Vinaya Piṭaka, mahāvaggapāḷi 1. mahākhandhaka 10. dutiyamārakathā = SN 4.
atha kho bhagavā vassaṃvuṭṭho {vassaṃvuttho (sī.)} bhikkhū āmantesi — “mayhaṃ kho,
bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā, anuttarā
vimutti sacchikatā. tumhepi, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttaraṃ
vimuttiṃ anupāpuṇātha, anuttaraṃ vimuttiṃ sacchikarothā”ti.
DN 18.7 janavasabhasuttaṃ
puna caparaṃ, bho, idhekacco ‘idaṃ kusalan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘idaṃ akusalan’ti
yathābhūtaṃ nappajānāti. ‘idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ, idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na
sevitabbaṃ, idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ, idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgan’ti yathābhūtaṃ
nappajānāti. so aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti, yoniso manasi karoti,
dhammānudhammaṃ paṭipajjati. so ariyadhammassavanaṃ āgamma yonisomanasikāraṃ
dhammānudhammappaṭipattiṃ, ‘idaṃ kusalan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘idaṃ akusalan’ti
yathābhūtaṃ pajānāti. idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ, idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ,
idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ, idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. tassa evaṃ
jānato evaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. tassa avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati
sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. seyyathāpi, bho, pamudā pāmojjaṃ jāyetha, evameva kho,
bho, avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ.
DN 33.7
“cattāri sotāpattiyaṅgāni — sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro,
dhammānudhammappaṭipatti.
DN 34.2 dasuttarasuttaṃ
“katamo eko dhammo hānabhāgiyo? ayoniso manasikāro. ayaṃ eko dhammo hānabhāgiyo.
“katamo eko dhammo visesabhāgiyo? yoniso manasikāro. ayaṃ eko dhammo visesabhāgiyo.
“katame nava dhammā bahukārā? nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, yonisomanasikaroto
pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ
vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhite citte yathābhūtaṃ jānāti passati, yathābhūtaṃ
jānaṃ passaṃ nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. ime nava dhammā bahukārā.
MN 2 sabbāsavasuttaṃ
jānato ahaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato no apassato. kiñca,
bhikkhave, jānato kiñca passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi? yoniso ca manasikāraṃ ayoniso ca
manasikāraṃ. ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppannā ceva āsavā uppajjanti, uppannā ca
āsavā pavaḍḍhanti; yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto anuppannā ceva āsavā na
uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti. […]
so evaṃ ayoniso manasi karoti — ‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ? na nu kho ahosiṃ
atītamaddhānaṃ? kiṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ? kathaṃ nu kho ahosiṃ
atītamaddhānaṃ? kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ? bhavissāmi nu kho
ahaṃ anāgatamaddhānaṃ? na nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ? kiṃ nu kho bhavissāmi
anāgatamaddhānaṃ? kathaṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ? kiṃ hutvā kiṃ
bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānan’ti? etarahi vā paccuppannamaddhānaṃ
{paccuppannamaddhānaṃ ārabbha (syā.)} ajjhattaṃ kathaṃkathī hoti — ‘ahaṃ nu khosmi? no
nu khosmi? kiṃ nu khosmi? kathaṃ nu khosmi? ayaṃ nu kho satto kuto āgato? so kuhiṃ gāmī
bhavissatī’ti? […]
“so ‘idaṃ dukkhan’ti yoniso manasi karoti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yoniso manasi karoti, ‘
ayaṃ dukkhanirodho’ti yoniso manasi karoti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yoniso
manasi karoti. tassa evaṃ yoniso manasikaroto tīṇi saṃyojanāni pahīyanti — sakkāyadiṭṭhi,
vicikicchā, sīlabbataparāmāso. ime vuccanti, bhikkhave, āsavā dassanā pahātabbā.
MN 43 mahāvedallasuttaṃ
dve kho, āvuso, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya — parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro.
ime kho, āvuso, dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti.
SN 9.11
ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. tena kho pana
samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi, seyyathidaṃ —
kāmavitakkaṃ, byāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ. atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā
devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi —
“ayoniso manasikārā, so vitakkehi khajjasi.
ayoniso paṭinissajja, yoniso anucintaya.
“satthāraṃ dhammamārabbha, saṅghaṃ sīlāni attano.
adhigacchasi pāmojjaṃ, pītisukhamasaṃsayaṃ.
tato pāmojjabahulo, dukkhassantaṃ karissasī””ti.
atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti.
SN 12.10
“pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi — ‘
kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. atha ca
panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa. kudāssu nāma imassa dukkhassa
nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassā’”ti? “tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘kimhi nu
kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, kiṃpaccayā jarāmaraṇan’ti? tassa mayhaṃ, bhikkhave, yoniso
manasikārā ahu paññāya abhisamayo — ‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātipaccayā
jarāmaraṇan’”ti.
SN 12.37
sāvatthiyaṃ viharati … pe … “nāyaṃ, bhikkhave, kāyo tumhākaṃ napi aññesaṃ.
purāṇamidaṃ, bhikkhave, kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedaniyaṃ
daṭṭhabbaṃ”. “tatra kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṃ
yoniso manasi karoti — ‘iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; imasmiṃ
asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ — avijjāpaccayā saṅkhārā;
saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ … pe … evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho … pe …
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. sattamaṃ.
SN 12.41 pañcaverabhayasuttaṃ
katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? idha, gahapati, ariyasāvako
paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṃ yoniso manasi karoti — ‘iti imasmiṃ sati idaṃ hoti,
imasmiṃ asati idaṃ na hoti; imassuppādā idaṃ uppajjati, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati.
yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā; saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ … pe … evametassa kevalassa
dukkhakkhandhassa samudayo hoti. avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho;
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho … pe … evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho
hotī’”ti. ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho.
