1. |
Ievads
01:46
|
|||
2. |
Klusums
05:09
|
|||
|
Vajadzētu gulēt iet –
bet es vēl sēžu, pie galda, dārzā.
Gaisma aiziet kā ārsts,
tikko pateicis sliktākās ziņas.
Es paceļu gaisā rādītājpirkstu, it kā
gribēdams teikt ko ļoti svarīgu.
Taču vārdi, tie, protams, kavējas.
Tie rotaļājas marmora baseinā,
kur ūdens vietā
viļņojas gaiss.
Kaut kur strīdas sievietes divas
vai arī kliedz kāds ievainots putns.
Miesas sagrāvi
nemēdz pavadīt klusums.
|
||||
3. |
Nav laika
05:28
|
|||
|
Man nav laika no rītiem,
un vakaros man nāk miegs,
tāpēc es nezinu,
kā aug koki,
kā zied puķes
un kā dzīvo tu,
jo –
man nav laika no rītiem
un vakaros man nāk miegs,
tāpēc es nezinu,
kā aug koki,
kā zied puķes
un kā dzīvo tu,
tāpēc es nezinu,
cik man noplīsušas kurpes
un – ko domā tu.
no rītiem apskatos
cik rāda tas – uz galda,
ko rāda tas – aiz loga –, un skrienu,
bet vakaros man nāk miegs.
|
||||
4. |
Nāves jūra
04:09
|
|||
|
es vairs nestaigāju
uz pirkstgaliem tev apkārt
un klusēju kad tu man esi blakām
nekur nav jāsteidzas
vēl visu izrunāt var paspēt
tik daudz ir dienas šādas
ritējušas mums garām
ka peldam ne vairs ezerā bet gan jūrā
un nevar redzēt krastu
un nevar redzēt to
vien šauri sēkļi ļauj uz brīdi
sakarst
atdzist
atvilkt elpu
un peldēt censties nevajag
šī tomēr
ir nāves jūra
|
||||
5. |
Paris
02:46
|
|||
|
es tev zvanu no parīzes
un es tev saku –
tu pat iedomāties nevari
cik šis viss ir banāli
es tev zvanu no parīzes
un nav jau tā ka tas būtu lēti,
bet vai kāda
vēl ir zvanījusi un
mēģinājusi teikt je t'aime
un, protams, es to vīnu
es nemaz neliedzos
un tad tev saku mīļais
paskaties pulkstenī
ievēlies vēlēšanos
ārā ir pilnmēness
visas zvaigznes virs parīzes
|
||||
6. |
Prom
05:10
|
|||
|
Kamēr tevis nebija mājās,
es izgludināju visus tavus kreklus,
kuros tu pēc tam atkal
brauci prom.
Katrā sirdī ir melnais caurums.
No tā neizkļūst pat gaisma.
Kamēr tu biji prom,
bija tveice.
Es turēju logus ciet,
aizkarus ciet, istabu ciet,
klusi lavījos tikai uz pastkasti vien,
vilties.
Kamēr tu būsi prom,
es būšu
ar tumsu uz tu,
ar vientulību uz vien.
|
||||
7. |
Neviens
03:15
|
|||
|
Mēs nemaz iekšā neejam,
ja kafejnīcā citi sēž.
Ir nepatīkami, ja sveši klausās, ko tu pasūti,
ja sveši skatās, kā tu ēd.
Uz ielas svešiem ceļu nerādām,
ja nepazīstams zvana – neceļam.
Mūs nedrīkst fotogrāfēt, filmēt – aizliegts.
Lai mūsu vārdā nerunā neviens.
|
||||
8. |
Kurp
04:42
|
|||
|
Rudens jau, Kungs,
un man nav māju,
ir kaut kāds jumts,
zem kura nevaru atrast grāmatas,
kopš vasarā pārvācos.
Bij diža vasara,
kas tikai mums
ļauj iet
ar rokām tukšajām
kā pieklusušiem
zvārguļiem pie krūtīm.
Rudens jau, Kungs,
un man nav māju,
nekādas blakus istabas,
nekādu lieku durvju,
kam skrāpēt nost krāsu,
kad galīgi negribas just.
Salikt kastēs visu, ko mīli, ir viens,
izcelt tos aizcirstos vākus –
pavisam cits.
|
||||
9. |
Vagons
04:08
|
|||
|
Ekspresis apstājas pieturās
Kur esi jau bijis
Pagājis gads
Un tu atkal dodies uz pilsētu
Kur viņa dzīvo
Vagonu krata uz pārmijām
Ķermenis atpazīst visus
pagriezienus
Un līdzi šūpojas
Tu vairs nepiederi šai vietai
Austiņās skan mūzika cita
Un mati apgriezti
Pēc eiropiešu modes
Pilsētas ainava logā
Klājas uz tavas sejas atspulga
Kādu dienu atmiņas
Vairs nevarēs atšķirt
No iztēles
Atcerēties tikai to kas piepildījies
Kas nav to aizmirst
Tāpat kā brīdi šo
Nocelt smago bagāžu no plaukta
Un izkāpt uz perona
Kur tevi jau gaida
|
||||
10. |
Saturs
04:20
|
|||
|
Zināms, ka man ir sirds
Tādas pašas formas kā jums
Tad kāpēc atbildes tādas
Ja citāds mans jautājums
Man nav sapņu par mājām
Man ir sapņi par svešumu
Izjūdzis zirgu, es jāju
Mājās atstājis vezumu
Acis kā strūklakas tuksnesī
Mīlestību man nes
Dievs raugās, vai viss ir vietā:
Domas, tu un es
|
||||
Stūrī Zēvele Latvia
Stūrī Zēvele is a group of creative people that make homelike compositions of
their own genre which doesn’t really fit into any category. They come and go as they please and that is also one the most interesting things about them.
If you like Stūrī Zēvele, you may also like: