5 Latvijas veselīgie avoti, no kuriem smelties enerģiju
Raksta turpinājumā pieci Latvijas veselības avoti, uz kuriem doties, lai smeltos možumu un enerģiju.
Ellītes sēravots
Dziednieciskais Ellītes sēravots atrodas Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, Ellītes purva dabas liegumā. Šī sēravota ūdeņi ir plaši pazīstami ar tā dabiskajiem un dziednieciskajiem ūdeņiem, kas satur sērūdeņradi. Ārstnieciskos nolūkos lietojamas arī šī avota dūņas. Ar Ellītes sēravotu saistītas dažādas teikas un nostāsti, tomēr jau kopš seniem laikiem tas ir bijis mūsu senču svētvieta – lai tā ūdens dziedētu, uz šo avotu vienmēr esot jādodas labām domām.
Svētavots
Gaujas senlejā, netālu no Cēsīm, Cīrulīšos atrodas Svētavota ala, kur no smilšakmens ieža iztek pats leģendām apvītais, ziemā neaizsalstošais Svētavots. Pirmais avota nosaukums esot bijis Dzelzs vārti, pēc tam tas dēvēts par Māras avotu, vēlāk par Svētavotu, ko pamatoja ar ūdens dziednieciskajām īpašībām. No Svētavota iespējams ne tikai pasmelt veselīgo ūdeni, bet arī noklausīties ar to saistīto leģendu un iepazīt apkārt esošo skaisti iekopto parku.
Baldones svētavots
Baldones Svētavots atrodas Baldones novada Baldones Ceriņu parkā pie Ķekaviņas upītes. Paši vietējie iedzīvotāji to dēvējuši par Avotu. 15. gadsimtā šis avots ticis saukts arī par Jaunības avotu, jo tas atjaunojis veselību un mundrumu, par ko pateicībā slimnieki un atpūtnieki ūdenī metuši dažādas rotaslietas un monētas – tās uzietas vēlāk, 19. gadsimtā, kad avotam izbūvēts baseins. 18. gadsimta nogalē pie avota uzcelts Baldones kūrorts, kas bijis viens no slavenākajiem visā Eiropā. Lai arī mūsdienās kūrorta tur vairs nav, joprojām ir iespējams apmeklēt avotiņu un nogaršot tā dziednieciskajām īpašībām apveltīto sērūdeni.
Velna acs avots
Abavas senlejas dabas parkā, Kandavas novada Kandavas pagastā pie Kāļu mājām atrodas skaistais Velna acs avots, kura sērūdeņradi un kaļķi saturošais ūdens jau izsenis ticis lietots dziedniecībā. Avots aizsākas Abavas krasta pakājē un tek cauri Čužu purvam līdz pat Abavai. Tas ir aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kā arī sens kulta avots.
Karaļavots
Dobeles novada Vītiņu pagastā, 2,5 kilometru attālumā no Ķeveles, Auces ielejas nogāzē atrodas Karaļavots. Šis avots tiek dēvēts arī par Ķeveles avotu vai Septiņavotu, un arī tā ūdeņiem, kā vēsta tautas ticējumi, piemītot dziednieciskas īpašības. Viens no šādiem ticējumiem vēsta, ka tā apkaimē reiz dzīvojis zintnieks, kuram pateicoties avotam piemītot tā dziedinošais spēks. Savukārt, tā nosaukums – Karaļavots – varētu būt saistīts ar to, ka reiz šo avotu apmeklējis Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš, padzēries tā ūdeni, atguvis spēku un veselību.