SN 12.62 2. dutiyāssutavāsuttaṃ
s ā v a t t h i ya ṃ v i h a r a t i … p e … “a s s u t a v ā , b h i k k h a v e, p u t h u j j a n o i m a s m i ṃ
cātumahābhūtikasmiṃ kāyasmiṃ nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. taṃ kissa hetu?
dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopi ādānampi
nikkhepanampi. tasmā tatrāssutavā puthujjano nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. yañca
kho etaṃ, bhikkhave, vuccati cittaṃ itipi, mano itipi, viññāṇaṃ itipi, tatrāssutavā puthujjano
nālaṃ nibbindituṃ nālaṃ virajjituṃ nālaṃ vimuccituṃ. taṃ kissa hetu? dīgharattañhetaṃ,
bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṃ mamāyitaṃ parāmaṭṭhaṃ — ‘etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā’ti. tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṃ nibbindituṃ nālaṃ virajjituṃ
nālaṃ vimuccituṃ”. “varaṃ, bhikkhave, assutavā puthujjano imaṃ cātumahābhūtikaṃ kāyaṃ
attato upagaccheyya, na tveva cittaṃ. taṃ kissa hetu? dissatāyaṃ, bhikkhave, cātumahābhūtiko
kāyo ekampi vassaṃ tiṭṭhamāno dvepi vassāni tiṭṭhamāno tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno cattāripi
vassāni tiṭṭhamāno pañcapi vassāni tiṭṭhamāno dasapi vassāni tiṭṭhamāno vīsatipi vassāni
tiṭṭhamāno tiṃsampi vassāni tiṭṭhamāno cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno paññāsampi vassāni
tiṭṭhamāno vassasatampi tiṭṭhamāno, bhiyyopi tiṭṭhamāno. yañca kho etaṃ, bhikkhave, vuccati
cittaṃ itipi, mano itipi, viññāṇaṃ itipi, taṃ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṃ
nirujjhati. “tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṃyeva sādhukaṃ yoniso
manasi karoti — ‘iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; imasmiṃ asati idaṃ
na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhatī’ti. sukhavedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca
uppajjati sukhavedanā. tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ
sukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati.
dukkhavedaniyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhavedanā. tasseva
dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedaniyaṃ phassaṃ
paṭicca uppannā dukkhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. adukkhamasukhavedaniyaṃ,
bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhavedanā. tasseva
a d u k k h a m a s u k h a v e d a n i ya s s a p h a s s a s s a n i r o d h ā ya ṃ t a j j a ṃ v e d a y i t a ṃ
adukkhamasukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā adukkhamasukhavedanā sā nirujjhati sā
vūpasammati. “seyyathāpi, bhikkhave, dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ saṅghaṭṭanasamodhānā usmā jāyati
tejo abhinibbattati. tesaṃyeva dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ nānākatavinibbhogā {nānābhāvāvinikkhepā
(sī. pī.) ma. ni. 3.357} yā tajjā usmā sā nirujjhati sā vūpasammati; evameva kho, bhikkhave,
sukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhavedanā. tasseva sukhavedaniyassa phassassa
nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhavedanā sā
nirujjhati sā vūpasammati … pe … adukkhamasukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati
adukkhamasukhavedanā. tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ
vedayitaṃ adukkhamasukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā adukkhamasukhavedanā sā
nirujjhati sā vūpasammati. “evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako phassepi nibbindati,
vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi
nibbindati; nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘khīṇā
jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti. dutiyaṃ.
SN 22.52 dutiyanandikkhayasuttaṃ
sāvatthinidānaṃ. “rūpaṃ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, rūpāniccatañca yathābhūtaṃ
samanupassatha. rūpaṃ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasi karonto, rūpāniccatañca
yathābhūtaṃ samanupassanto rūpasmiṃ nibbindati. nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā
nandikkhayo. nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ suvimuttanti vuccati. vedanaṃ, bhikkhave,
yoniso manasi karotha, vedanāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha. vedanaṃ, bhikkhave,
bhikkhu yoniso manasi karonto, vedanāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto vedanāya
nibbindati. nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. nandirāgakkhayā cittaṃ
vimuttaṃ suvimuttanti vuccati. saññaṃ bhikkhave. saṅkhāre, bhikkhave, yoniso manasi
karotha, saṅkhārāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha. saṅkhāre, bhikkhave, bhikkhu
yoniso manasi karonto, saṅkhārāniccataṃ yathābhūtaṃ samanupassanto saṅkhāresu nibbindati.
nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ
suvimuttanti vuccati. viññāṇaṃ, bhikkhave, yoniso manasi karotha, viññāṇāniccatañca
yathābhūtaṃ samanupassatha. viññāṇaṃ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasi karonto,
viññāṇāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto viññāṇasmiṃ nibbindati. nandikkhayā
rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ suvimuttanti vuccatī”
ti. dasamaṃ.
