze; angiotenzīna konvertāze; vairogdziedzere hormoni; kretinīns, urea; K, Na, Ca līmenis asinīs; reimatoīdais faktors, anti - DNS, ENA, ANA; antivielas pret Laima boreliozi, izmērīt pacientam TA, veikt ehokardiogrammu, Holtera monitorēšanu. Nepieciešamības gadījumā pacients jānosūta pie neirologa, lai izlemtu jautājumu par MRI, CT, EEG, Duplex galvas un kakla asinsvadiem izmeklējumu. Ja visi iepriekš minētie izmeklējumi ir normas robežās, kā arī tas bieži vien notiek, ir aizdomas par somatoformiem traucējumiem un būs nepieciešama psihoterapeita, psihiatra konsultācija. Troksnis ausīs ir nepatīkams simptoms, kas rada trauksmi, savukārt tā pastiprina troksni un rodas apburtais loks (2. attēls).
2. attēls. Tinnitus apburtais loks. Pacients koncentrējas, troksnis pastiprinās.
Bieži vien pacientiem troksnis ausīs ir nopietni traucējošs simptoms un to nevajadzētu ignorēt. Dažkārt nav skaidrības, kā uzsākt ārstēšanu, it īpaši, jo trokšņa ārstēšanā nav specifisku medikamentu. Ļoti svarīga ir saruna ar pacientu par viņa problēmu, iespējamajiem iemesliem un risinājumiem, kas var nebūt vienkārši. Praksē bieži vien ir pacienti bez redzama tinnitus iemesla vai arī iemesls ir tik maznozīmīgs, ka neizskaidro radīto trokšņa traucējumu. Sarunas laikā būtu jāizstrādā stratēģija: jāmēģina precizēt iemeslu un pielietot attiecīgu terapiju, piemēram, pacientam ar paaugstinātu asinsspiedienu, nozīmējot antihipertensīvos līdzekļus, spiediens mazinās, troksnis izzūd - ideāli, bet problēma ir tā, ka kauzāla terapija iespējamā tinnitus novēršanā ir neefektīva iepriekš minētā apburtā loka dēļ. Šajā gadījumā vai arī neprecizētu tinnitus iemeslu dēļ, stratēģija ir jāmaina: pacientam jāizskaidro patoģenēzes būtība, iesakot ikdienā neatrasties klusumā, veltīt laiku lietām un nodarbēm, kas novērš uzmanību no tinnitus, izmainīt dzīves paradumus, mazināt stresu un, iespējams, apmeklēt psihoterapeitu trauksmes mazināšanai un nopietnākās situācijās nepieciešama psihiatra palīdzība depresijas un citu psihisko saslimšanu gadījumos. Neārstēts vai tinnitus, kam nav pievērsta pietiekama uzmanība, var nopietni ietekmēt dzīves kvalitāti, jo cilvēku ar paaugstinātu emocionalitāti, kas pats par sevi nav patoloģija, ir ļoti daudz. Šādiem cilvēkiem tinnitus veicina: aizkaitināmību, miega traucējumus, depresiju, nogurumu, galvassāpes, trauksmi, atmiņas pavājināšanos, koncentrēšanās spēju samazināšanos, kaitīgo vielu lietošanas pastiprināšanos, problēmas darbā un privātajā dzīvē, kas ir pamatu pamats cilvēka pilnvērtīgai dzīvei. Nobeigumā vēlam labu saskarsmi ar pacientu, jo bieži vien izpratne par tinnitus mazina simptomātiku, kas arī ir galvenais terapijas mērķis, jo tinnitus šobrīd nevar 100% izārstēt, bet var mēģināt mazināt tā ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti.
Foto: Shutterstock.com
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada jūlija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!