0% found this document useful (0 votes)
122 views16 pages

Verb Formation

The document contains lessons on various Pali verbs, including their roots, conjugations, and meanings. Each lesson presents a series of verbs with their forms and derivatives, illustrating their usage in different contexts. The lessons cover a range of actions, from physical activities to abstract concepts, providing a comprehensive overview of verb forms in Pali.
Copyright
© © All Rights Reserved
We take content rights seriously. If you suspect this is your content, claim it here.
Available Formats
Download as PDF, TXT or read online on Scribd
0% found this document useful (0 votes)
122 views16 pages

Verb Formation

The document contains lessons on various Pali verbs, including their roots, conjugations, and meanings. Each lesson presents a series of verbs with their forms and derivatives, illustrating their usage in different contexts. The lessons cover a range of actions, from physical activities to abstract concepts, providing a comprehensive overview of verb forms in Pali.
Copyright
© © All Rights Reserved
We take content rights seriously. If you suspect this is your content, claim it here.
Available Formats
Download as PDF, TXT or read online on Scribd
You are on page 1/ 16

Lesson 18

1.​ ārabhati (makes effort) ~paccāgantvā


~ā √rabh + a + ti = ārabhati ~paccāgantuṃ
~ārabhitvā ~paccāgata
~ārabhituṃ 5.​ abhivādeti (pays homage to)
~ārabhita ~abhi √vad + e + ti =
Bht > ddh abhivādeti
~√labh + ta = laddha (pp of ~abhivādetvā (having paid
labhati) homage, after paying homage)
~ā + √rabh + ta = āraddha ~abhivādetuṃ (to pay
2.​ odahati (gives ear to) homage)
~ava > o √dhā > dhādhā > ~abhivādita (paid homage)
dahati + ti = odahati 6.​ hāyati (diminishes, decays)
~idha (here), iha (here), ida ~√hā + ya + ti = hāyati
(here) ~hāyitvā
~sādhu > sāhu ~hāyituṃ
~odahitvā ~hāyita, hīna
~odahituṃ 7.​ mamāyati (owns, regards as
~odahita one’s own)
3.​ paññāpeti (lays down a rule, ~mama + āya + ti = mamāyati
promulgates, prepares a seat) ~mamāyitvā
~pa √jñā > ññā + āpe + ti = ~mamāyituṃ
paññāpeti ~mamāyita
~paññāpetvā 8.​ apaneti (leads away, takes
~paññāpetuṃ away)
~paññāpita, paññatta (paññāp ~apa + √nī + ti = apaneti
+ta = paññatta (pt> tt) ~apanetvā
4.​ Paccāgacchati (returns) ~apanetuṃ
~pati + ā + √gam + a + ti = ~apanīta
paccāgacchāti (patyāgacchati
> paccāgacchati

Lesson 19

1.​ veṭheti (to coil) ~veṭhetvā (having coiled)


~√veṭh + e + ti ~veṭhetuṃ (to to coil)
~veṭhita (coiled) ~gāyituṃ
2.​ vibhāti (to shine) ~gāyita or gīta
~vi √bhā + (a) + ti 8.​ sajjeti (to prepare, decorate)
~vibhāya ~√sajj + a + ti
~vibhātuṃ ~sajjetvā
~vibhāta ~sajjetuṃ
3.​ nahāyati (to bathe) ~sajjita
~√nahā + ya + ti 9.​ vādeti (play a musical
~nahāyitvā instrument)
~nahāyituṃ ~√vad + e + ti = vādeti
~nahāyita ~vādetvā
4.​ khanati (to dig) ~vādetuṃ
~√khan + a + ti ~vādita
~khanitvā 10.​ rodati (to cry, to weep)
~khanituṃ ~√rud + a + ti
~khanita or khata ~roditvā
●​ √han + ta = hata ~rodituṃ
●​ √man + ta = mata ~rodita or runna
●​ √jan + ta = jāta √rud + na = runna
√chid + na = chinna
5.​ niccharati (to come out, emit) √bhid + na = bhinna
~nis √car + a + ti = niccharati 11.​ vikasati (to bloom)
(sc > cch) ~vi √kas + a + ti
~niccharitvā ~vikasitvā
~niccharituṃ ~vikasituṃ
~niccharita ~vikasita or vikaṭṭha
6.​ otarati (to go down into, Vi √kas + ta = vikaṭṭha
descend) 12.​ sandati (to flow)
~ava √tar + a + ti (ava > o) ~√sand + a + ti
~otaritvā ~sanditvā
~otarituṃ ~sandituṃ
~otarita or otiṇṇa ~sandita or sanna
~ava > o + √tar + na > ṇa= √sand + na = sanna
otaṇṇa > otiṇṇa 13.​ pāleti (to protect, to govern)
7.​ gāyati (to sing) ~√pāl + e + ti
~√gī + a + ti (ge> gay > gāy) ~pāletvā
~gāyitvā ~pāletuṃ
~pālita ~sannipativā
14.​ sannipatati (assemble) ~sannipatituṃ
~saṃ + ni + √pat + a + ti ~sannipatita

