Jevgenijs Kravčuks- Karstuma dūriens un citas siltuma izraisītas slimības

Atverot jebkuru grāmatu par izdzīvošanu, noteikti pirmais, ko izlasīties, ir ieteikumi sākt ar sevis sagatavošanu izdzīvošanai. Tas nozīmē sagatavošanos visās jomās jebkuros  laika apstākļos. Pasaulē arvien vairāk novēro nevienmērīgas laikā apstākļu svārstības, kas mijas ar karstuma – augstuma viļņiem. Īpaši svarīgi apzināties, - klimata pārmaiņas skar daudzas valstis un var novērot unikālas dabas parādības arī pie mums, Latvijā.

Šogad vasaras sezona jau pusē un piedzīvotas ļoti karstas dienas. Cilvēku spējas adaptēties mainīgiem laika apstākļiem ir apbrīnojamas, bet svarīgi apzināties savas robežas un no medicīniskā viedokļa runāt ne tikai par karstuma dūrienu, bet arī par citām siltuma izraisītam slimībām un veidiem, kā sevi pasargāt.

Karstuma dūriens ir akūts, dzīvībai bīstams stāvoklis, kas saistīts ar augstu mirstību, ja laikus neuzsāk ārstēšanu. Klīniski tas izpaužas kā ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 40 °C, centrālas nervu sistēmas funkciju izmaiņas no apjukuma līdz pat bezsamaņai, kā arī ar pārmērīgu karstumu izraisītiem orgānu darbības traucējumiem - muskuļu bojājumiem, akūtu aknu un nieru mazspēju.​ No visām karstuma izraisītam slimībām šī ir vissmagākā.

Karstuma dūriens dalās divās galvenajās daļās:

1. klasisks – attīstās, ilgstoši atrodoties liela karstuma ietekmē, fiziskās aktivitātes nav obligātas. Organismā vērojams liels šķidruma zudums un elektrolītu traucējumi. Ķermeņa serdes temperatūra paaugstinās lēnam, sasniedzot savu kritisko rādītāju stundās vai pat dienās. Jāmin, ka šim bīstamam stāvoklim vairāk pakļauti vecie cilvēki, kuri atrodas slēgtās, neventilētas telpās bez gaisa kondicionēšanas iespējām;
2. pārslodzes karstuma dūriens – skar cilvēkus, kuri iesaistīti sporta pasākumos, kā atlēti vai veic ar fizisku slodzi saistītus darbus. Te kā piemēru varētu uzskaitīt tādu profesiju pārstāvjus, kā ugunsdzēsēji, militāras personas, sezonās strādnieki laukos. Ņemot vēra, ka fiziskas aktivitātes un muskuļu darbības spēks ir galvenais siltuma ražotājs organismā fiziskās slodzes laikā, bez adekvātas gaisa kondicionēšanas sistēmas, pietiekamas šķidruma uzņemšanas un labas fiziskas sagatavotības, ķermeņa temperatūra ātri paaugstinās līdz sirds un asinsvadu  sistēma vairs nespēj kompensēt karstuma slodzi.

Papildus izšķir arī tā saukto piespiedu hiperpireksiju, kad persona(as) iesprostotas slēgtās telpās (piemēram, bērni atstāti mašīnās, bēgļi slēpjas kuģu konteineros vai strādnieki pakļauti lielām karstumam darba vietā)​. Šādos piespiedu apstākļos slēgtās telpās ātri paaugstinās temperatūra, kas var apdraudēt cilvēka dzīvību.

Termoregulācija

Cilvēka ķermeņa temperatūru organismā regulē hipotalamus caur delikātu sistēmu, kurā iesaistīts šūnu metabolisms, hormoni un citu orgānu darbība. Hipotalamus uztur serdes temperatūru starp 36 un 38 grādiem pēc Celsija. Iekšēji regulācijas mehānismi izjūk, ja temperatūra ir zemāka par 35  un augstāka par 40. Ja ķermeņa temperatūra ir virs 40 grādiem, normālo hemostāzi bez nopietnām komplikācijām iespējams uzturēt tikai īsu laika periodu.

Atbildes uz paaugstinātu ķermeņa temperatūru organismā var būt dažādas. Asinsvadu dilatācija jeb paplašināšana lielākoties notiek ādā. Paaugstinās arī sviedru izdale. Fiziskas slodzes rezultātā karstā vidē sirdsdarbība paātrinās, lai nodrošinātu normālu asins apjomu sirds saraušanās brīdī, kas samazinājies, jo asinsvadi ādā paplašinājušies. Karsta laikā mainās cilvēka uzvedība, kad viņš apzināti meklē vietas,  kur atdzesēties, dzer aukstu ūdeni, meklē mazāk saulainas vietas. Svarīgi minēt, ka cilvēkiem ar sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām vai tādu medikamentu lietošanu, kas ietekmē sirds funkcijas (piemēram, urīndzenošie līdzekļi, beta blokatori, asinsspiediena medikamenti), kompensācijas mehānismi nespēj uzturēt normālu sirds izsviedi. Karstuma izraisīts stress var izraisīt arī aritmijas, miokarda išēmijas un hroniskas sirds mazspējas dekompensācijas.