SN 12.122 sīlavantasuttaṃ
ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko {mahākoṭṭhito (sī. syā. kaṃ. pī.)}
bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ
paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami … pe … etadavoca — “sīlavatāvuso,
sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā”ti? “sīlavatāvuso, koṭṭhika,
bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato
parato palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. katame pañca? seyyathidaṃ —
rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho,
saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. sīlavatāvuso, koṭṭhika, bhikkhunā ime
pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato
palokato suññato anattato yoniso manasi kātabbā. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ
sīlavā bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato … pe … anattato yoniso manasi karonto
sotāpattiphalaṃ sacchikareyyā”ti. “sotāpannena panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame
dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “sotāpannenapi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime
pañcupādānakkhandhā aniccato … pe … anattato yoniso manasi kātabbā. ṭhānaṃ kho panetaṃ,
āvuso, vijjati yaṃ sotāpanno bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato … pe … anattato
yoniso manasi karonto sakadāgāmiphalaṃ sacchikareyyā”ti. “sakadāgāminā panāvuso
sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “sakadāgāmināpi kho, āvuso
koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato … pe … anattato yoniso manasi
kātabbā. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ sakadāgāmī bhikkhu ime
pañcupādānakkhandhe aniccato … pe … anattato yoniso manasi karonto anāgāmiphalaṃ
sacchikareyyā”ti. “anāgāminā panāvuso sāriputta, bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi
kātabbā”ti? “anāgāmināpi kho, āvuso koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato
… pe … anattato yoniso manasi kātabbā. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ anāgāmī
bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato … pe … anattato yoniso manasi karonto
arahattaṃ sacchikareyyā”ti. “arahatā panāvuso sāriputta, katame dhammā yoniso manasi
kātabbā”ti? “arahatāpi kho, āvuso koṭṭhika, ime pañcupādānakkhandhe aniccato dukkhato
rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasi
kātabbā. natthi, khvāvuso, arahato uttari karaṇīyaṃ katassa vā paticayo; api ca ime dhammā
bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārā ceva saṃvattanti satisampajaññā cā”ti. dasamaṃ.
SN 22.123 sutavantasuttaṃ
ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane
migadāye. atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā
sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā … pe … etadavoca — “sutavatāvuso sāriputta,
bhikkhunā katame dhammā yoniso manasi kātabbā”ti? “sutavatāvuso koṭṭhika, bhikkhunā
pañcupādānakkhandhā aniccato … pe … anattato yoniso manasi kātabbā. katame pañca?
seyyathidaṃ — rūpupādānakkhandho … pe … viññāṇupādānakkhandho. sutavatāvuso
koṭṭhika, bhikkhunā ime pañcupādānakkhandhā aniccato … pe … anattato yoniso manasi
kātabbā. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati — yaṃ sutavā bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe
aniccato … pe … anattato yoniso manasi karonto sotāpattiphalaṃ sacchikareyyā”ti.
SN 35.158 ajjhattāniccanandikkhayasuttaṃ
“cakkhuṃ, bhikkhave, yoniso manasi karotha; cakkhāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha.
cakkhuṃ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, cakkhāniccatañca yathābhūtaṃ
samanupassanto cakkhusmimpi nibbindati. nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo.
nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati. sotaṃ, bhikkhave, yoniso manasi karotha.
ghānaṃ. jivhaṃ, bhikkhave, yoniso manasi karotha; jivhāniccatañca yathābhūtaṃ
samanupassatha. jivhaṃ, bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, jivhāniccatañca
yathābhūtaṃ samanupassanto jivhāyapi nibbindati. nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā
nandikkhayo. nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti vuccati. kāyaṃ. manaṃ, bhikkhave, yoniso
manasi karotha; manāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha. manaṃ, bhikkhave, bhikkhu
yoniso manasikaronto, manāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto manasmimpi nibbindati.
nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. nandirāgakkhayā cittaṃ suvimuttanti
vuccatī”ti. tatiyaṃ.
SN 35.1159 bāhirāniccanandikkhayasuttaṃ
“rūpe, bhikkhave, yoniso manasi karotha; rūpāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha. rūpe,
bhikkhave, bhikkhu yoniso manasikaronto, rūpāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto
rūpesupi nibbindati. nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. nandirāgakkhayā
cittaṃ suvimuttanti vuccati. sadde. gandhe. rase. phoṭṭhabbe. dhamme, bhikkhave, yoniso
manasi karotha; dhammāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassatha. dhamme, bhikkhave,
bhikkhu yoniso manasikaronto, dhammāniccatañca yathābhūtaṃ samanupassanto dhammesupi
nibbindati. nandikkhayā rāgakkhayo; rāgakkhayā nandikkhayo. nandirāgakkhayā cittaṃ
suvimuttanti vuccatī”ti. catutthaṃ.
SN 45.55 yonisomanasikārasampadāsuttaṃ
“sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ —
aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya
etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimmittaṃ, yadidaṃ — yonisomanasikārasampadā.
yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ — ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. kathañca, bhikkhave,
bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bahulīkaroti? idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ … pe … sammāsamādhiṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. evaṃ kho, bhikkhave,
bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ
maggaṃ bahulīkarotī”ti. sattamaṃ.
SN 46.2 kāyasuttaṃ
sāvatthinidānaṃ. “seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati,
anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca
tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa
uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave,
subhanimittaṃ. tattha ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā
kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca,
bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa
b h i y y o b h ā v ā y a v e p u l l ā y a? a t t h i , b h i k k h a v e , p a ṭ i g h a n i m i t t a ṃ . t a t t h a
ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya,
uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa
vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi,
bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. tattha
ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya,
uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave, āhāro
anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa
b h i y yo b h ā v ā y a v e p u l l ā y a? a t t h i , b h i k k h a v e , c e t a s o a v ū p a s a m o . t a t t h a
ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya,
uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave, āhāro
anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya?
atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. tattha ayonisomanasikārabahulīkāro —
ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya
vepullāya. “seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no
tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime pañca nīvaraṇā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhanti,
anāhārā no tiṭṭhanti. “seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati,
anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca
tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhanti. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa
uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave,
satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro
anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa
b h ā v a n ā y a p ā r i p ū r i y ā . “ k o c a , b h i k k h a v e , ā h ā r o a n u p p a n n a s s a v ā
dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa
bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā, sāvajjānavajjā dhammā,
hīnapaṇītā dhammā, kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro —
ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā
dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa
vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā? atthi, bhikkhave, ārambhadhātu {ārabbhadhātu (syā. ka.)} nikkamadhātu
parakkamadhātu. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā
vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya,
uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave,
pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro
anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya,
uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave,
kāyapassaddhi, cittapassaddhi. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa
vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya,
uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave,
s a m a t h a n i m i t t a ṃ { s a m ā d h i n i m i t t a ṃ ( s y ā . ) } a b ya g ga n i m i t t a ṃ . t a t t h a
yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa
uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave,
āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā
upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave,
upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro
anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa
bhāvanāya pāripūriyā. “seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati,
anāhāro no tiṭṭhati; evameva kho, bhikkhave, ime satta bojjhaṅgā āhāraṭṭhitikā, āhāraṃ paṭicca
tiṭṭhanti, anāhārā no tiṭṭhantī”ti. dutiyaṃ.
SN 46.8 upavānasuttaṃ
ekaṃ samayaṃ āyasmā ca upavāno āyasmā ca sāriputto kosambiyaṃ viharanti ghositārāme.
atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā upavāno
tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā upavānena saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto
āyasmantaṃ upavānaṃ etadavoca — “jāneyya nu kho, āvuso upavāna, bhikkhu ‘paccattaṃ
yonisomanasikārā evaṃ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṃvattantī’”ti?
“jāneyya kho, āvuso sāriputta, bhikkhu ‘paccattaṃ yonisomanasikārā evaṃ susamāraddhā me
satta bojjhaṅgā phāsuvihārāya saṃvattantī’”ti. “satisambojjhaṅgaṃ kho, āvuso, bhikkhu
ārabbhamāno pajānāti ‘cittañca me suvimuttaṃ, thinamiddhañca me susamūhataṃ,
uddhaccakukkuccañca me suppaṭivinītaṃ, āraddhañca me vīriyaṃ, aṭṭhiṃkatvā manasi karomi,
no ca līnan’ti … pe … upekkhāsambojjhaṅgaṃ āvuso, bhikkhu ārabbhamāno pajānāti ‘cittañca
me suvimuttaṃ, thinamiddhañca me susamūhataṃ, uddhaccakukkuccañca me suppaṭivinītaṃ,
āraddhañca me vīriyaṃ, aṭṭhiṃkatvā manasi karomi, no ca līnan’ti. evaṃ kho, āvuso sāriputta,
bhikkhu jāneyya ‘paccattaṃ yonisomanasikārā evaṃ susamāraddhā me satta bojjhaṅgā
phāsuvihārāya saṃvattantī”ti. aṭṭhamaṃ.
SN 46.13 dutiyasūriyūpamasuttaṃ
“sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ —
aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ uppādāya etaṃ
p u b b a ṅ g a m a ṃ e t a ṃ p u b b a n i m i t t a ṃ , ya d i d a ṃ — yo n i s o m a n a s i k ā r o .
yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ — satta bojjhaṅge
bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. “kathañca, bhikkhave, bhikkhu
yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? idha,
b h i k k h a v e, b h i k k h u s a t i s a m b o j j h a ṅ ga ṃ b h ā v e t i v i v e k a n i s s i t a ṃ … p e …
upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta
bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. tatiyaṃ.
SN 46.24 ayonisomanasikārasuttaṃ
“ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca
kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppanno ceva byāpādo uppajjati,
uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppannañceva thinamiddhaṃ
uppajjati, uppannañca thinamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati; anuppannañceva
uddhaccakukkuccaṃ uppajjati, uppannañca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattati; anuppannā ceva vicikicchā uppajjati, uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya
vepullāya saṃvattati; anuppanno ceva satisambojjhaṅgo nuppajjati, uppanno ca
satisambojjhaṅgo nirujjhati … pe … anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo nuppajjati,
uppanno ca upekkhāsambojjhaṅgo nirujjhati. yoniso ca kho, bhikkhave, manasikaroto
anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati, uppanno ca kāmacchando pahīyati; anuppanno ceva
byāpādo nuppajjati, uppanno ca byāpādo pahīyati; anuppannañceva thinamiddhaṃ nuppajjati,
uppannañca thinamiddhaṃ pahīyati; anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati,
uppannañca uddhaccakukkuccaṃ pahīyati; anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati, uppannā ca
vicikicchā pahīyati. “anuppanno ceva satisambojjhaṅgo uppajjati, uppanno ca satisambojjhaṅgo
bhāvanāpāripūriṃ gacchati … pe … anuppanno ceva upekkhāsambojjhaṅgo uppajjati, uppanno
ca upekkhāsambojjhaṅgo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī”ti. catutthaṃ.
SN 46.32 dutiyakusalasuttaṃ
“ye keci, bhikkhave, dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbe te
yonisomanasikāramūlakā yonisomanasikārasamosaraṇā; yonisomanasikāro tesaṃ dhammānaṃ
aggamakkhāyati. yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ —
satta bojjhaṅge bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati. “kathañca, bhikkhave, bhikkhu
yonisomanasikārasampanno satta bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkaroti? idha,
b h i k k h a v e, b h i k k h u s a t i s a m b o j j h a ṅ ga ṃ b h ā v e t i v i v e k a n i s s i t a ṃ … p e …
upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno satta
bojjhaṅge bhāveti, satta bojjhaṅge bahulīkarotī”ti. dutiyaṃ.
SN 46.49 ajjhattikaṅgasuttaṃ
“ajjhattikaṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi sattannaṃ
b o j j h a ṅ g ā n a ṃ u p p ā d ā ya , ya t h a y i d a ṃ — b h i k k h a v e , yo n i s o m a n a s i k ā r o .
yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ — satta bojjhaṅge
bhāvessati, satta bojjhaṅge bahulīkarissati.
