Mūsu "Lāčplēši"
11. novembris - par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas diena, īpaši atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta-Avalova karaspēku 1919.gada 11.novembrī.
Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums. To piešķīra par kauju nopelniem Neatkarības karā. Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919.gada 11.novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju.
Pirmo reizi Lāčplēša Kara ordeni pasniedza Rīgā, Esplanādes laukumā, 1920.gada 11. novembrī Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste. Ordeni saņēma 288 karavīri, starp ordeņa saņēmējiem bija mūsu novadnieki: Arhipovs Semjons (Latgales partizānu pulka kaprālis, LKO nr.3/50), Brente Hugo (Latgales partizānu pulka karavīrs, LKO nr.3/67), Buliņš Staņislavs (Latgales partizānu pulka karavīrs, LKO nr.3/ Nr.89), Pēteris Dauka (Latgales partizānu pulka seržants, LKO nr.3/ Nr.16), Galejs Antons (Latgales partizānu pulka karavīrs, LKO nr.3/99), Grīslis Eduards (Latgales partizānu pulka karavīrs, LKO nr.3/98), Ivanovs Nikolajs (6.Rīgas kājnieku pulka virsseržants, LKO nr.3/131), Kočāns Jānis (Latgales partizānu pulka karavīrs , LKO nr.3/49), Ķerāns Augusts (Latgales partizānu pulka dižkareivis, LKO nr.3/51), Šedvils Eduards (Latgales partizānu pulka virsseržants, LKO nr.3/15).
Pēdējoreiz Lāčplēša Kara ordenis pasniegts 1928.gada 11.novembrī. Ordeni saņēmuši 2146 cilvēki.
Glezniecības plenēra "Valdis Bušs" (2024) gleznu izstāde Balvu Novada muzejā
Valdim Matīsam - 80
Šodien (24.10.2024.) savu 80.dzimšanas dienu svinētu brigādes ģenerālis Valdis Matīss - pirmais Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors, Latvijas Republikas Aizsardzības, militārais, Gaisa spēku un Jūras spēku atašejs ASV un Kanādā, 1.ranga militārais atašejs Krievijā.
Izstāde "Gleznas un Keramika" no 3. - 26.oktobrim
P.S. Brīdinām tos, kuru jūtas aizskar pat estētisks kailas sievietes ķermeņa attēlojums mākslas darbos.
Oktobris tuvākā un tālākā pagātnē
Balvu pilsētas un Balvu novada nozīmīgi vēsturiskie notikumi, kam šogad [2024] oktobra mēnesī ir "apaļas" vai "pusapaļas" jubilejas
|
Oktobris |
|
| 1999.gada 1.oktobris | Pirms 25 gadiem uz Balvu maizes kombināta bāzes izveido A/S “Balvu maiznieks”. |
| 1904.gada 4.oktobris | Pirms 120 gadiem Ludzas apriņķa Domopoles pagasta Līdumniekos dzimis literāts, skolotājs, Ciprians Pokrotnīks (Augusts Eglājs). Uzskatāms par vienu no labākajiem latgaliešu liriķiem. 1989.gada 8.janvārī teica ievadvārdus Latgales kultūras biedrību kongresā. Miris 1994.gada 2.oktobrī Salaspilī. |
| 1894.gada 6.oktobrī | Pirms 130 gadiem Tolkovas (Linavas) pagastā dzimis Nikolajs Kapustins. Neatkarības kara dalībnieks dienējis Latgales partizānu pulkā. Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1919.gada 20. oktobra cīņu pie Abriņas ciema Latgalē. Jaunsaimnieks Augšpils pagasta Lukovnikas fermā. Par slepkavību bija notiesāts pārmācības namā ar tiesību zaudēšanu. Valsts prezidents apžēloja, sodu samazinot. Ordenis, diploms un L.k.o.k. apliecība atņemti. Par turpmāko likteni ziņu nav. |
| 1969.gada 10.oktobrī | Pirms 55 gadiem Viļakā dzimis diplomāts Edgars Bondars. Diplomātiskajā dienestā kopš 1994.gada.Vēstnieks Čehijā, Uzbekistānā, nerezidējošais vēstnieks Tadžikistānā, vēstnieks Polijā. Ārlietu ministrijā vadīja starptautisko organizāciju nodaļu, strādājot ar ANO jautājumiem. Vadīja politiko departamentu attiecībām ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Kaukāza valstīm un Centrālo Āziju. |
| 1909.gada 12.oktobris | Pirms 115 gadiem dzimis Augusts Pugejs Balvu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs (1951-1953) |