Lesson 20

1.​ Carati (to walk, do, practise) ~vi √nud + e + ti = vinodeti


~√car + a + ti (u> o)
~caritvā ~vinodetvā
~carituṃ ~vinodetuṃ
~carita / ciṇṇa ~vinodita
~√car + na > ṇa = carṇa > 6.​ sodheti (to clean, purify)
ciṇṇa (rṇ> ṇṇ) ~√sudh + e + ti = sodheti
2.​ upapajjati (to go after death) ~sodhetvā
~upa √pad + ya + ti = ~sodhetuṃ
upapajjati (dy> jj) ~sodhita / sujjha
~upapajjitvā ~√sudh + ta = suddha (dhta
~upapajjituṃ >ddh)
~upapajjita /upapanna 7.​ deti
~upa √pad + na = upapanna ~√dā > de + (a) + ti = deti
(dn> nn) ~detvā
3.​ parisujjhati (is purified) ~detuṃ
~pari + √sudh + ya + ti = ~datta
parisujjhati (dhy> jjh) ~√dā > dādā > dād + ta =
~parisujjhitvā datta
~parisujjhituṃ 8.​ adāsi (past of deti or dāti)
~parisujjhita/ parisuddha ​ ~(a) √dā + (s) + i
~pari √sudh + ta = parisuddha 9.​ nidheti (to bury)
(dht > ddh) ~ni √dhā > dhe + ti = nidheti
4.​ paṭihanti (wards off, remove) ~nidhetvā
~pati + √han + (a) +ti = ~nidhetuṃ
paṭihanati /paṭihanti ~nidhita / nihita
~paṭihanitvā / paṭihantvā 10.​Ummujjati (emerge)
~paṭihanituṃ / paṭihantuṃ ~ud √mud + ya + ti =
~paṭihanita / paṭihata ummujjati
~pati √han + ta = paṭihata ~ummujjitvā
5.​ vinodeti (to dispel) ~ummujjituṃ
~ummujjita ~apanetuṃ
11.​Nimujjati (to to plunge, sink, ~apanīta
dive) 13.​dhāreti
~ni + √mud + ya + ti ~√dhar + e + ti
~nimujjitvā ~dhāretvā
~nimujjituṃ ~dhāretuṃ
~nimujjita ~dhārita
12.​apa-neti 14.​pilandhati
~apa √nī > ne + ti ~api √na(ṃ>n) dh + a + ti =
~apanetvā pilandhati