SN 46.51 āhārasuttaṃ
sāvatthinidānaṃ. “pañcannañca, bhikkhave, nīvaraṇānaṃ sattannañca bojjhaṅgānaṃ āhārañca
anāhārañca desessāmi; taṃ suṇātha. ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā kāmacchandassa
uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave,
subhanimittaṃ. tattha ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā
kāmacchandassa uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca,
bhikkhave, āhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa
b h i y y o b h ā v ā y a v e p u l l ā y a? a t t h i , b h i k k h a v e , p a ṭ i g h a n i m i t t a ṃ . t a t t h a
ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya,
uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa
vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi,
bhikkhave, arati tandi vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. tattha
ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya,
uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave, āhāro
anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa
b h i y yo b h ā v ā y a v e p u l l ā y a? a t t h i , b h i k k h a v e , c e t a s o a v ū p a s a m o . t a t t h a
ayonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa uppādāya,
uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave, āhāro
anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya?
atthi, bhikkhave, vicikicchāṭṭhānīyā dhammā. tattha ayonisomanasikārabahulīkāro —
ayamāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya
vepullāya. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya,
uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave,
satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro
anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa
b h ā v a n ā y a p ā r i p ū r i y ā . “ k o c a , b h i k k h a v e , ā h ā r o a n u p p a n n a s s a v ā
dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa
bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā
hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro —
ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā
dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa
vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā? atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. tattha
yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya,
uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, āhāro
anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā? atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha
yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya,
uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, āhāro
a nu p p a n n a s s a v ā p a s s a d d h i s a m b o j j h a ṅ ga s s a u p p ā d ā ya , u p p a n n a s s a v ā
passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi
cittappassaddhi. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro anuppannassa vā
passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya,
uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave,
samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro
anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa
bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, āhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa
uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave,
upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamāhāro
anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa
bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāya,
uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, asubhanimittaṃ.
tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa
uppādāya, uppannassa vā kāmacchandassa bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave,
anāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa bhiyyobhāvāya
vepullāya? atthi, bhikkhave, mettācetovimutti. tattha yonisomanasikārabahulīkāro —
ayamanāhāro anuppannassa vā byāpādassa uppādāya, uppannassa vā byāpādassa
bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa
uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave,
ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. tattha yonisomanasikārabahulīkāro —
ayamanāhāro anuppannassa vā thinamiddhassa uppādāya, uppannassa vā thinamiddhassa
bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā uddhaccakukkuccassa
uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave,
cetaso vūpasamo. tattha yonisomanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā
uddhaccakukkuccassa uppādāya, uppannassa vā uddhaccakukkuccassa bhiyyobhāvāya
vepullāya. “ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya, uppannāya vā
vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya? atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā
dhammā hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. tattha
yonisomanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannāya vā vicikicchāya uppādāya,
uppannāya vā vicikicchāya bhiyyobhāvāya vepullāya. “ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa
vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā?
atthi, bhikkhave, satisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha amanasikārabahulīkāro —
ayamanāhāro anuppannassa vā satisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā
satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā
dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa
bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā
hīnapaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā. tattha amanasikārabahulīkāro —
ayamanāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā
dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, anāhāro
anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa
bhāvanāya pāripūriyā? atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. tattha
amanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya,
uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, anāhāro
anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā? atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha amanasikārabahulīkāro
— ayamanāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā
pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā
passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā? atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi. tattha amanasikārabahulīkāro —
ayamanāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā
passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā
samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā? atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ. tattha amanasikārabahulīkāro
— ayamanāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā
samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā. “ko ca, bhikkhave, anāhāro anuppannassa vā
upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya
pāripūriyā? atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā. tattha
amanasikārabahulīkāro — ayamanāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya,
uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūriyā”ti. paṭhamaṃ.
SN 55.5 dutiyasāriputtasuttaṃ
atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā
etadavoca — “‘sotāpattiyaṅgaṃ, sotāpattiyaṅgan’ti hidaṃ, sāriputta, vuccati. katamaṃ nu kho
sāriputta, sotāpattiyaṅgan”ti? “sappurisasaṃsevo hi, bhante, sotāpattiyaṅgaṃ,
s a d d h a m m a s s a v a n a ṃ s o t ā p a t t i ya ṅ ga ṃ , yo n i s o m a n a s i k ā r o s o t ā p a t t i ya ṅ ga ṃ ,
dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅgan”ti. “sādhu sādhu, sāriputta! sappurisasaṃsevo hi,
sāriputta, sotāpattiyaṅgaṃ, saddhammassavanaṃ sotāpattiyaṅgaṃ, yonisomanasikāro
sotāpattiyaṅgaṃ, dhammānudhammappaṭipatti sotāpattiyaṅgaṃ”. “‘soto, soto’ti hidaṃ,
sāriputta, vuccati. katamo nu kho, sāriputta, soto”ti? “ayameva hi, bhante, ariyo aṭṭhaṅgiko
maggo soto, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto,
sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhī”ti. “sādhu sādhu, sāriputta! ayameva
hi, sāriputta, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo soto, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi … pe …
sammāsamādhi”.
SN 55.50 aṅgasuttaṃ
“cattārimāni, bhikkhave, sotāpattiyaṅgāni. katamāni cattāri? sappurisasaṃsevo,
saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti — imāni kho,
bhikkhave, cattāri sotāpattiyaṅgānī”ti. dasamaṃ.
SN 55.55 sotāpattiphalasuttaṃ
“cattārome, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattanti.
katame cattāro? sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro,
dhammānudhammappaṭipatti — ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā
sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattantī”ti. pañcamaṃ.
