Kristina Amosova: Praktiski padomi cilvēkiem ar kukaiņu alerģiju
Mūsdienās alerģija pret kukaiņiem, īpaši lapsenēm un bitēm, kļūst arvien aktuālāka problēma. Pats par sevi kukaiņa dzēliens nav patīkams, bet nav arī bīstams līdz brīdim, kamēr attīstās nopietna alerģiska reakcija, kad nepieciešama spēja ātri rīkoties, lai palīdzētu līdzās esošajiem vai pašam sev tikt galā nereti ar dzīvību apdraudošu alerģisku reakciju. Šajā rakstā aplūkošu praktiskus jautājumus par pareizo taktiku gan profilakses, gan pirmās palīdzības sniegšanas posmā, kā arī izskaidrošu ārstēšanas algoritmu - kā veiksmīgāk apturēt anafilaktiskās reakcijas (sistēmiskās dzīvību apdraudošās alerģiskās reakcijas) kaskādi.
Ievads
Šajā rakstā - par kukaiņiem, kuri cilvēka organismā indi ievada, iedzeļot. Tās ir bites, lapsenes, kamenes un sirseņi. Biežāk sastopamies ar alerģiju pret bitēm un lapsenēm, tāpēc šie kukaiņi ir tēmas galvenie varoņi. Pēc dzēliena cilvēkam pret kukaiņu indi var būt pavisam normāla reakcija, un visbiežākās izpausmes ir šādas: skartā vieta piepampst, kļūst sarkana, karsta, niez un arī sāp. Ja šī reakcija nepārsniedz 10 centimetru diametru, to saucam par normālu reakciju pret kukaiņu dzēlienu. Savukārt, ja tā pārsniedz 10 centimetru diametru, simptomi 24 līdz 48 stundu laikā pastiprinās, tad tā ir izteikta lokāla reakcija pret kukaiņu dzēlienu, ko zinātniskajā literatūrā apzīmē ar LLR (large local reaction). Bet ir vēl smagākas reakcijas pret dzēlieniem, kad iesaistās viss organisms kopumā, vai attīstās nopietni elpošanas vai rīšanas traucējumi sakarā ar elpceļu vai mutes dobuma orgānu izteiktu pietūkumu. To sauc par anafilaktisku reakciju. Katrā variantā ir sava taktika, kā labāk tikt galā ar situāciju.
Profilakse
Runājot par profilaksi, ir vairākas lietas, ko vērts atcerēties visiem, neatkarīgi no tā vai cilvēks ir alerģisks pret kukaiņu dzēlieniem, vai nē. Jāpiebilst, ka jebkuram no mums dzīves laikā var attīstīties alerģiska reakcija pret kukaiņiem, ja pat vairākas reizes mūžā piedzīvoti dzēlieni bez īpašām sekām. Tāpēc sezonas laikā jāizvairās no saldu produktu un dzērienu lietošanas ārā. Atceries, ka saldas smaržas un apģērbs ar ziedu apdruku pievilina kukaiņus. Braukšana ar atvērtiem automašīnas logiem ir riska faktors, - kukainis var ielidot iekšā un būs lielāka iespējamība dzēlienam. Iespēju sastapties ar kukaini, it īpaši basām kājām, palielina pastaigas augļu dārzos, pļavās un dravās. Kukaiņi ir visneprognozējamākais potenciālais alergēns, jo šajā gadījumā sarežģīti nodrošināt profilaktiskus pasākumus un pasargāt sevi no alergēna iedarbības. Pacients nekad nevar būt par 100% drošs, ka spēs izvairīties no kukaiņu dzēliena. Sakarā ar to, cilvēkiem kuri sastapušies ar sistēmisko alerģisko reakciju pret kukaiņu indi, ko citiem vārdiem sauc par anafilaksi, katru vasaras sezonu jāatkārto anafilakses rīcības plāns, jāspēj atšķirt mazsvarīgus simptomus no bīstamajiem, un nepieciešamības gadījumā jāspēj rīkoties, ievadot sev glābjošo medikamentu.
Praktiskie ieteikumi dzēliena gadījumā
Ir cilvēki, kuri uz kukaiņu dzēlieniem reaģē normāli. Tas ir vairākums no mums. Protams, neviens nenoliedz, ka kukaiņa dzēliens sāp un ilgstoši ir diskomforts dzēliena vietā, tāpēc - ieteikumi, ko varam darīt šajā gadījumā.
Pirmkārt, izņemam dzeloni. Un te svarīgi saprast, ka saspiežot dzeloni ar pirkstiem vai pinceti, indes iekļūšana organismā tikai paātrinās. Tāpēc uzmanīgi izbīdām dzeloni ārā ar plastikāta karti, galda nazi vai kādu līdzīgu priekšmetu. Kad ar to tikām galā, varam pildīt nākamo punktu.
Otrkārt, ja nepieciešams, nomazgājam skarto vietu un uzliekam vēsumu.
Te vēlos akcentēt, ka spirtu saturošie līdzekļi nekādi neneitralizē vai nesamazina organismā iekļuvušo indes daudzumu. Normālos apstākļos spirtu saturošus līdzekļus nav jālieto. Izņēmums ir tad, ja cilvēks aiztiek dzēliena vietu ar netīrām rokām, šo vietu kasa – tādā gadījumā palielinās sekundāras infekcijas risks. Piemērs ir mazi bērni, ar kuriem grūti sarunāt neaiztikt skarto vietu. Tādā gadījumā var izmantot dezinficējošu līdzekli nelieliem ādas bojājumiem vai nobrāzumiem, kas pieejams jebkurā aptiekā (piemēram, asept, octenisept). Vēlreiz jāuzsver, ka šo neizmanto rutīnā un neatliekami, bet individuālu apstākļu gadījumos, kad draud ādas infekcija.
Tieši infekcijas riska dēļ, lai samazinātu lokālus simptomus dzēliena vietā, neiesaka izmantot vēsu zemi. Vēsums skartajā rajonā ir svarīgs, lai apturētu sāpes, iekaisumu un pietūkumu, bet centieties izvēlēties citus paņēmienus. Aukstas kompreses var veikt, izmantojot ledus paku, piemēram, Ice Power Instant Cold Pack, vai augstuma gelu, piemēram, Ice Power Cold gel. Biežāk tomēr aptiekā iegādājamie līdzekļi, ja tā var teikt, nav pa rokai, tad var izmantot vēsu, mitru un tīru dvieli, ledus aplikācijas, der arī vēsa kāposta lapa, ja tas tobrīd ir vienīgais pieejamais variants.
Rezumējot iepriekš minēto, saprotams, ka dzēliena vietu, ja tā ir netīra, nomazgā zem krāna ūdens, pēc tam virsū liek vēsumu. Par dezinficējošiem līdzekļiem domā tikai tad, ja laika gaitā iespējama sekundāra infekcija. Izmantojam līdzekļus, kas neapdedzina bojāto ādu, lai vēl vairāk nekaitētu. Piemēram, spirta izmantošana skartajai vietai būtu pārlieku “nikna”, ka arī spirts lokāli paplašinās asinsvadus, kas rezultēsies ar papildus pietūkumu, apsārtumu un karstumu.
Nedrīkst spaidīt vietu, kur iedzēla bite vai lapsene. Tas nedos nekādu labumu, indi ārā nedabūt, bet tādā veidā iespējams inficēt brūcīti.
Tālākā rīcība atkarīga no sarežģījumiem, kas rodas laika gaitā. Ideālajā gadījumā pēc dažām minūtēm simptomi norimst, ir jūtams neliels diskomforts, bet tomēr viss virzās uz labo pusi. Tādos gadījumos nav jāpārspīlē ar medikamentu lietošanu un piesardzības pasākumiem. Jāatceras, ka pilnībā diskomforta sajūta visticamāk nepāries tajā pašā dienā, bet turpināsies vēl divas – trīs dienas.
Ja tomēr simptomi traucē, vietā, kur iedzēlis kukainis, var izmantot lokālus līdzekļus, kas samazina nepatīkamas sajūtas (niezi, apsārtumu, pietūkumu). Piemēram, greensect gels pēc insektu kodumiem (tūlītējas iedarbības augu bāzes gēls), filmogel (piemīt aizsargājošas un nomierinošas īpašības, veidojot plēvīti apstrādes vietā. Tā pasargā no kasīšanas un ir ūdens izturīga).
