mirdz.

Netiku pie savas rīta kafijas, bet kafijai naktī zem pīlādžābelēm ēdot vistiņu - nav pilnīgi nekādas vaines. Viss mirgo, kustas, šūpojas, mirdz un mirdz un spīguļo. Lietus pilina, bet līdz mums netiek. Un tad mēs izdomājām, ka nevāksim nost - un lūdzu visiem vēja un lietus dieviem saudzēt . Sukulenti savās iepriekšējās dzīvēs ir bijuši mākoņi, jo viņu lapas un veidoli par to vien liecina.

Pelēki baltos toņos naktstaurenis - kā atlaidās , tā sēdēja visu fotosesijas laiku, vien beigās galdaltu novācot viņu aizpurinājām prom.

Es nekad- nekad, neesmu redzējusi jāņtārpiņus. Runā un var izlasīt , ka tie lido un mirdz. Lampiņām mirdzot nevar nedomāt par tiem kustonīšiem.
Ir vērts vērt un vinķelēt. Vēl ir vērts aizgulēties . Vēl ir vērts reizēm dillei ļaut vienai braukt pie Omķa. Vēl ir vērts darīt kaut ko kopā lēnām un mierīgi. Un vēl ir vērts iestādīt kuplas ābeles un pīlādžus , tā lai zari savijas kopā..- nu , lai tad kad bērni izaug arī viņiem būtu koki, kurā sakārt visu mirdzošo..

pļurē.pērles.paldies.

Mazam esot cilvēki -Tev kaut ko stāsta, pat tad ja Tu nerunā..., kad Tu izaudz un iemācies sarunāties, tikai tad ir iespēja arī klausīties un dzirdēt stāstus. neuzsākot sarunu ar cilvēku - stāstu nedzirdēt, ja vien nepieklājīgi noklausoties.

Stāstu vietā vinķelējot diegus skatījos filmas. Vairākas. Divas no tām patika. Stāstu dēļ. dialõgu un sajūtas. "Waiting For Forever 2010 " un " Forget Me Not 2010"

Ir konfekšu koks. Ir saldējuma koks. Saldējuma kokus pārkniebu un par dakstiņiem līmēt sāku, tik pus jumtam pietika un tad braucām uz Rīgu.

Zilonis nav redzēts gadiem un dille to dzīvu nav redzējusi nekad, bet ir zīloņ balons, kuru uzpūst var pat viņa - tik viegli kā elpot un viņš nesmird pēc ķīmiskiem miltiem. tādi klusi ievākušies iekš timmarī, kamēr mēs pa laukiem, tagad man naktī bij jāsapņo par ziloņu pilnu dīķi. sakarības nemeklēšu - tie man vienkārši patīk.
Tieši ar pirmo gaismu beidzu siet un griezt.Tad ķēros pie kastes, kura pilna ar pērlēm. Pakojot tās vaļā šķita muļķīgs jautājums "Kāpēc Tu vēl neguli?" Kurš gan var aiziet gulēt neatpakojot pērles un neieraugot visu kas tajā kastē ir? Bet tad, kad iekāpu ar vienu kāju vienā kastē to izberot pa visu virtuves grīdu.. - tad arī sev pajautāju "Kāpēc Tu neej gulēt?"

Naktī vedu Domu staigāt.. baltā garā taureņkleita - kā naktskrekls tumsā. Ieelpoju tik ļoti ceriņu/lietus pilno gaisu - ieklausījos stāstos aiz logiem, Doma pat neierējās uz lielo neko - ne reizi. Pilsētai reizēm nav ne vaines, kad tā ļauj klaiņot pa ielu ar basām kājām.

Bet šodien pērles brokastīs. Pusdienās un vakariņās. Vienvārdsakot - Savērt vajag.

Dille gan paziņoja, ka viņa neko nevērs, bet spiedīs krāsas, kas esot nevis pirļik krāsas, bet pļurē. Pērļu pļurē. savu šī rīta Nesakarību un domu, ka Noteikti vajag ierakstīies blogā - norakstu uz negulēšanas procesu :)

brāļi.māsas.rabarberi.