AN 1.11-20 nīvaraṇappahānavaggo
“nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando
uppajjati uppanno vā kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ,
bhikkhave, subhanimittaṃ. subhanimittaṃ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva
kāmacchando uppajjati uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī”ti.
paṭhamaṃ. 12. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā
byāpādo uppajjati uppanno vā byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ,
bhikkhave, paṭighanimittaṃ. paṭighanimittaṃ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno
ceva byāpādo uppajjati uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī”ti.
dutiyaṃ. 13. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā
thinamiddhaṃ {thīnamiddhaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)} uppajjati uppannaṃ vā thinamiddhaṃ
bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, arati tandī {tandi (ka.)}
vijambhitā {vijambhikā (sī. syā. kaṃ. pī.)} bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. līnacittassa,
bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṃ uppajjati uppannañca thinamiddhaṃ
bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī”ti. tatiyaṃ. 14. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ
ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ uppajjati
uppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ,
bhikkhave, cetaso avūpasamo. avūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva
uddhaccakukkuccaṃ uppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattatī”ti. catutthaṃ. 15. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena
anuppannā vā vicikicchā uppajjati uppannā vā vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati
yathayidaṃ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā
ceva vicikicchā uppajjati uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī”ti.
pañcamaṃ. 16. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno
vā kāmacchando nuppajjati uppanno vā kāmacchando pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave,
asubhanimittaṃ. asubhanimittaṃ, bhikkhave, yoniso manasi karoto anuppanno ceva
kāmacchando nuppajjati uppanno ca kāmacchando pahīyatī”ti. chaṭṭhaṃ. 17. “nāhaṃ,
bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā byāpādo nuppajjati
uppanno vā byāpādo pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, mettā cetovimutti. mettaṃ, bhikkhave,
cetovimuttiṃ yoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo nuppajjati uppanno ca byāpādo
pahīyatī”ti. sattamaṃ. 18. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena
anuppannaṃ vā thinamiddhaṃ nuppajjati uppannaṃ vā thinamiddhaṃ pahīyati yathayidaṃ,
bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. āraddhavīriyassa, bhikkhave,
anuppannañceva thinamiddhaṃ nuppajjati uppannañca thinamiddhaṃ pahīyatī”ti.
aṭṭhamaṃ. 19. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ
vā uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati uppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ pahīyati yathayidaṃ,
bhikkhave, cetaso vūpasamo. vūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva
uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṃ pahīyatī”ti. navamaṃ. 20.
“nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā vicikicchā
nuppajjati uppannā vā vicikicchā pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikāro. yoniso,
bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati uppannā ca vicikicchā
pahīyatī”ti. dasamaṃ.
AN 1.66-67
“nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā akusalā
dhammā uppajjanti uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave,
ayonisomanasikāro. ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva akusalā dhammā
uppajjanti uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī”ti. chaṭṭhaṃ. 67. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ
ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā kusalā dhammā uppajjanti uppannā vā
akusalā dhammā parihāyanti yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikāro. yoniso, bhikkhave,
manasi karoto anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā
parihāyantī”ti. sattamaṃ.
AN 1.74-75
74 “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā bojjhaṅgā
nuppajjanti uppannā vā bojjhaṅgā na bhāvanāpāripūriṃ gacchanti yathayidaṃ, bhikkhave,
ayonisomanasikāro. ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva bojjhaṅgā nuppajjanti
uppannā ca bojjhaṅgā na bhāvanāpāripūriṃ gacchantī”ti. catutthaṃ. 75. “nāhaṃ, bhikkhave,
aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā bojjhaṅgā uppajjanti uppannā vā
bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikāro. yoniso,
bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva bojjhaṅgā uppajjanti uppannā ca bojjhaṅgā
bhāvanāpāripūriṃ gacchantī”ti. pañcamaṃ.
AN 1.90-91
90. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yo evaṃ mahato anatthāya
saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, ayoniso manasikāro. ayonisomanasikāro, bhikkhave,
mahato anatthāya saṃvattatī”ti. dasamaṃ. 91. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi
samanupassāmi yo evaṃ mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, yoniso manasikāro.
yonisomanasikāro, bhikkhave, mahato atthāya saṃvattatī”ti. ekādasamaṃ.
AN 1.302-303
302. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā
micchādiṭṭhi uppajjati uppannā vā micchādiṭṭhi pavaḍḍhati yathayidaṃ, bhikkhave,
ayonisomanasikāro. ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva micchādiṭṭhi uppajjati
uppannā ca micchādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti. 303. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi
samanupassāmi yena anuppannā vā sammādiṭṭhi uppajjati uppannā vā sammādiṭṭhi pavaḍḍhati
yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikāro. yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva
sammādiṭṭhi uppajjati uppannā ca sammādiṭṭhi pavaḍḍhatī”ti.
AN 2.124-126
124. “dveme, bhikkhave, paccayā rāgassa uppādāya. katame dve? subhanimittañca ayoniso ca
manasikāro. ime kho, bhikkhave, dve paccayā rāgassa uppādāyā”ti. 125. “dveme, bhikkhave,
paccayā dosassa uppādāya. katame dve? paṭighanimittañca ayoniso ca manasikāro. ime kho,
bhikkhave, dve paccayā dosassa uppādāyā”ti. 126. “dveme, bhikkhave, paccayā micchādiṭṭhiyā
uppādāya. katame dve? parato ca ghoso ayoniso ca manasikāro. ime kho, bhikkhave, dve
paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāyā”ti.
