nominatīvs

nominatīvs (Lettisch)

Substantiv, m

Kasus	Singular	Plural
Nominativ	nominatīvs	nominatīvi
Genitiv	nominatīva	nominatīvu
Dativ	nominatīvam	nominatīviem
Akkusativ	nominatīvu	nominatīvus
Instrumental	nominatīvu	nominatīviem
Lokativ	nominatīvā	nominatīvos
Vokativ	nominatīvs	nominatīvi

Worttrennung:

no·mi·na·tīvs, Plural: no·mi·na·tī·vi

Aussprache:

IPA: […]

Hörbeispiele: —

Bedeutungen:

[1] Nominativ

Beispiele:

[1] Nominatīvs ir locījums.

Der Nominativ ist ein Kasus.

Übersetzungen

[1] Nominativ

Deutsch: Nominativ, Werfall
Englisch: nominative case ^→ en

Referenzen und weiterführende Informationen:

[1] Lettischer Wikipedia-Artikel „nominatīvs“

[1] Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: „nominatīvs“

[1] Latviešu valodas vārdnīca (tezaurs.lv): „nominatīvs“

[1] Valdis Bisenieks: Latviešu-vācu vārdnīca. ATĒNA, Riga 2007, ISBN 978-9984-34-263-4, Seite 828

[*] L. Ceplītis, A. Miķelsone, et al.: Latviešu valodas - pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. 2. Auflage. Avots, 2007, ISBN 978-9984-800-23-3, Seite 505

[1] Berthold Forssman: Wörterbuch Lettisch-Deutsch Deutsch-Lettisch. 3. Auflage. Hempen, Bremen 2014, ISBN 978-3-934106-58-1, Seite 156

[1] Eduards Ozoliņš, Jānis Endzelīns: Latviski-vāciskā vārdnīca. 2., ergänzte Auflage. A. Gulbis, Riga 1935, Seite 266