Arābijas pussala

Arābijas pussala
شِبْهُ الْجَزِيرَةِ الْعَرَبِيَّة
Arābijas pussalas satelītuzņēmums
Arābijas pussala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Tuvie Austrumi
Koordinātas	23°N 46°E
Platība	3 237 500 km²
Krasta līnija	9000 km
Augstākais kalns	Nebī Šueibs 3666 m
Administrācija
Valsts	Apvienotie Arābu Emirāti Bahreina Jemena Katara Kuveita Omāna Saūda Arābija
Lielākā pilsēta	Rijāda
Demogrāfija
Pamatiedzīvotāji	arābi
Arābijas pussala Vikikrātuvē

Arābijas pussala (arābu: شبه الجزيرة العربية , shibh al jazīra al ʻarabīya vai جزيرة العرب , jazīrat al ʻarab) ir pussala Tuvajos Austrumos. Tās platība ir apmēram 3,25 miljoni kvadrātkilometru un tā ir pasaulē lielākā pussala. Sakarā ar lielajiem naftas un dabasgāzes krājumiem šim reģionam ir ļoti nozīmīga ģeopolitiska loma pasaulē.

Pussalas teritoriju aizņem galvenokārt tuksneši, lielākie no kuriem ir Rubelhālī un Nefūds. Rietumos pussalu apskalo Sarkanā jūra un Akabas līcis, dienvidos Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos Persijas līcis, Hormuza šaurums un Omānas līcis. Ziemeļos pussalas ģeoloģiskās robežas nosacīti ir noteiktas pa Zāgrosa kalnu grēdu, kur saduras Arābijas plātne ar Āziju, un Sīrijas tuksnesi. Ģeogrāfiski par ziemeļu robežu parasti pieņem Eifratu.

Arābijas pussalas definīcijas

Ģeogrāfiski Arābijas pussalā iekļauj Irākas rietumdaļu un daļu Sīrijas. Ģeopolitiski Arābijas pussalas valstis ir:

• Bahreina
• Kuveita
• Omāna
• Katara
• Saūda Arābija
• Jordānija
• Apvienotie Arābu Emirāti
• Jemena

Izņemot Jemenu un Jordāniju, šī reģiona valstis pieder pie pasaules bagātākajām valstīm. 2008. gadā kopējais pussalas iedzīvotāju skaits pārsniedza 70 miljonus.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arābijas pussala.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)