Pāriet uz saturu

Metroloģija

Vikipēdijas lapa

Metroloģija (no sengrieķu μέτρον [metros] — "mērs" un λόγος [logos] — "vārds, mācība") ir zinātne par mērīšanu. Metroloģija ietver mērīšanas teorētiskos un praktiskos aspektus.

Metroloģijas definīcijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Mērīšana ir eksperimentālu darbību un skaitļošanas operāciju kopums, ar kurām nosaka fizikāla lieluma skaitlisko vērtību, izmantojot šī lieluma mērvienību.[1]
  • Fizikāls lielums — īpašība, kas kvalitatīvi ir kopēja kādai fizikālo objektu grupai, bet kvantitatīvi raksturo katru objektu atsevišķi.
  • Fizikāla lieluma vērtība — fizikāla lieluma novērtējums ar skaitli šim lielumam pieņemtajās mērvienībās.
  • Fizikāla lieluma patiesā vērtība — vērtība, kas pilnīgi pareizi raksturo konkrēto objektu, tā nav atkarīga no mērīšanas pieejas.
  • Fizikāla lieluma reālā vērtība — vērtība, kas uzzināta mērot un tik maz atšķiras no patiesās vērtības, ka to var izmantot patiesās vērtības vietā.
  • Mērījumu rezultāts — aptuvenas lielumu vērtības, kas atkarīgas no mērīšanas metodes, tehniskajiem līdzekļiem, maņu orgāniem.
  • Mērījumu rezultāta kļūda — mērījumu rezultāta un patiesās vērtības starpība.

Metroloģiskie procesi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pārbaude — mērīšanas līdzekļa kļūdas noteikšana, ko veic atbilstošās valsts metroloģiskā iestāde.
  • Atestācija — mērīšanas līdzekļa apsekošana un dokumenta izsniegšana par izpētītajām mērlīdzekļa īpašībām.
  • Graduēšana — sakarību starp mērlīdzekļa ieejas un izejas lielumiem noteikšana, grafiku un formulu sastādīšana; šaurākā nozīmē — skalas sadalīšana iedaļās.
  • Kalibrēšana — sakarības noteikšana starp mērlīdzekļa izstrādāto lielumu vērtībām, materiālā mēra vai atsauces materiāla vērtībām un vērtībām, kas reproducētas no mērvienības etalona.
  • Justēšana jeb regulēšana — mērlīdzekļa kļūdu novešana līdz lielumam, kas atbilst tehniskajām prasībām (bieži tiek nepareizi saukta par kalibrēšanu).
  • Revīzija — mērlīdzekļa atestācijas kārtības pārbaude.
  • Verificēšana — mērīšanas līdzekļa atbilstības visām prasībām apstiprināšana.[2]
  1. A. Valters, A. Apinis, M. Ogriņš, A. Danebergs, Dz. Lūsis, A. Okmanis, J. Čudars. Fizika. Zvaigzne, 1992. 10. lpp. ISBN 5-405-00110-4.
  2. Edgars Šīrons, Jānis Rudzītis, Ivars Odītis. Vispārīgās metroloģijas pamatkurss. Rīgas Tehniskā universitāte, 2008. ISBN 978-9984-32-027-4.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]