Dimestil, grivix, fenistil, pretniezes gels – šo preparātu sastāvā ir antihistamīna līdzeklis, kura uzdevums ir samazināt niezi alerģiskās reakcijas gadījumā. Tāpēc, ja cilvēka galvenā sūdzība ir nieze, var izmantot šos bezrecepšu medikamentus.
Gadījumos, kad neizturami niez, var izmantot antihistamīna līdzekļus arī iekšķīgi. Bērniem pieejama sīrupu vai pilienu forma (piemēram, rupafin vai zyrtec), savukārt pieaugušajiem – tablešu forma. Medikamentu klāsts aptiekā ir ļoti plašs, un daudzi no šiem medikamentiem pieejami bez receptes.
Sāpju gadījumā vecumam atbilstošā devā var izmantot iekšķīgi lietojamus medikamentus kā Ibuprofen vai Paracetamol.
Ja tomēr ir tendence, ka lokālas izpausmes ir izteiktas un traucējošas, var izmantot arī kortikosteroīdu lokāli lietojamos medikamentus vai īpaši smagas lokālas reakcijas gadījumā - iekšķīgi lietojamos. Šīs grupas medikamenti nav brīvi pieejami bez ārsta izrakstītas receptes. Lai spētu objektīvi novērtēt situācijas nopietnību, ieteicams fotografēt skarto vietu un saglabāt attēlus līdz ārsta konsultācijai.
Situācijās, kad dažu dienu laikā skartā vieta palielinās izmēros, rodas sāpes, dzēliena vieta paliek karsta un cieta, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Iespējams, radusies infekcija un būs jālieto antibiotikas.
Kā atpazīt alerģiju no kukaiņiem?
Alerģijai no kukaiņu indes būs daudz smagākas izpausmes nekā bija minēts iepriekš un, visbiežāk (bet ne vienmēr), tās skars vairākas orgānu sistēmas. Gadījumos, kad kukainis iedzeļ, piemēram, rokā, bet simptomi rodas arī citur (paliek grūti elpot, jo iesaistās elpošanas trakts, vai sākas galvas reibonis, slikta dūša un vemšana), tad visticamāk cilvēkam sākas anafilakse. Par anafilaksi sauc alerģisku reakciju, kas ir potenciāli dzīvībai bīstama. Anafilakses gadījumā var kombinēties vairāku orgānu sistēmu simptomi vai arī var iesaistīties tikai viens orgāns, bet simptomi apdraudēs elpošanas vai rīšanas funkciju. Piemēram, ja cilvēkam iedzeļ lapsene vai bite un viņam sāk pampt balsene, kas sākumā izpaužas ar izmainītu balsi, un vēlāk var rasties klepus, sāpes rīkles apvidū, bet pēc tam var būt balss zudums, kā arī rīšanas vai elpošanas grūtības, jārīkojas ļoti ātri! Lielākoties simptomi progresē dažu minūšu laikā, un acu priekšā cilvēkam paliek arvien grūtāk.
Tāpēc, ja pēc indi saturoša kukaiņa dzēliena cietušais paliek nemierīgs, viņam rodas tirpšanas sajūta, reibonis, elpošanas problēmas, izteikta ādas nieze, nātrene, kas izplatās pa visu ķermeni, lūpu, mēles pietūkums, viņam nekavējoties jādodas uz Neatliekamās palīdzības nodaļu vai jāsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība! Atcerieties - simptomi mēdz attīstīties ļoti ātri, tāpēc gaidīt, kad tie pāries un pavērot simptomu attīstību, šajā gadījumā nebūs labākā ideja. Sauciet Neatliekamo medicīnisko palīdzību – tā būs pareizākā rīcība! Ir gadījumi, kad pēc dzēliena cilvēks zaudē samaņu dēļ straujas asinsspiediena krišanās. Šis ir ļoti nozīmīgs simptoms. Te nepārprotami tūdaļ jāsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība! Ja cilvēkam pirmo reizi mūžā no kukaiņu indes ir anafilakse, tas ir vienīgais kā blakusesošais var palīdzēt.