Reizēm skatos uz dilli un viņa man šķiet sireāla. Kaut kas tik vienreizējs ir ienācis manā dzīvē. Gājām uz autobusu pieturu pretī manam brālim un māsai. Un arī viņi man šķiet sireāli, ja vien viņi zinātu cik bieži par viņiem savās sajūtās domāju, kad vien domāju par to - kāpēc es esmu un kāpēc cilvēki ir tādi kādi viņi ir.. , un vēl sireālāk ir redzēt, ka dillei viņi patīk un viņai patīk reti.

Paldies, ka viņi man ir! un es viņus ļoti mīlu.

Aizbraukt un ļaut sevi paēdināt. Atrast pasaku taku. izdzenāt odus. saņemt daudz kleitas vārda svētkos. aizmigt ar zaķskābeni lūpās. un atbraukt mājās un ar Omēm kokteiļus dzert. Visas vāzes pilnas ar ziediem.

Ja dille saēdās rabarberus un zemenes par ko viņa pārvēršas?

Mõnika šodien izstāstija stāstu, ka viņai bērnu dārzā iet puisītis Valters, kuru viņa mīl. Viņa viņam skrienot pakaļ. Bet viņš viņai sit pa dibenu - tātad mīl. Es sen - sen nebiju dzirdējusi tik skaistu mīlas stāstu.

vējam. diegiem. mums.

vizināt ķerrā galdu. atvilkt mežu uz mājām. Visu desmitā gada vasaru vēlējos galdu ar "Jumtu" .. tad nu pat prātā nebij ienācis, ka to tak var paveikt ar galdu, kas noslēpies pie šķūnīša , kaut protams -viss notiek tieši tad - kad tam jānotiek..

Bet kamēr es runāju pa tālruni.. dillle tinot savu vēju satina kamolu:) - Nezinu no kurienes mums mājās tie ruļļi, pašai šķiet ka no Ventspils omes tīklu rūpnīcas.., bet nopirku gan vienu rulli klāt, jo vēju jāsaražo lielos daudzumos:)

un kaķi protams pēc uzvedības kā no laukiem, bet kunģis viņiem kā no pilsētas.

Diegu tēja putnu krūzēs. Dievinu tās putnu krūzes .... un patiesībā mēs ar dilli šovakar nosvinējām Oli dzimšanas dienu viņam to nezinot. Bet Nākamnedēļ ! Nākamnedēļ nebūs neviena paša iemesla, lai atliktu bērnu ballītes un taaaaaad....

Un ar baltās krāsas balõniņu pietiek veselām trīs vāzēm, lai baltas taptu.

..

pils.parks.

līst lietus dienā. doties uz malkas šķūnīti. iemētāt kluchus grozā. noslaucīt no kluchiem putekļus un sašķirot pēc lielumiem. sākt lipināt. izklausās vienkāršāk nekā ir. jo dillei ir savs dizains, sava kluchu šķirošanas shēma un pa vidam jāsagaršo lietus. .
Omei mūsu ciemošanās noteikti jau ir apnikusi, jo nākamajā rītā visas mūsu skaidas bij saslaucītas un kluchi/detaļas saliktas kaut kur kārtīgi.. - attiecīgi bij bail atkal sākt būvēt:) un zāģēt ha ha..

Tas bij tālais 2004-tais gads, kad es ar milzīgo māmiņas suni un Regu ziemā klīdu apskatīt apkārtni un nonācu pārsimts metrus no ierastās suņu pastaigu takas... un tur bij kaut kādi dīvaini grebti objekti- kurus ar 100% pārliecību norakstīju uz sektas vietu - raganu gravu..:) dīvaini objekti kuriem tur nevajadzētu dabiski būt. Protams tagad ir vienpadsmitais gads un tur šobrīd atrodas Vienkochu parks, kas no pāris sektveidīgiem grebumiem izaudzis uz kaut ko vairāk:) - tik patiesi žēl, ka tur tās sarkanās lentas un slēgtās durvis, bet nu paši jau dzīvojam tajā vandāļu paaudzē. Dāma, kura strādā kasē teica "Cilvēkiem jau liekas, ka bilde nebūs bilde, ja neuzkāps objektam uz galvas" .. tālu nebij jāiet, kad aizbraucot līdz Cēsīm un ēdot cukurvati.. vērojām jaunus cilvēkus, kuri bildējās pie citiem objektiem.. no "Visām" pusēm...