Lesson 21

1.​ pūreti (to full, fulfil, practise) ~abhi + √vad + e + ti =


~√pūr + e + ti = pūreti abhivādeti
~pūretvā ~abhivādetvā, abhivādiya
~pūretuṃ ~abhivādetuṃ
~pūrita, puṇṇa √pūr + na > ṇa ~abhivādita
= puṇṇa (rṇ > ṇṇ) 6.​ pūjeti (to worship, offer)
2.​ āmanteti (to address, call) ~√pūj + e + ti
~ā + √mant + e + ti ~pūjetvā
~āmantetvā ~pūjetuṃ
~āmantetuṃ ~pūjita
~āmantita 7.​ roceti (to approve of, is
3.​ akkhāti (to say) pleased)
~ā √khyā > kkhā + ti = ~√ruc + e + ti
akkhāti ~rocetvā
~akkhāya ~rocetuṃ
~akkhātuṃ ~rocita
~akkhāta 8.​ carati (to walk, to practise)
4.​ Namassati to bow down) ~√car + a + ti
~namas + ya + ti = namassati ~caritvā
(sy > ss) ~carituṃ
~namassitvā ~carita, ciṇṇa / √car + na > ṇa
~namassituṃ = ciṇṇa (rṇ > ṇṇ)
~namassita 9.​ naccati (to dance)
5.​ abhivādeti (to worship, adore)
~√naṭ > nat + ya + ti = naccati ~vinassita, vinaṭṭha / vi √nas +
(ty > cc) ta = vinaṭṭha (st > ṭṭh)
~naccitvā 15.​kasati (to plough)
~naccituṃ ~√kas + a + ti
~naccita, ~kasitvā
10.​gāyati (to sing) ~kasituṃ
~√gā + ya +ti ~kasita, kaṭṭha √kas + ta =
~gāyitvā kaṭṭha (st > ṭṭh)
~gāyituṃ 16.​uggaṇhāti (to leran)
~gāyita, gīta ~ud √gah + nā > ṇā + ti =
11.​labhati (to get, receive) uggaṇhāti (hṇ > ṇh)
~√labh + a +ti ~uggaṇhitvā, uggahetvā
~labhitvā ~uggaṇhitvā, uggahetuṃ
~labhituṃ, laddhuṃ ~uggaṇhita, uggahita
~ labhita, laddha 17.​sikkhati (to learn, is trained)
12.​majjati (to be intoxicated) ~√sikkh + a + ti
~√mad + ya + ti = majjati ~sikkhitvā
(dy> jj) ~sikkhituṃ
~majjitvā ~sikkhita
~majjituṃ 18.​Uppajjati (is born)
~majjita, matta √mad + ta = ~ud √pad + ya + ti = uppajjati
matta /ud + matta = ummatta (dy > jj)
/māda ~uppajjitvā
13.​sammodati (to rejoice, ~uppajjituṃ
exchange, friendly greetings ~uppajjita, uppanna / ud √pad
with) + na = uppanna (dn > nn)
~saṃ √mud + a +ti = 19.​māreti (to kill)
sammodati ~√mar + e + ti =
~sammoditvā ~māretvā
~sammodituṃ ~māretuṃ
~sammodita ~mārita pp of māreti / mata pp
14.​vinassati (to perish) of marati
~vi √nas + ya + ti = vinassati 20.​āneti (to bring, carry back)
(sy > ss) ~ā √nī > ne + ti = āneti
~vinassitvā ~ānetvā
~vinassituṃ ~ānetuṃ
~ānīta
21.​māpeti (to build) ~ā √rabh + a + ti
~√māp + e +ti ~ārabhitvā
~māpetvā ~ārabhituṃ
~māpetuṃ ~ārabhita / āraddha / ā √rabh
~māpita + ta = āraddha (dht > ddh)
22.​ārabhati (to begin)

