discreturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of discernō.
Participle
[edit]discrētūrus (feminine discrētūra, neuter discrētūrum); first/second-declension participle
- about to separate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | discrētūrus | discrētūra | discrētūrum | discrētūrī | discrētūrae | discrētūra | |
| genitive | discrētūrī | discrētūrae | discrētūrī | discrētūrōrum | discrētūrārum | discrētūrōrum | |
| dative | discrētūrō | discrētūrae | discrētūrō | discrētūrīs | |||
| accusative | discrētūrum | discrētūram | discrētūrum | discrētūrōs | discrētūrās | discrētūra | |
| ablative | discrētūrō | discrētūrā | discrētūrō | discrētūrīs | |||
| vocative | discrētūre | discrētūra | discrētūrum | discrētūrī | discrētūrae | discrētūra | |