tincturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of tingō.
Participle
[edit]tīnctūrus (feminine tīnctūra, neuter tīnctūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | tīnctūrus | tīnctūra | tīnctūrum | tīnctūrī | tīnctūrae | tīnctūra | |
| genitive | tīnctūrī | tīnctūrae | tīnctūrī | tīnctūrōrum | tīnctūrārum | tīnctūrōrum | |
| dative | tīnctūrō | tīnctūrae | tīnctūrō | tīnctūrīs | |||
| accusative | tīnctūrum | tīnctūram | tīnctūrum | tīnctūrōs | tīnctūrās | tīnctūra | |
| ablative | tīnctūrō | tīnctūrā | tīnctūrō | tīnctūrīs | |||
| vocative | tīnctūre | tīnctūra | tīnctūrum | tīnctūrī | tīnctūrae | tīnctūra | |