| 1984. gada 19.oktobrī | Pirms 40 gadiem Balvos dzimusi māksliniece Anna Laicāne. Izstādēs piedalās kopš 2002.gada, personālizstādes Rēzeknē, Preiļos, Rīgā, Līvānos, grupu izstādēs piedalījusies arī ārpus Latvijas robežām - Vitebskā (Baltkrievija) un Antālijā (Turcijā). Kopš 2007.gada piedalās starptautiskajā jūras glezniecības plenērā "Liepājas marīna" Liepājā. Darbi atrodas privātajās kolekcijās Latvijā, Zviedrijā, Itālijā, ASV. |
| 1929.gada 20.oktobris | Pirms 95 gadiem Bērzpils pagastā dzimis Staņislavs Baranovskis, ērģelnieks Tilžā, Bērzpilī, Viļakā, Balvos (1953-1959) u.c. Komponējis kā laicīgā, tā garīgā satura dziesmas. Sakomponējis 33 mises, vairāk kā 250 garīgās dziesmas un apmēram 80 laicīgās dziesmas, trīs dziesmas ar paša rakstītiem vārdiem - "Slavas pilnō Karalīne", "Pī Jezus ērkšķōtom kōjom", "Bezvaineigō Marijas sirds". Uzrakstīta arī "Te Deum laudamus" latviešu valodā Miris 2010.gada decembrī |
| 1999.gada 21.oktobris | Pirms 25 gadiem dibina Kubulu pagasta kultūras nama jaukto vokālo ansambli, vadītāja Anastasija Ločmele, koncertmeistars Viktors Bormanis. |
| 1944. gada 24. oktobris | Pirms 80 gadiem Rugājos dzimis brigādes ģenerālis Valdis Matīss. Beidzis Ļeņingradas artilērijas kara akadēmiju un Frunzes kara akadēmijas aspirantūru, bijis militāro zinātņu kandidāts. Viens no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas veidotājiem, ilggadīgs tās vadītājs un rektors (1992-1998), militārais atašejs ASV un Kanādā (1998-2003), Krievijā (2003-2007). Aizsardzības ministrijas padomnieks (2007-2009). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi, II šķiras Viestura ordeni, vairākiem aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera apbalvojumiem. Bijis Latvijas Ģenerāļu kluba un Latviešu virsnieku apvienība biedrs. Miris 2010. gada 24. maijā, apbedīts Lazdukalna pagasta Garosilu kapos. |
| 1909. gada 28. oktobris | Pirms 115 gadiem Kijivā dzimis komponists Ādolfs Skulte. 1933. gadā strādājis Balvos par pedagogu un vadījis skolēnu jaukto kori Balvu ģimnāzijā. Vadīja Tautas universitātes klavieru nodaļu. Dzīvojot Balvu ezera krastā, 1934. gadā Skulte komponējis simfonisko poēmu "Viļņi", kas ieguva godalgu Rīgas radiofona izsludinātajā simfonisko darbu konkursā, par to saņēma 500 latu prēmiju. Miris 2000. gada 20. martā, Rīgā. |
| 1919.gada 29.oktobrī | Pirms 105 gadiem Ludzas apriņķa Balvos dzimis Jānis Trupovnieks . Beidzis Balvu valsts ģimnāziju (1939). 1942. gadā Latvijas Universitātē sāka studēt medicīnu, turpinājis Getingenas Universitāte Vācijā. Ārsta praksi uzsācis ASV 1955. gadā. Dēls Jānis bija Ohaijo štata čempions diska mešanā. Miris 2000. gada 14. oktobrī Noksvilā,ASV. AtsaucesPozemkovska, M., Vīksna, A. “Mirušo Latvijas un latviešu ārstu saraksts: 1995-2004.” https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/375/1/amhr.2005.VII.373-396.pdf (15.01.2019).“Ziņas.” Laiks, Ņujorka. 1955.6. jūlijs.“OHAIJO EISTARS.” Laiks, Ņujorka. 1977.07.13.“Sēru sludinājumi.” Laiks, Ņujorka. 2000. 4. novembris. |
| 2009.gada 30.oktobris | Pirms 15 gadiem atklāj piemiņas zīmi Baltinavas novada nacionālajiem partizāniem, (pie autoostas) piemiņas zīmi iesvētīja Baltinavas Romas katoļu draudzes prāvests Ivars Babris |
| 1919.gada 30.oktobris | Pirms 105 gadiem Bērzpils pagastā dzimis Valentīns Gailāns. Latvijā sācis studēt veterinārmedicīnu. Sabiedriskais darbinieks, trimdas latviešu aktīvists, 1983.gada Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēža vietnieks.Viskonsinas korporāciju kopas seniors, skautu padomes loceklis un korporācijas Lettonia aktīvs darbinieks. 14 gadus vadījis Sv.Jāņa draudzi. Miris 2007. gada 11. martā ASV. Atsauces“Nekrologs.” Laiks, Ņujorka. 2007. 24. marts. |
Informāciju savākusi un apkopojusi Balvu Novada muzeja vēsturniece Ruta Akmentiņa