Lesson 22
1.​ sallapati (converses, talks ~saṅkaḍḍa + māna =
with) saṅkaḍḍamāna
~saṃ √lap + a + ti ~saṅkaḍḍa + āna =
~sallapitvā saṅkaḍḍāna
~sallapituṃ 4.​ gāyati (sings)
~sallapita ~√gā + ya + ti = gāyati
~lapa + nt = sallapant ~or √ge > ay > āy+ a + ti =
~sallapa + māna = gāyati
sallapamāna ~gāyitvā
~sallap + āna = sallapāna ~gāyituṃ
2.​ apakkamati (goes away) ~gāyita or gīta
~apa √kam (Sk.kram > kkam) ~gāya + nt = gāyant
+ a +ti ~gāya + māna = gāyamāna
~apakkamitvā ~gāya + āna = gāyāna
~apakkamituṃ 5.​ uddharati (picks up)
~apakkimita, apakkanta ~ud + √dhar + a + ti =
~apakkama + nt = uddharati
apakkamant ~uddharitvā
~apakkama + mana = ~uddharituṃ
apakkamamāna ~uddhaṭa ud √dhar + ta =
~apakkama + āna = uddhaṭa
apakkamāna ~udddhara + nt = uddharant
3.​ saṅkaḍḍati (collects) ~uddhara + māna =
~saṃ √kaḍḍ + a + ti uddharamāna
~saṅkaḍḍitvā ~uddhara + āna = uddharāna
~saṅkaḍḍituṃ 6.​ vissamati (takes rest)
~saṅkaḍḍita ~vi √sam (sk. Śram >ssam) +
~saṅkaḍḍa + nt = saṅkaḍḍant a + ti = vissamati
~vissamitvā
~vissamituṃ ~anugata
~vissamita, vissanta ~anugaccha + nt =
~vissama + nt = vissamant anugacchant
~vissama + māna = ~anugaccha + māna =
vissamamāna anugacchamāna
~vissama + āna = vissamāna ~anugaccha + āna =
7.​ dakkhati (sees) anugacchāna
~√dis > dakkh + a + ti 11.​anussarati (calls to mind)
~disvā ~anu + √sar (sk. smṛ > ssar) +
~daṭṭhuṃ a + ti = anussarati
~diṭṭha ~anussaritvā
~dakkha + nt = dakkhant ~anussarituṃ
~dakkha + māna = ~anussarita
dakkhamāna ~anussara + nt = anussarant
~dakkha + āna = dakkhāna ~anussara + māna =
8.​ pasīdati (becomes devoted to, anussaramāna
has faith in, is pleased with) ~anussara + āna = anussarāna
~pa √sad > sīd + a + ti 12.​vigacchati (disappears)
~pasīsitvā ~vi √gam + a +ti
~pasīdituṃ ~vigantvā
~pasīdita or pasanna pa √sad ~vigantuṃ
+ na = pasanna ~vigata
~pasīda + nt = pasīdant ~vigaccha + nt = vigacchant
~pasīda + māna = pasīdamāna ~vigaccha + māna =
~pasīda + āna = pasīdāna vigacchamāna
9.​ vahati (carries, draw) ~viggacha + āna = vigacchāna
~√vah + a + ti = 13.​saṅkamati (walks up and
~vahitvā down)
~vahituṃ ~√kam > kamkam + a + ti =
~vahita or vuḷha kam (caṃ>ṅ) kamati
~vaha + nt = vahant ~caṅkamitvā
~vaha + māna = vahamāna ~caṅkamituṃ
~vaha + āna = vahāna ~caṅkamita / caṅkamanta
10.​anugacchati (follows) ~saṅkama + nt = saṅkamant
~anu √gam + a + ti ~saṅkama + māna =
~anugantvā saṅkamamāna
~anugantuṃ ~saṅkama + āna = saṅkamāna
14.​āpādeti (brings, leads) ~kathe > kathaya + māna =
~ā √pad + e +ti kathamāna
~āpādetvā ~kathe > kathaya + āna =
~āpādetuṃ kathayāna
~āpādita 18.​cinteti (to think)
~āpāde + nt = āpādent ~cinte + nt = content
~āpāde > aya + māna = ~cinte > cintaya + māna
āpādayamāna =cintayamāna
~āpāde > aya + āna = ~cinte > cintaya + āna =
āpādayāna cintayāna
15.​ārabhati (begins) 19.​Kiṇāti (to buy)
~ā √rabh + a +ti = ārabhati ~kiṇā + nt = kiṇant
~ārabhitvā ~kiṇā + māna =kiṇamāna
~ārabhituṃ ~kiṇā + āna = kiṇāna
~ārabhita, or āraddha 20.​Jināti (to conquer)
~ārabha + nt = ārabhant ~jinā + nt = jinant
~ārabha + māna = ~jinā + māna = jinamāna
ārabhamāna ~jinā + āna = jināna
~ārabha + āna = ārabhāna 21.​Suṇāti (to listen)
16.​coreti (to steal) ~suṇā + nt = suṇant
~core + nt = corent ~suṇā + māna = suṇamāna
~core > coraya + māna = ~suṇā + āna = suṇāna
corayamāna 22.​Jānāti (to know)
~core > coraya + āna = ~jānā + nt = jānant
corayāna ~jānā + māna = jānamāna
17.​katheti (to say) ~jānā + āna = jānāna
~kathe + nt = kathent

Lesson 23

1.​ pāleti (to govern) ~pari + nir √vā + ya + ti =


~√pāl + e + ti = pāleti parinibbāyati (rv > vv > bb)
~pāletvā ~parinibbāyitvā
~pāletuṃ ~parinibbāyituṃ
~pālita ~paribbāyita, parinibbuta
~pālent, pālayamāna ~parinibbāyant,
2.​ parinibbāyati (to pass away) parinibbāyamāna
3.​ kampati (to shake, to tremble) ~uddharant, uddharamāna
~√kamp + a + ti 9.​ naccati (to dance)
~kampitvā ~√nat + ya + ti = naccati (ty>
~kampituṃ cc)
~kampita ~naccitvā
~kampant, kampamāna ~naccituṃ
4.​ māpeti (to build or create) ~naccita
~√mā + āpe + ti ~naccant, naccamāna
~√māp + e + ti 10.​vādeti (to play music)
~māpetvā ~√vad +e + ti = vādeti
~māpetuṃ ~vādetvā
~māpita ~vādetuṃ
~māpent, māpayamāna ~vādita
5.​ kandati (to weep or cry) ~vādent, vādayamāna
~√kand + a +ti 11.​paṭiyādeti (to prepare)
~kanditvā ~pati + √yad + e + ti
~kandituṃ ~paṭiyādetvā
~kandita ~paṭiyādetuṃ
~kandant, kandamāna ~paṭiyādita
6.​ khanati (to dig) ~paṭiyādent, paṭiyādayamāna
~√khan + a + ti 12.​gaṇhāti (to take)
~khanitvā, khantvā ~√gah + nā + ti = gaṇhāti (n >
~khinituṃ, khantuṃ ṇ, hṇ > ṇh)
~khinita, khata ~√gah + (i) +tvā = gahetvā,
~khant, khanamāna gaṇhitvā
~gahetuṃ or gaṇhituṃ
7.​ harati (to carry) ~gahita, gaṇhita
~√har + a + ti ~gaṇhant, gaṇhamāna
~haritvā
~harituṃ 13.​duhati (to milk)
~harita, haṭa ~√duh + a + ti
~harant, haramāna ~duhitvā (having milked)
8.​ uddharati ~duhituṃ
~ud √dhar + a + ti = uddharati ~duhita, duddha
~uddharitvā ~duhant, duhamāna
~uddharituṃ 14.​sammajjati (to sweep)
~uddharita, uddhaṭa ~saṃ √majj + a + ti
~sammajjitvā ~pasaṃsant, pasaṃsamāna
~sammajjituṃ 20.​vaḍḍheti (to grow)
~sammajjita ~√vaḍḍh + e + ti
~sammajjant, sammajjamāna ~vaḍḍhetvā
15.​palāyati (to run away) ~vaḍḍhetuṃ
~parā > palā √i > e > ay + a + ~vaḍḍhita
ti = palāyati ~vaḍḍhent, vaḍḍhayamāna
~palāyitvā 21.​viviccati (to depart)
~palāyituṃ ~vi √vic + ya + ti = viviccati
~palāyita (cy > cc)
~palāyant, palāyamāna ~viviccitvā, vivicca
16.​bhijjati (to be broken) ~viviccituṃ
~√bhid + ya + ti = bhijjati (dy ~viviccita, vivitta = vi √vic +
>jj) ta = vivitta (ct> tt)
~bhijjitvā ~viviccant, viviccamāna
~bhijjituṃ 22.​apaharati (to take away)
~bhijjita ~apa √har + a + ti
~bhijjant, bhijjamāna ~apaharitvā
~apaharituṃ
17.​uḍḍeti (to fly) ~apaharita, apahata
~ud √ḍi + ti ~apaharant, apaharamāna
~uḍḍetvā 23.​dadāti
~uḍḍetuṃ ~√dā > dādā + ti = dadāti
~uḍḍita ~daditvā, datvā
~uḍḍent, uḍḍayamāna ~dadituṃ, dātuṃ
18.​vicarati (to move about) ~datta, dinna = √dā > dād+ ta
~vi √car + a + ti = datta (dt > tt) = dad + na =
~vicaritvā danna > dinna
~vicarituṃ ~dadant, dadamāna
~vicarita 24.​pidahati (to close)
~vicarant, vicaramāna ~api √dhā > dhā dhā > daha +
19.​pasaṃsati (to praise) ti = pidahati
~pa √saṃ + a + ti ~pidahitvā
~pasaṃsitvā ~pidahituṃ
~pasaṃsituṃ ~pidahita, pidhita = api √dhā
~pasaṃsita, pasattha / + ta = pidhita
pasaṭṭha ~pidahant, pidahamāna
Root+ConjSign+ti Present Tense(He Gerund Infinitive PP (i)+ta
+V1) (i)+tvā (i)+tuṃ

abhi+√ruh+a+ti abhiruhati(climbs abhirūhitvā abhirūhituṃ abhirūḷha


up)

ā+√gam>cch+a+ti āgacchati(comes) āgantvā,āgam āgantuṃ āgata


ma
ā+√nī+a+ti āneti(brings,leads) ānetvā ānetuṃ āneta/ānīta
anu+√sās+a+ti anusāsati(admonishe anusāsitvā,anus anusāsituṃ anusiṭṭha
s) āsiya
apa+√dhāv+a+ti apadhāvati(runs apadhāvitvā apadhāvituṃ apadhāvita
away)

apa+√gam>cch+a+ti apagacchati(goes apagantvā apagantuṃ apaganta


away)
ava+√ñā>jā+nā+ti avajānāti(despises) avañatvā avañātuṃ avañāta

√badh+a+ti bandhati(binds,ties) bandhitvā bandhituṃ bandhita

√bhaj+a+ti bhajati(associates,fol bhajitvā bhajituṃ bhajita


lows)

√bhū+a+ti bhavati(becomes,to bhavitvā,hutvā bhavituṃ,bhotu bhavita,bh


be) ṃ ūta
√bhū+e+ti bhāveti(developes) bhāvetvā bhāvetuṃ bhāvita
√bhid+a+ti bhindati(breakes) bhinditvā,bhidi bhindituṃ,bhidit bhindita,bi
tvā uṃ nna
√bhu(ṃ>ñ)j+a+ti bhuñjati(eats,enjoys) bhuñjitvā,bhut bhuñjituṃ,bhott bhuñjita,b
vā uṃ hutta
√cal+a+ti calati(moves) calitvā calituṃ calita

√car+a+ti carati caritvā carituṃ carita,ciṇṇ


(walks,practices) a
√cu+a+ti cavati(falls cavitvā cavituṃ cavita/cuta
away,dies)

