Jegors Kovaļevskis: Kad piepildās traumpunkti: elektroskrejriteņu sezonas blakusefekts

Elektroskrejriteņi kļuvuši par populāru transporta līdzekli Latvijā, īpaši pilsētās, kur tie sniedz pieejamu, videi draudzīgu mobilitātes risinājumu. Taču ne vienmēr nokļūšana no punkta A līdz punktam B noris tā, kā plānots. Aktīvajā sezonā ik dienas traumpunktos nonāk cietušie, kuri vai nu krituši, vai bijuši iesaistīti ceļu  satiksmes  negadījumā, braucot ar elektrisko skrejriteni. Ievainojumi ir dažāda rakstura – no virspusējiem, tostarp sasitumiem, ādas nobrāzumiem, līdz sarežģītiem lūzumiem. Daudzu negadījumu sekas pacientiem būs jūtamas ilgtermiņā.

Būtiska loma ir sabiedrības izglītošanas kampaņām un likumdošanai, kas veicina zināšanas un izpratni par drošas braukšanas kultūru. Kopš 2023. gada jūlija stājušās spēkā izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka stingrākas prasības gan koplietošanas, gan privāto elektroskrejriteņu vadītājiem. Attiecīgi braucējam jābūt vismaz 14 gadus vecam ar atbilstošas kategorijas vadītāja tiesībām, kustības laikā nedrīkst lietot viedierīces vai būt apreibinošu vielu ietekmē. Tomēr mediķi aktīvajā sezonā saskaras ar pārgalvīgas braukšanas sekām.

Tipiskas ainas, krītot no elektroskrejriteņa

Cietušajiem var būt gan plaši nobrāzumi, gan brūces, gan nopietni lūzumi. Visu traumu gadījumā pirmā neatliekamā medicīniskā palīdzība ir vienāda, pielietojiet tā saukto RICE principu: R (rest) – būt atslodzes režīmā, I (ice) – lietot aukstuma kompreses, C (compress) – veikt imobilizāciju, piemēram, pārtinot traumēto ekstremitāti ar elastīgo saiti, E (elevate) – pacelt ekstremitāti uz augšu. Sāpju gadījumā, tūdaļ pēc traumas iegūšanas, cietušajam jālieto pretsāpju medikamenti un aukstuma aplikācijas. Svarīgi traumēto vietu nesildīt. Tomēr smagākos gadījumos nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības diennakts traumpunktā.

Ar lūzumu raksturo daļēju vai pilnīgu kaula viengabalainības zudumu, kas visbiežāk rodas negaidīta un/vai liela ārēja spēka darbības rezultātā. Atbilstoši iedalījumam, ir slēgti (nav skarti apkārtējie audi un āda) un vaļēji (ir bojāti apkārtējie audi un āda) kaula lūzumi. Pēc kritiena no elektroskrejriteņa ir raksturīgi lūzumi gan apakšējām, gan augšējām ekstremitātēm: augšstilbam, apakšstilbam, augšdelmam un apakšdelmam. Praksē bieži novēroti arī atslēgas kaula, pleca, elkoņu un plaukstas pamatnes locītavas lūzumi. Šādas traumas var būt smagas un komplicētas. Iespējami sejas kaulu lūzumi kombinācijā ar ekstremitāšu lūzumiem vai arī abu ekstremitāšu lūzumi, piemēram, abas rokas vai kāja un roka. Lūzumi ir šķembaini, ar dragātiem bojājumiem. Cietušajam var būt nepieciešama sarežģīta operācija un ilgstoša rehabilitācija.

Vienkāršs plaukstas kaula lūzums dzīst pusotru līdz divus mēnešus, turklāt pēc tam nepieciešama vēl tikpat ilga rehabilitācija. Savukārt sarežģītāku lūzumu dzīšana noris trīs mēnešus vai ilgāk, līdz ar to pilnīgai mobilitātes atgūšanai, ieskaitot rehabilitāciju, nepieciešams vismaz pusgads. Jāņem vērā, ka komplicēti lūzumi nepaliek bez sekām arī ilgtermiņā.

