Oto fon Bismarks
| Oto fon Bismarks Otto von Bismarck | |
|---|---|
|
| |
| 1. Vācijas Impērijas kanclers | |
|
Amatā 1871. gada 21. marts — 1890. gada 20. marts | |
| Monarhs | Vilhelms I, Frīdrihs III, Vilhelms II |
| Priekštecis | - |
| Pēctecis | Leo fon Kaprivi |
| 9. Prūsijas Karalistes ministru prezidents | |
|
Amatā 1862. gada 23. septembris — 1873. gada 1. janvāris | |
| Monarhs | Vilhelms I |
| Priekštecis | Ādolfs cu Hohenlohe-Ingelfingens |
| Pēctecis | Albrehts fon Roons |
| 11. Prūsijas Karalistes ministru prezidents | |
|
Amatā 1873. gada 9. novembris — 1890. gada 20. marts | |
| Monarhs | Vilhelms I, Frīdrihs III, Vilhelms II |
| Priekštecis | Albrehts fon Roons |
| Pēctecis | Leo fon Kaprivi |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1815. gada 1. aprīlī Šēnhauzene, Prūsijas Karaliste (tagad Saksija-Anhalte, |
| Miršanas dati |
1898. gada 30. jūlijā Frīdrihsrūe, Aumīle, Vācijas Impērija (tagad Šlēsviga-Holšteina, |
| Apglabāts |
mauzolejā Frīdrihsrūē, Šlēsviga-Holšteina, |
| Politiskā partija | nav |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Johanna fon Putkamera |
| Reliģija | luterisms |
| Paraksts |
|
|
| |
Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (vācu: Otto Eduard Leopold von Bismarck-Schönhausen, dzimis 1815. gada 1. aprīlī, miris 1898. gada 30. jūlijā) bija vācu valstsvīrs, Vācijas apvienotājs, Prūsijas Karalistes ministru prezidents (1862–1890), pirmais apvienotās Vācijas kanclers (no 1871).
Bismarka mērķi bija vienotas vācu valsts, kurā dominētu Prūsija, izveidošana un šīs valsts dominējošā stāvokļa panākšana Centrāleiropā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1815. gadā Šēnhauzenas pilī Prūsijas Saksijas provincē rotmistra Kārļa Vilhelma fon Bismarka ģimenē. No 1832. līdz 1835. gadam studēja tieslietas Getingenes un Berlīnes universitātēs. 1847. gadā viņš kļuva par Prūsijas landtāga deputātu, no 1851. līdz 1859. gadam bija Prūsijas vēstnieks Frankfurtē, 1859. - 1862. gadā vēstnieks Krievijas Impērijā, tad vēstnieks Francijas impērijā.
1862. gadā Bismarks kļuva par Prūsijas premjerministru un ārlietu ministru. 1864. gadā Prūsija atņēma Dānijai Šlēsvigu un Holšteinu, 1866. gadā sakāva Austriju. Bismarks kļuva par 1867. gadā dibinātās Ziemeļvācijas konfederācijas kancleru un 1870. gadā uzvarēja Franciju Francijas—Prūsijas karā.
Pēc Vācijas Impērijas pasludināšanas Versaļas pils Spoguļu zālē 1871. gada 18. janvārī Bismarks kļuva par tās kancleru, 1872.-1878. gadā cīnījās pret Vācijas dienvidu un rietumu daļas opozīciju.
1883. gada 15. jūnijā, izdodot likumu par apdrošināšanu pret slimībām, Bismarks izveidoja pasaulē pirmās slimo kases. Pēc ķeizara Vilhelma II kronēšanas 1888. gadā Bismarka vara samazinājās. Miris 1898. gadā.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bismarka vārdā ir nosaukts Bismarka arhipelāgs Melanēzijā un Bismarkas pilsēta ASV, Ziemeļdakotas štata galvaspilsēta.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oto fon Bismarks.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|