ROZĀ PANKŪKAS UN PIPARKŪKU KŪKA

Šī gada pirmais ieraksts lai ir par ne-rokdarbu tēmu. Bet gana interesants un netradicionāls, lai par to rakstītu. 

Draugos kādā lapā uzgāju krāsainas pankūkas. Tās šķita tik interesantas, ka tajā pat vakarā man to vajadzēja realizēt. Pankūkas bija dažādās košās krāsās: rozā, oranžas, zaļas un zilas. Protams, var mīklu iekrāsot ar pārtikas krāsvielām (zilās tā arī tika iekrāsotas), bet var izmantot mājās atrodamu dārzeņu vai augļu sulu. Lai iegūtu zaļas, jāsablenderē spināti, jānospiež sula un tā jāpievieno mīklai. Oranžo krāsu iegūst, uz smalkās rīves sarīvējot burkānu un nospiežot tā sulu. Man mājās bija tikai bietes. Sarīvēju tās uz smalkās rīves, bet, tā kā tās bija nedaudz istabā pažuvušas, nekādu sulu nospiest nevarēju. Pievienoju nedaudz ūdeni, tas iekrāsojās koši tumši rozā, to tad arī caurs sietiņu izkāsu un pievienoju mīklai. Tiktiešām sanāca rozā pankūkas! Tiesa gan, man mīkla bija daudz, līdz ar to pankūkas nebija tik koši rozā - būtu vajadzējis vēl krāsu pievienot. Bet bija diezgan rozā. Bildēts ir ar telefonu vakarā pie tumšas gaismas, līdz ar to neataino patiesību, tādēļ kolāžā ievietoju arī kādu bildi no neta. 

Otra lieta ir mani 28. Kādu laiku iepriekš arī draugos vienai īpašai paziņai - Daigai Latkovskai (arī viņa ir radošs cilvēks ar savu mākslas galeriju "Tērpu spēles" Jelgavā) galerijās ieraudzīju īpašu, pašas izdomātu kūku. Piparkūku kūku. Sapratu, ka man savā dzimšanas dienā tādu vajag. Vienkārša, bet īpaši garda. No piparkūku mīklas ceptas ripas, kas kārtām sasmērētas ar putukrējumu, vārītu iebiezināto pienu un svaigām skābenām ogām. Daigai bija svaigas saldētas dzērvenes un upenes, man mammas lasītas un plaucētas brūklenes. Īsts gardums! Ciemiņi slavēja, un es arī domāju, kaut tā kūka būtu lielāka :D

Un te nu es savos divdesmit astoņos. :)

KONFEKŠU GARDUMI

Konfekšu pušķu drudzis, kas ir daudzus rokdarbniekus skāris, ir nonācis arī līdz manīm. Materiālu un instrumentu kastīte ik pa laikam papildinās ar jaunumiem. Šis tas top. 

 Mani favorīti no vienkāršajiem darbiņiem pieder Tamboradatai no www.Musturs.lv, te ir tēma palielībās ar viņas darbiņiem. No viņas arī sākumā mācījos. Vēlākais - pašas fantāzija un izdoma. Šodien atradu mājās foršu, ne reizi neizmantotu, māsai dāvinātu grāmatu par mākslīgo ziedu veidošanu. Būs no tās jāpamācās.

Pirmie divi darbiņi tapa jau Ziemassvēktos kā dāvanas. Abi divi veidoti uz Martini Asti pudelēm. Pirmais bija sarkanbalts, ar Rafaello, vīra brālim ar draudzeni. Tas tapa naktī, un naktī arī aizceļoja līdzi uz Lielvārdi, tādēļ naktsbilde ar manu mazulīti izdevās gaužām čābīga... Nu nelikšu to....