Kritienu un traumatismu izraisošie faktori

Lai samazinātu traumu skaitu, kas saistītas ar pārvietošanos ar elektroskrejriteņiem,  svarīgi pievērst uzmanību dažādiem piesardzības pasākumiem.

• Nepareiza braukšanas tehnika, vāja fiziskā sagatavotība

Ja vadītājiem nav pietiekamu zināšanu un prasmju par elektroskrejriteņu lietošanas drošības principiem un pareizu braukšanas tehniku, tie nereti ir pakļauti lielākam traumatisma riskam.

Lai brauciens būtu veiksmīgs, uz elektriskā skrejriteņa ir pareizi jānostājas, vienu kāju turot priekšā un nedaudz ieliecot abus ceļus. Ja vadītājam būs taisnas kājas, tad ir liela kritiena varbūtība. Stūre ir jātur ar abām rokām, lai sadursmes gadījumā vadītājs var kontrolēt kritienu, sagrupējot ķermeni un tādējādi pasargājot sevi no traumas gūšanas.

Novērojumi liecina, ka vairāk traumu gūst tie braucēji, kuriem nav fiziski labas sagatavotības, ir lēns reakcijas ātrums, traucēta koordinācija. Pirms brauciena uzsākšanas svarīgi izvērtēt savas spējas.

• Atbilstoša aprīkojuma nelietošana

Nozīmīga loma ir piemērota aprīkojuma un aizsarglīdzekļu lietošanai brauciena laikā.

Ķivere spēj absorbēt daļu trieciena enerģijas, samazinot traumu smagumu galvas rajonā. Tās lietošana var būt īpaši svarīga, lai novērstu nopietnas traumas vai pat dzīvībai bīstamus ievainojumus. Ražotāji piedāvā tehnoloģiski piemērotākus aizsardzības līdzekļus un ekipējumu, tostarp uzpūšamas ķiveres, kas amortizē galvu kritiena gadījumā.

Papildus ieteicami arī locītavu aizsargi elkoņiem, plaukstām un ceļgaliem.

• Nepiemēroti braukšanas apstākļi un infrastruktūra

Krišanas risku var palielināt nelīdzenas brauktuves vai citi šķēršļi. Ņemot vērā, ka elektroskrejritenim ir diametrā nelieli riteņi, vadītājam jāņem vērā transportlīdzekļa amortizācija un iespējamie šķēršļi, tostarp bedrītes, apmales, seguma maiņa un cits. Jāņem vērā laikapstākļu faktors un apgaismojums. Tumšajā diennakts laikā jābūt daudz piesardzīgākam un jālieto papildu atstarojošie elementi.

• Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, braukšanas kultūra

Ir svarīgi nepārvērtēt nedz motorizētā transportlīdzekļa, nedz paša vadītāja spējas, un vadīt elektroskrejriteni atbilstoši tā lietošanas noteikumiem. Viens elektroskrejritenis paredzēts tikai vienam vadītājam, kurš pārvietojas ar noteiktu ātrumu tam atvēlētajās braukšanas zonās.

Ikviens braucējs aicināts vadīt elektroskrejriteni atbildīgi un cienīt citus ceļu satiksmes dalībniekus un gājējus, ievērojot braukšanas kultūru. Tas ietver, piemēram, dažādu riskantu manevru veikšanu lielā ātrumā starp cilvēkiem, braukšanu pārāk tuvu citiem un pēc brauciena transportlīdzekļa pamešanu tam nepiemērotās vietās. Traumas gūst arī tie, kuri gadījušies ceļā pārgalvīgam braucējam.

Kā samazināt kritiena sekas

Pareizi krītot no elektroskrejriteņa, var būtiski samazināt ievainojumu un traumatisma risku. Lai kritiena laikā enerģija izlādētos un ķermenim būtu mazāks trieciens, svarīgi atslābināt muskulatūru un mēģināt velties. Lai gan runa ir par sekundes daļām un reakcijas ātrumu, jāmēģina krist kūleņveidīgi, vairāk uz sānu. Arī ripošana mazina smagu traumu varbūtību, jo var iegūt tikai nobrāzumus, sasitumus, iespējams, nelielus lūzumus.

Foto: Shutterstock.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!