Cits stāsts būs gadījumā, ja cilvēkam jau ir zināma anafilakse no kukaiņu dzēlieniem, un tā notiek atkārtoti. Gadījumā, kad cilvēkam no kukaiņu indes anafilakse rodas pirmo reizi, simptomi ir salīdzinoši biedējoši, un pacients mērķtiecīgi meklē alergologa palīdzību, lai izveidotu rīcības plānu līdzīgu situāciju gadījumā. Satiekoties ar pacientu, kurš stāsta par savu anafilakses pieredzi, alergologs izraksta neatliekamas palīdzības medikamentu, kas ir adrenalīna autoinjektors, ko atkārtotas anafilakses gadījumā cilvēks var pats sev ievadīt kājas muskulī vai to var izdarīt blakusesošais gadījumā, ja cietušajam attīstās nopietni simptomi, un viņš sev pats vairs nav spējīgs palīdzēt. Būtiski, lai pacients netur noslēpumā savu diagnozi, un līdzcilvēkiem pastāsta, kādos gadījumos un kā rīkoties, balstoties uz ārsta sniegto informāciju. Jāpiebilst, ka pacientam adrenalīna autoinjektoram (AAI) vienmēr jābūt līdzi kabatā vai somā visā kukaiņu aktivitātes sezonas laiku. AAI nav jāglabā ledusskapī - tas nezaudē savu efektivitāti, turot to vasaras laikā bez aukstuma.
Ārsta kabinetā, izspēlējot dažādas klīniskās situācijas, pacientam ir skaidrs, kuros gadījumos jālieto AAI, un kad var iztikt bez tā lietošanas. Ir gadījumi, kad attīstās vispārīgi ādas simptomi, tādi kā nātrene, ādas nieze, apsārtums, kas izplatās pa visu ķermeni. Ja nekas cits nerodas, kā vien izteikti ādas simptomi, iesaka lietot antihistamīnus un kādu laiku situāciju pavērot. Ja cilvēks piedzīvojis anafilaksi, tas nenozīmē, ka ik reizi pēc saskares ar kukaiņa indi, būs tieši tas pats. Citreiz alerģiska reakcija var būt mierīgāka, citreiz agresīvāka. Tieši tāpēc pacientu izglītošana un informēšana ir svarīgākais punkts darbā ar cilvēkiem, kuri piedzīvoja anafilaksi.
Iedomājaties, - ja lapsene iedzeļ mēlē – ko tad? Šajā gadījumā var būt visi iepriekšminētie scenāriji – normāla reakcija, kad nepieciešams uzlikt ledu un pēc kāda laika simptomi mazinās. Cilvēks var piedzīvot mēles pietūkumu, bet viņam neattīstīsies ne rīšanas, ne elpošanas simptomi – šajā gadījumā jālieto antihistamīna līdzekļi. Un, visnepatīkamākais, - cilvēkam var attīstīties anafilakse, kad paliek grūti elpot, rodas uztraukums, vai otrādi, - miegainība un var arī rasties dažādi simptomi citās orgānu sistēmās. Tādā gadījumā jālieto AAI, to ievadot nekavējoties un izsaucot Neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai izvairītos no uztraukuma par jebkādu no šiem scenārijiem, laikus jādomā par profilaksi. Vai tā ir iespējama?
Ja esat šašliku izbraukumā ar skaistiem dabas skatiem, pievērsiet uzmanību jebkam, ko liekat mutē – vai virsū nesēž lapsene, kas iedzels mēlē, tiklīdz sajutīs apdraudējumu savai dzīvībai un cīnīsies par iespēju tikt drošā vidē.
Nobeigums
Anafilakses gadījumu skaits visa pasaulē un arī mūsu valstī arvien pieaug. Ikkatram no mums ir svarīgi apzināties sekas, atpazīt nopietnu alerģisku reakciju simptomus, ātri rīkoties, palīdzot līdzcilvēkam, jo dažkārt tas var glābt pat dzīvību.
Kukaiņu alerģija ir viltīga un nepatīkama, jo neviens nevar simtprocentīgi izvairīties no šī alergēna. Atliek būt piesardzīgiem un ievērot ārsta ieteikumus par rīcības plānu atkārtotas anafilakses gadījumā. Un, jā! No šis alerģijas var izārstēties! Mūsdienās pieejama un ir iespējas saņemt alergēnspecifisko imūnterapiju. Tā ļauj atbrīvoties no smagas kukaiņu alerģijas, vienlaikus samazina bailes, sniedzot miera sajūtu, atpūšoties pie dabas.
Foto: Shutterstock.com
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada jūnija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!