√chād+e+ti chādeti(covers up) chādetvā chādetuṃ channa,ch


ādita
√chid+a+ti chindati(cuts) chinditvā chindituṃ chindita/ch
inna
√ci+nā+ti cināti(collectes,heaps cinitvā cinituṃ cita
up)
√cint+e+ti cinteti(thinks) cintetvā cintetuṃ cetayita,ci
ntita
√cur+e+ti coreti(steals) coretvā coretuṃ corita
√ḍah+a+ti ḍahati(burns) ḍahitvā ḍahituṃ ḍahita,daḍ
ḍha
√daṇḍ+aya+ti daṇḍayati,daṇḍḍeti(p daṇḍayitvā,daṇ daṇḍayituṃ,daṇ daṇḍayita,
unishes) ḍḍetvā ḍḍetuṃ daṇḍḍita
√das+a+ti dasati,daṃsati(bites) dasitvā,daṃsitv dasituṃ,daṃsitu dasita,daṃ
ā ṃ sita,daṭṭha
√dis>des+e+ti deseti(expounds) desetvā desetuṃ desita
√dhāv+a+ti dhāvati(runs) dhāvitvā dhāvituṃ dhāvita
√i+a>e+ti eti(comes) etvā etuṃ ita
√gam>cch+a+ti gacchati (goes) gantva gantuṃ gata
√gah+nā+ti gaṇhāti(takes,receive gaṇhitvā gaṇhituṃ ganhita
s)

√ghā+ya+ti ghāyati(smells) ghāyitvā ghāyituṃ ghāyita


√han+a+ti hanati,hanti(kills) hantvā hantuṃ hanna
√har+a+ti harati(takes haritvā harituṃ harita,haṭa
away,carries)

√is+a+ti icchati(wishes) icchitvā icchituṃ icchita,iṭṭh


a
√hā+a+ti jahāti(gives jahitvā jahituṃ jahita
up,abandons)

√ñā>jā+nā+ti jānāti(knows) jānitvā,ñatvā nātuṃ jānita,ñāta


√jar+a+ti jarati(decays,decrepit jiṇṇa
s)

√jan+ya+ti jāyati(to be jāyitvā jāyituṃ jāyita,jāta


born,arises)

√ji+nā+ti jināti(conquers) jinitvā,jetvā jinituṃ,jetuṃ jinita,jita


√jīv+a+ti jīvati(lives) jīvitvā jīvituṃ jīvita
√kar+o+ti karoti(makes,does,w karitvā,katvā karituṃ,kātuṃ kata
orks)
√kas+a+ti kasati(ploughes) kasitvā kasituṃ kattha
√khad+a+ti khādati(eats) khāditvā khādituṃ khādita

√kīḷ+a+ti kīḷati(plays) kīḷitvā kīḷituṃ kīḷita

√kī+ṇā+ti kiṇāti(buys) kiṇitvā,ketvā kiṇituṃ,ketuṃ kīta


√mā+āpe+ti māpeti(builds,creates māpetvā māpetuṃ māpita
)

√mar+a+ti marati,mīyati(dies) maritvā marituṃ mata

√muc+ya+ti muccati(becomes muccitvā muccituṃ mutta


free)

√muc+(ṃ)a+ti muñcati,moceti(frees muñcitvā muñcituṃ muñcita,m


,saves) utta

√nas+a+ti nassati(perishes) nassitvā nassituṃ

√ni+a+ti neti,nayati(leads) netvā netuṃ nīta

nis+√kam+a+ti nikkhamati(departs,s nikkhamitvā nikkhamituṃ nikkhanta


etouts)

ni+√sid+a+ti nisīdati(sits) nisīditvā nisīdituṃ nisīdita


√nud+a+ti nudati(dispels) nuditvā nudituṃ nudita/nun
na
ava+√run+a+ti oruhati(climbs orūḷha
down)

pa+√vaj+a+ti(vv>bb pabbajati(goes forth) pabbajitvā pabbajituṃ pabbajita


)
√pac+a+ti pacati(cooks) pacitvā pacituṃ pacita,pak
ka
pa+√har+a+ti paharati(attacks,beat paharitvā paharituṃ paharita,pa
s) haṭa

pa+√hā+a+ti pajahati(gives up) pajahitvā pajahituṃ pajahita,pa


hīna
pa+√ap>papp+o+ti pappoti(approaches) pappuyya,patv pattuṃ patta
ā
pa+√ap>pāp+uṇā+ti pāpuṇāti(attains,reac pāpuṇitvā pāpuṇituṃ pāpunita/p
hes) atta
pari+√vaj+e+ti parivajjeti(avoids) parivajjetvā parivajjetuṃ parivajjita