Ķermeņa siltuma izdalīšanās apkārtējā vidē iespējama četros veidos:

1.starojums; 2.konvekcija; 3. izgarošana; 4. kondukcija.

Izgarošana ir principiāli galvenais mehānisms, kāda veidā ķermenis atdot siltumu, bet tā paliek neefektīva, jā apkārtējās vides relatīvais mitrums ir virs 75 %​. Siltuma  izstarošana un izgarošana ir efektīva, jā apkārtējās vides temperatūra nav lielāka par 35o C. Daudzi noteikti novērojuši - karstā laikā patīkami, ja ir kāda vēja plūsma. Vējš konvekcijas veidā efektīvi pārvada siltumu no ķermeņa, jā vides temperatūra ir 32,2 grādi un mitrums 35 %. Zinot šo faktu un atvēsinoties mājās apstākļos, ventilatoru lietošana ir neefektīva vienīgi mitrā un kārstā laikā.​

Ārējas vides temperatūrai paaugstinoties virs 35 grādiem, ķermenis vairs nespēj izstarot siltumu un siltumapmaiņa atkarīga tikai no izgarošanas, kas izraisa galveno siltumapmaiņas mehānismu bloķēšanu. Šie procesi izraisa paaugstinātu skābekļa patēriņu, paātrināto metabolismu. Klīniski tas izpaužas ka paātrināta elpošana un sirdsdarbība.​

Riska faktori

Noteiktas kategorijas cilvēki ar hroniskām saslimšanām ir vairāk pakļauti karstuma izraisītam slimībām. Te var uzskaitīt šādas riska grupas:

pacienti, kuri regulāri lieto medikamentus, pacienti ar sklerodermiju, hipertireoidismu, feohromocitomu, veci cilvēki, mazi bērni, sportisti, cilvēki ar ierobežotām kustībām, alkohola un narkotisko vielu lietotāji, cilvēki ar palielināto svaru.

Papildus riska faktori ir: nepietiekama šķidrumā uzņemšana, gaisa kondicionēšanas sistēmu un aklimatizācijas trūkums, sociāla izolācija.

Pārlieku liela alkohola lietošana saistīta ar daudzām negatīvam sekām. Alkohols atūdeņo organismu, jo samazina  antidiuretiska hormona izdali. Cilvēkam reibumā  ir arī ierobežotas dabiskas spējas izvairīties no karstuma (piemēram, aizmieg pludmalē zem atklātas saules un nejūt siltuma iedarbību).

Izņemot karstuma dūrienu, izšķir arī citās specifiskās karstuma izraisītas slimības.

Karstuma tūska

Attīstās saistībā ar ādas asinsvadu dilatāciju un ortostatisko šķidruma vilkšanu gravitācijas ietekmē cilvēkiem, kuriem ir ilgstoši stāvošs darbs vai personām, kuras ceļo mašīnās vai lidmašīnā. Ļoti retos gadījumos var paplašināties līdz ceļgala līmenim, bet lielākoties attīstās potīšu rajonā. Tas ir pašlimitējošs stāvoklis un specifiskā ārstēšana nav nepieciešama. Vislabākā profilakses metode ir regulāras fiziskās aktivitātes un kompresijas zeķu nēsāšana.

Miliaria rubra, lichen tropicus jeb karstuma izsitumi

Karstuma izsitumi rodas sakarā ar akūtu sviedru dziedzeru kanālu iekaisums, ko izraisa ādas virsējā slāņa (stratum corneum) macerācija. Atbilstoši raksturojumam, tie ir makulopapulozi, eritematozi izsitumi virs apklātiem ādas rajoniem. Sviedru dziedzeru kanāli uzbriest un plīst zem spiediena, veidojot virspusējus pūslīšus zemādā.

Daudzi līdzekļi var būt noderīgi cīņa ar šiem izsitumiem un to izraisītu niezi vai diskomfortu, piemēram, kalamīnu saturošs losjons, topiskie steroīdi un C vitamīns.

Jā ir pieejams hlorheksidīns, ko sajauc ar krēmu vai ir salicilskābes saturoši tīrīšanas līdzekļi, tie var atvieglot pašsajūtu gadījumos, kad izsitumiem ir izteikta nieze. Papildus var lielot arī antihistamīnus  jeb prettūskas un pret alerģijas medikamentus.

Izsitumu veidošanos var novērst, valkājot tīrus, vieglus, nepieguļošus apģērbus un izvairoties no situācijām, kas pastiprina savīšanu.

Karstuma izraisīti krampji

Krampji attīstās fiziskās aktivitātes laikā vai atpūtas periodā. Sāpīgas, pēkšņas skeleta muskuļu kontrakcijas, bieži apakšstilbos, bet var arī veidoties augšstilbu un plecu muskuļos.

Riska grupa ir cilvēki, kuri nesen sākuši darbu karstā vidē vai nav aklimatizējušies. Krampji var rasties cilvēkiem, kuri intensīvi veic fiziskas aktivitātes un uzņem parastu ūdeni vai hipotoniskos šķīdumus.