Otrs ir nedaudz līdzīgs, tikai ar vīra māsas mīļākajām konfektēm Geiša. To gan es pa dienu paspēju nobildēt:

Uz Jangadu draudzene atbrauca ciemos. Viņa tikai pie mana pirmā konfekšu pušķa. No Rafaello. Tāds smuks spurains sanāca tādēļ, ka kreppapīra strēmeles griezu platumā starp locījuma līnijām un tinu ar bārkstīm uz ārmalu. Konfektes ir tītas uz stieplēm, kas tālāk sakārtotas pušķī caur kartona pamatni.

Aprīlī tapa nākamais darbiņš. Ja pareizi atceros, konfektes bija leišu Karakumai, pirktas uz dullo pagaršošanai, ļoti garšīgas. Arī šīs ir ar stiepli stiprinātas un kā puķes sakārtotas pušķī caur kartona pamatni. Ar pērlīšu rotājumu.

Pavasarī rotaļu grupā izcēlās kašķis, un skolotāju atlaida no darba. Lai arī Marta tur pat nedēļu nebija pabijusi, viņa audzītei bija paspējusi ļoti pieķerties (īstenībā tādu cilvēku, kā šī audzīte, nemaz daudz nav). Tādēļ nolēmu viņai pagatavot pušķi uz pēdējo tikšanās dienu. Īpaši tādēļ, ka arī viņa tāds māksliniecisks cilvēks, pratīs novērtēt. Biju nopirkusi pusapļa formas konfektes ar ķiršu pildījumu, un sāku štukot, kā lai piestiprina pie pamatnes. Dūru stiepli cauri papīrītim, ar to stiprināju klāt kreppapīru, bet pašas puķes pie pamatnes līmēju ar karsto līmi. Un vēl jaunums priekš manis - mākslīgie ziedi. 

Un te pats jaunākais veikums - mūsu salsas treneriem sveiciens kāzu dienā. Ļoti liels un smags pušķis. Nesanāca izmērīt lielumu, bet pēc mugurpuses fotogrāfijas to var nojaust. Izgāja 2 Rafaello kastītes, bet īstenībā varēja būt arī vairāk. Strādāju aptuveni 5 stundas. Lūk, rezultāts. Man patīk :) Ar mīlas balodīšiem, kas vij kopīgu ligzdiņu. :)

Šīs pēdējās bildes ir uzņemtas ar mobīlo, tādēļ tāda kvalitāte. Tādēļ arī saliku kolāžās, citādi lielas īsti neizskatās. Njā, joprojām sapņoju par jaunu fotokameru. Man ir apnicis domās knapināties, tādēļ šobrīd konsultējos ar zinātājiem, lai izvēlētos savu sapņu kameru. Tā ir - kamēr nezinu, ko gribu ,vai gribu kaut ko, tad arī dabonu labākajā gadījumā kaut ko. Tādēļ jānosaka precīzi mērķi un sapņi, lai dotu visumam iespēju mūs iepriecināt :)

PIENEŅU MEDUS

Maijā izlasīju Liizinas jeb Sandras no Mana pasaule bloga ierakstu par viņas ģimenes tradīciju katru pavasari vārīt pieneņu medu, un man tā sakārojās arī pašai pagatavot šo gardumu. 

Tā kā mums laukos pienenes aug pārpārēm, vienu dienu ar meitenēm salasījām maisu ar pieneņu ziediem, un es ķēros pie vārīšanas. Saskaitīju 509 ziedus. Darīju visu pēc augstāk minētās receptes. Vienīgi - man iznāca pieneņu sīrups nevis medus. Nezinu, kas izgāja greizi... Varīju 2,5h. Varbūt tas bija par maz vai pārāk ilgi? Varbūt uguns bija par lielu? Bet varbūt cukurs nebija īstais? Un arī - ļoti daudz iznāca - 4 puslitra burciņas un 8 mazākas, kopā 12. Bet ūdeni es pielēju pēc receptes, ne pili vairāk...

Bet mēs kreņķi neķeram. Sīrups garšīgs. Var mērcēt tajā maizi, to liet uz plānajām pankūkām vai klāt kafijai un tējai.

Mmmm, gardi gan! ;)