AN 3.69 aññatitthiyasuttaṃ
ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno vā rāgo uppajjati uppanno vā rāgo
bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’ti? ‘subhanimittantissa vacanīyaṃ. tassa subhanimittaṃ
ayoniso manasi karoto anuppanno vā rāgo uppajjati uppanno vā rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattati. ayaṃ kho, āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena anuppanno vā rāgo uppajjati uppanno vā
rāgo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’”ti. “‘ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno
vā doso uppajjati uppanno vā doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’ti? ‘paṭighanimittaṃ
tissa vacanīyaṃ. tassa paṭighanimittaṃ ayoniso manasi karoto anuppanno vā doso uppajjati
uppanno vā doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati. ayaṃ kho, āvuso, hetu ayaṃ paccayo
yena anuppanno vā doso uppajjati uppanno vā doso bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’”ti. “‘
ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno vā moho uppajjati uppanno vā moho
bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’ti? ‘ayoniso manasikāro tissa vacanīyaṃ. tassa ayoniso
manasi karoto anuppanno vā moho uppajjati uppanno vā moho bhiyyobhāvāya vepullāya
saṃvattati. ayaṃ kho, āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena anuppanno vā moho uppajjati uppanno
vā moho bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’”ti. “‘ko panāvuso, hetu ko paccayo yena
anuppanno ceva rāgo nuppajjati uppanno ca rāgo pahīyatī’ti? ‘asubhanimittantissa vacanīyaṃ.
tassa asubhanimittaṃ yoniso manasi karoto anuppanno ceva rāgo nuppajjati uppanno ca rāgo
pahīyati. ayaṃ kho, āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena anuppanno ceva rāgo nuppajjati uppanno ca
rāgo pahīyatī’”ti. “‘ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno ceva doso nuppajjati
uppanno ca doso pahīyatī’ti? ‘mettā cetovimuttī tissa vacanīyaṃ. tassa mettaṃ cetovimuttiṃ
yoniso manasi karoto anuppanno ceva doso nuppajjati uppanno ca doso pahīyati. ayaṃ kho,
āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena anuppanno ceva doso nuppajjati uppanno ca doso pahīyatī’”
ti. “‘ko panāvuso, hetu ko paccayo yena anuppanno ceva moho nuppajjati uppanno ca moho
pahīyatī’ti? ‘yonisomanasikāro tissa vacanīyaṃ. tassa yoniso manasi karoto anuppanno ceva
moho nuppajjati uppanno ca moho pahīyati. ayaṃ kho, āvuso, hetu ayaṃ paccayo yena
anuppanno vā moho nuppajjati uppanno ca moho pahīyatī’”ti. aṭṭhamaṃ.
AN 4.248 paññāvuddhisuttaṃ
“cattārome, bhikkhave, dhammā paññāvuddhiyā saṃvattanti. katame cattāro?
sappurisasaṃsevo, saddhammasavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti —
ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā paññāvuddhiyā saṃvattantī”ti. chaṭṭhaṃ.
AN 4.249 bahukārasuttaṃ
“cattārome, bhikkhave, dhammā manussabhūtassa bahukārā honti. katame cattāro?
sappurisasaṃsevo, saddhammasavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti —
ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā manussabhūtassa bahukārā hontī”ti. sattamaṃ.
AN 5.151 paṭhamasammattaniyāmasuttaṃ
“pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ
okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. katamehi pañcahi? kathaṃ paribhoti, kathikaṃ
{kathitaṃ (ka.)} paribhoti, attānaṃ paribhoti, vikkhittacitto dhammaṃ suṇāti, anekaggacitto
ayoniso ca {ayoniso (syā. kaṃ.)} manasi karoti. imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi
samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu
sammattaṃ. “pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo
niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. katamehi pañcahi? na kathaṃ paribhoti,
na kathikaṃ paribhoti, na attānaṃ paribhoti, avikkhittacitto dhammaṃ suṇāti, ekaggacitto
yoniso ca manasi karoti. imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato suṇanto
saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattan”ti. paṭhamaṃ.
AN 10.47 mahālisuttaṃ
ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. atha kho mahāli
licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho mahāli licchavi bhagavantaṃ etadavoca — “ko nu kho, bhante
hetu, ko paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti? “lobho kho,
mahāli, hetu, lobho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. doso
kho, mahāli, hetu, doso paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā.
moho kho, mahāli, hetu, moho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa
pavattiyā. ayoniso manasikāro kho, mahāli, hetu, ayoniso manasikāro paccayo pāpassa
kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. micchāpaṇihitaṃ kho, mahāli, cittaṃ hetu,
micchāpaṇihitaṃ cittaṃ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti.
ayaṃ kho, mahāli, hetu, ayaṃ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa
pavattiyā”ti. “ko pana, bhante, hetu ko paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa
kammassa pavattiyā”ti? “alobho kho, mahāli, hetu, alobho paccayo kalyāṇassa kammassa
kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. adoso kho, mahāli, hetu, adoso paccayo kalyāṇassa
kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. amoho kho, mahāli, hetu, amoho paccayo
kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. yoniso manasikāro kho,
mahāli, hetu, yoniso manasikāro paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa
pavattiyā. sammāpaṇihitaṃ kho, mahāli, cittaṃ hetu, sammāpaṇihitaṃ cittaṃ paccayo
kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. ayaṃ kho, mahāli, hetu, ayaṃ
paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. ime ca, mahāli, dasa
dhammā loke na saṃvijjeyyuṃ, nayidha paññāyetha adhammacariyāvisamacariyāti vā
dhammacariyāsamacariyāti vā. yasmā ca kho, mahāli, ime dasa dhammā loke saṃvijjanti,
tasmā paññāyati adhammacariyāvisamacariyāti vā dhammacariyāsamacariyāti vā”ti. sattamaṃ.