Lai arī šis stāvoklis ir pašlimitējošs un nav saistīts ar ilgstošām veselības problēmām, tomēr sāpes krampju laikā vai pēc tam var būt iemesls ārsta apskatei. Šie krampji ir īsi un neizraisa nopietnas komplikācijas, piemēram, rabdomiolīzi (muskuļu sabrukumu). Galvenais iemesls, kāpēc var attīstīties krampji, ir samazināts elektrolītu (kalcija, magnija, nātrija) līmenis muskuļos. Vislabākā ārstēšana ir profilakse. Ieteikts lietot izotoniskos šķidrumus vai sporta maisījumus. Ja komerciāli nopērkami maisījumi nav pieejami, izotonisko sāls šķidrumu var pagatavot mājās apstākļos, sajaucot divas sāls tabletes (1300 mg) vai ½ tējkarotes sāls ar vienu litru ūdens, iegūstot 0,1 % sāls  šķīdumu.

Karstuma izraisīts stress

Karstuma izraisīts stress attīstās ilgstoša karstuma ietekmē, bet neatbilst karstuma dūriena kritērijiem. Dažreiz grūti atšķirt no klasiska karstuma dūriena, īpaši, ja nav pieejami rektālās temperatūras mērījumi, jo agrīnie simptomi var būt samaņas traucējumi. Lielākoties attīstās cilvēkiem, kuri intensīvi veic fiziskas aktivitātes un uzņem parastu ūdeni vai hipotoniskos šķīdumus.

Lai labāk saprastu karstuma izraisītu slimību simptomus, atspoguļošu tos tabulā.

Pirmā palīdzība  karstuma dūriena laikā

Cilvēkiem ar karstuma stresa vai dūriena simptomiem nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība, kas ietver: cietušā evakuāciju un nogādāšanu vēsākā vietā, tūlītēju atvēsināšanu - noņemt drēbes, izsmidzināt vēso ūdeni uz ādas (var izmantot arī dārza šļūteni, kas var radīt pietiekami lielu ūdens apjomu). Ja nav pieejams vēss, tekošs ūdens, samērcē palagus aukstā (ledainā) ūdenī un apklāj ķermeni. Ja pieejamas ledus paketes, tās liek uz virsmām, kur ir lielie asinsvadi: kakla rajonā, padusēs un cirkšņos, uz vēderā zem labas parībēs.

Vēl viena praktiska un komfortabla metode, ko var izmantot, ir ventilators.  Ja ir pieejams ventilators, tā radīto gaisa plūsmu vērš uz cietušo, pirms tam izsmidzinot vēsu ūdeni uz ķermeņa ādas.

Vienā no visefektīvākajām atvēsināšanas metodēm ir imersijas atdzesēšana, ko pielieto profesionāliem sportistiem vai personām,  kuras cietušas no pārslodzes karstuma dūriena.

Pacientu ievieto pietiekami lielā tilpuma vannā, lai nosegtu visu cietušā ķermeni. Palīdzības sniedzējiem jārūpējas, lai cietuša galva neslīd zem ūdens, šādam nolūkam lietojot zem pleciem apliktu dvieli. Pēc iegremdēšanas ūdenī obligāti jānodrošina ūdens cirkulācija, kustinot ūdeni ar rokam. Atdzesēt līdz serdes temperatūrai 390 C. Ja ķermeņa temperatūras  mērījumi nav pieejami – turpina imersiju 10 - 15 līdz 30  minūtēm  Aprēķināts, ka šādi atvēsinot cietušo, var sasniegt ķermeņa temperatūras pazemināšanos par vienu grādu pēc Celsija ik trīs minūtēs.

Protams, šī metode nav savienojama ar dzīvībai glābjošo manipulāciju veikšanu (defibrilāciju, netiešo sirds masāžu).

Profilakse

• Karstuma dūriens ir saslimšana, ko vieglāk novērst nekā ārstēt. Karstuma aklimatizācija ir viens no būtiskajiem prevencijas pasākumiem, īpaši karstā laikā plānojot nopietnas aktivitātes. Piemēram, maratona skrējienu citā valstī, darbu laukos vai ceļojums uz karstajam valstīm. Vispārēji ieteikumi ietver:
• nesāt vieglas, gaišas drēbes;
• pietiekamā daudzumā dzert izotoniskos šķidrumus. Aprēķināts, ka 2 % ķermeņa masas zudums ievērojami ietekmē spēju veikt fizisko slodzi, savukārt ķermeņa masas zudums virs 3 % paaugstina risku karstuma dūrienam. Karstā laikā caur svīšanu var ātri zaudēt daudz šķidruma;
• šķidruma uzņemšana pietiekamā daudzumā - pirms rodas slāpes;
• aizsardzība pret saules iedarbību;
• neatstāt bērnus, radiniekus automašīnā bez gaisa kondicionēšanas;
• karstākā dienas laikā palikt iekštelpās ar kondicionētu gaisu.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!