pa+√sad+a+ti pasīdati(to be pasīditvā pasīdituṃ pasīdita/pa


delighted in) sanna

√dis>pass+a+ti passati(sees) passitvā,disvā passituṃ,daṭṭhu diṭṭha



√pat+a+ti patati(falls down) patitvā patituṃ patita

pa+√vis+a+ti pavisati(enters) pavisitvā pavisituṃ paviṭṭha

√phus+a+ti phusati(touches) phusitvā phusituṃ phuṭṭha


√pā+a+ti pivati(drinks) pivitvā pivituṃ pīta
√ram+a+ti ramati(to be ramitvā ramituṃ ramita/rata
delighted in)

√rud+a+ti rudati,rodati(cries) ruditvā,roditvā rudituṃ,rodituṃ rudita,rodi


ta
√ruh+a+ti rūhati,rohati(growes rohitvā rohituṃ rohita
up)

saṃ+√lap+a+ti sallapati(converses.ta sallapitvā sallapituṃ sallapita


lks)

saṃ+√vas+a+ti saṃvasati(lives saṃvasitvā saṃvasituṃ saṃvasita


together)

√si+aya+ti sayati(sleeps,lies sayitvā sayituṃ sayita


down)
√sā+ya+ti sāyati(tastes) sāyitvā sāyituṃ sāyita
√su+ṇā+ti suṇāti(hears) suṇitvā,sutvā suṇituṃ,sotuṃ suṇita,suta
√tan+o+ti tanoti(spreads) tanitvā tanituṃ tata
√tar+a+ti tarati(crosses over) taritvā tarituṃ tarita

√ṭhā+a>tiṭṭha+ti tiṭṭhati(stands) ṭhatvā ṭhātuṃ ṭhāta


√tus+ya+ti tussati(becomes tusssitvā tussituṃ tuṭṭha
glad)

ud+√gam>cch+a+ti uggacchati(goes uggantvā,ugga uggantuṃ ugganta


up,rises) mma
u+√gah+ṇhā+ti uggaṇhāti(learns) uggaṇhitvā uggaṇhituṃ uggaṇhita

upa+√pad+ya+ti upapajjati(arises) upapajjitvā upapajjituṃ upapajjita/


upapanna
ud√pad+ya+ti uppajjati(arises) uppajjitvā uppajjituṃ uppajjita/u
ppanna
ud+√ṭhā+a+ti uṭṭhahati,uṭṭhāti(gets uṭṭhahitvā,uṭṭhā uṭṭhahituṃ,uṭṭhā uṭṭhita
up) ya tuṃ
√vac+a+ti vacati(says) vacitvā vacituṃ vutta

√vad+a+ti vadati(says,tells,spea vaditvā vadituṃ vādita/vutt


k) a
√vaḍḍh+a+ti vaḍḍhati(grows) vaḍḍhitvā vaḍḍhituṃ vaḍḍhita
√vand+a+ti vandati(pays vanditvā vandituṃ vandita
homage)

√vaṇṇ+e+ti vaṇṇeti(describes,pra vaṇṇetvā vaṇṇetuṃ vaṇṇita


ises)

√vap+a+ti vapati(sows) vapitvā vapituṃ vapita,vutt


a
√vas+a+ti vasati(stays) vasitvā vasituṃ vasita,vutt
ha
√vas+ya+ti vassati(rains) vassitvā vassituṃ vassita/vuṭ
ṭha
vi+√car+a+ti vicarati(moves vicaritvā vicarituṃ vicarita
about)

vi+√har+a+ti viharati(lives) viharitvā viharituṃ viharita

√vidh+ya+ti vijjhati(shoots) vijjhitvā vijjhiuṃ vijjhita/vid


dha
vi+√kī+ṇā+ti vikkiṇāti(sells) vikkiṇitvā,vikk vikkiṇituṃ,vikk vikkiṇita
iṇiya etuṃ
vi+pa+√hā+a+ti vippajahati(dispels) vippajahitvā vippajahituṃ vippahīna

vi√ram+a+ti viramati(abstains) viramitvā viramituṃ viramita

You might also like