AN 10.61 avijjāsuttaṃ
“purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya — ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā
samabhavī’ti. evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati — ‘idappaccayā
avijjā’ti. “avijjampāhaṃ {avijjampahaṃ (sī. syā.)}, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ.
ko cāhāro avijjāya? ‘pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṃ. pañcapāhaṃ, bhikkhave, nīvaraṇe sāhāre
vadāmi, no anāhāre. ko cāhāro pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ? ‘tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṃ.
tīṇipāhaṃ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. ko cāhāro tiṇṇaṃ
duccaritānaṃ? ‘indriyāsaṃvaro’tissa vacanīyaṃ. indriyāsaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ
vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro indriyāsaṃvarassa? ‘asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṃ.
asatāsampajaññampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro
asatāsampajaññassa? ‘ayonisomanasikāro’’tissa vacanīyaṃ. ayonisomanasikārampāhaṃ,
bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro ayonisomanasikārassa? ‘assaddhiyan’tissa
vacanīyaṃ. assaddhiyampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro
assaddhiyassa? ‘asaddhammassavanan’tissa vacanīyaṃ. asaddhammassavanampāhaṃ,
bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro asaddhammassavanassa? ‘
asappurisasaṃsevo’tissa vacanīyaṃ. “iti kho, bhikkhave, asappurisasaṃsevo paripūro
asaddhammassavanaṃ paripūreti, asaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti,
assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro
asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyāsaṃvaraṃ paripūreti,
indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe
paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca
pāripūri. “seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante ( )
{(galagalāyante) (sī.), (gaḷagaḷāyante) (syā.)} taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ
pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe
{kussubbhe (sī.), kusubbhe (syā.), kusombhe (ka.) a. ni. 3.96} paripūrenti. kusobbhā paripūrā
mahāsobbhe {mahāsombhe (ka.)} paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti,
kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ
paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. “evamevaṃ
kho, bhikkhave, asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammassavanaṃ paripūreti,
asaddhammassavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ
ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti,
asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyāsaṃvaraṃ paripūreti, indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi
duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā
p a r i p ū r ā a v i j j a ṃ p a r i p ū r e n t i; e v a m e t i s s ā a v i j j ā ya ā h ā r o ho t i, e v a ñ c a
pāripūri. “vijjāvimuttimpāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro
vijjāvimuttiyā? ‘satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṃ. sattapāhaṃ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre
vadāmi, no anāhāre. ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ? ‘cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ.
cattāropāhaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. ko cāhāro catunnaṃ
satipaṭṭhānānaṃ? ‘tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṃ. tīṇipāhaṃ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni
vadāmi, no anāhārāni. ko cāhāro tiṇṇaṃ sucaritānaṃ? ‘indriyasaṃvaro’tissa vacanīyaṃ.
indriyasaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro
indriyasaṃvarassa? ‘satisampajaññan’tissa vacanīyaṃ. satisampajaññampāhaṃ, bhikkhave,
sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro satisampajaññassa? ‘yonisomanasikāro’’tissa
vacanīyaṃ. yonisomanasikārampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro
yonisomanasikārassa? ‘saddhā’tissa vacanīyaṃ. saddhampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi,
n o a n ā h ā r a ṃ . ko c ā h ā ro s a d d h ā ya? ‘s a d d h a m m a s s a v a n a n ’t i s s a v a c a n ī ya ṃ .
saddhammassavanampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. ko cāhāro
saddhammassavanassa? ‘sappurisasaṃsevo’tissa vacanīyaṃ. “iti kho, bhikkhave,
sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ paripūreti, saddhammassavanaṃ paripūraṃ
saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro
paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti,
indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne
paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā
vijjāvimuttiṃ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri. “seyyathāpi,
bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ
pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā
kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā
kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā
mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti,
evañca pāripūri. “evamevaṃ kho, bhikkhave, sappurisasaṃsevo paripūro saddhammassavanaṃ
paripūreti, saddhammassavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā
yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti,
satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi
sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro
satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ
paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti. paṭhamaṃ.
AN 10.62 bhavataṇhāsuttaṃ
“purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya — ‘ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha
pacchā samabhavī’ti. evañcetaṃ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati — ‘idappaccayā
bhavataṇhā’ti. ... pe ...
AN 10.75 tayodhammasuttaṃ
“tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ
sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ. katame tayo? ayonisomanasikāraṃ pahāya, kummaggasevanaṃ
pahāya, cetaso līnattaṃ pahāya — ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo
sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ. “tayome,
bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ kummaggasevanaṃ
pahātuṃ cetaso līnattaṃ pahātuṃ. katame tayo? muṭṭhasaccaṃ pahāya, asampajaññaṃ pahāya,
cetaso vikkhepaṃ pahāya — ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo
ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso līnattaṃ pahātuṃ.
It 16 paṭhamasekhasuttaṃ
vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ — “sekhassa, bhikkhave, bhikkhuno
appattamānasassa anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānassa viharato ajjhattikaṃ aṅganti
karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi yaṃ evaṃ bahūpakāraṃ yathayidaṃ, bhikkhave,
yoniso manasikāro. yoniso, bhikkhave, bhikkhu manasi karonto akusalaṃ pajahati M.202,
kusalaṃ bhāvetī”ti T.237. etamatthaṃ bhagavā avoca. tatthetaṃ iti vuccati — “yoniso P.10
manasikāro, dhammo sekhassa bhikkhuno. natthañño evaṃ bahukāro, uttamatthassa
pattiyā. yoniso padahaṃ bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe”ti. ayampi attho vutto bhagavatā,
iti me sutanti. chaṭṭhaṃ.
***