Bet Cēsu pils tornī.. - Kasē mums iedeva lukturus ar degošām svecēm - un tumšajās torņa kāpnītēs tas nudien noderēja un protams es iedvesmojos tai leļļu pils būvniecībai. Nez kādēļ nav multenes par kādu no Latviešu princesēm?

zivs

Reizēm dīķī peldot, kāds nejauši ieskrien vēderā.. Un tās noteikti nav vardes, bet šitie, ko sauc par asakām- vai zivīm :) Brīvdienās dille ar Hārdiju nolobija savus kārklus, lai saveidotu makšķeres, bet viņiem jau jāapkalst bija, jo slideni pēc velna.. tad nu protams, - pēc tam tie nomētājās - žūt pagalmā... bet šodien ar dilli piesējām visu sienamo.. un makšķerējām, tikām gan pie zivīm, gan pie pirmajiem odiem(zirgu veikalā pārdod līdzekli pret knišļiem,ērcēm,odiem, ko pūš virsū zirgiem..- nu ko ar to sapūtāmies šodien mēs, jo mana mamma- sāpošām locītavām - lieto zirgiem paredzētas smēres un palīdz! palīdz arī Opim, kuram nekas cits vairs nepalīdz! Zirglietu veikals ir kā aptieka )

Viņa pacietīgi gaida. Pagājušogad bij jāpierunā makšķerēt.. šogad viņa to vēlas pati. Un atceros kā mēs bērnībā arī makšķerējām. Ļoti. Daudz. Dikti. Visur! Un, Nē! Mēs protams, ka Zivis neturējām burkās:) saķerot pēc mirkļa dille tās salēja atpakaļ.. pirms tam protams sabarojot Rokiju un saiepazīstinot visus citus ar zelta zivtiņām...

Vēl pagājušonedēļ viņa rokās neņēma gliemezi, tā lai viņš viņai pieskartos.. šonedēļ jau ļauj līst pa pirkstiem:)

Burleska.Lielas un mazas princeses.

Katru pavasari notiek viens un tas pats, ar pāris dienu nobīdi. Katru gadu var izskriet pagalmā un nobildēt ziedošas plūmes, ķiršus zilās debesīs.

No pirts pagaldes izvilku laukā Hārdijam(dilles brālēnam) šūto māju, ko Valters šuva pāris gadus atpakaļ, kad dažas sezõnas pēc kārtas visi jubilāri kaut ko tādu saņēma, tik citos dizainos un toņos.. .. izvilkām - ļoti saņurcītu, neskaitāmiem traipiem.., bet pirms mazgāties ievēlās - protams dille to pielietoja pa visiem 100% visasdienas garumā..

Bet šī rīta garumā centos pierunāt dilli braukt uz Rīgu - un tas nemaz nav viegli, jo viņai negribas uz pilsētu.. un pierunāt bez mantisku vērtību piesolīšanas tas nemaz nav viegli, bet es sasolīju braucienu ar Vilcienu un iešanu uz "lakstos" pēc puķēm un tad viņa bij ar mieru pat pie Agneses doties. Lakstos zied pojenes. Dille izvēlējās maijpuķes, bet es debesszilu hortenziju. Hortenzijas un pojenes arī manā dārzā kādreiz augs. DAUDZ.

Sen senos laikos stāvēju Berga bazārā un tirgoju savas bildes. Tur pat aiz stūra tirgoja savas šalles un spurgaliņas Agnese Vaļiniece. Nekas jau nav mainījies tirgojamies vēl ar vien, tik viņa no klienta ir kļuvusi par draugu un dille viņu sauc par princesi ar sarkanām lūpām un ziediem matos, kaut to viņa protams dara pēc tam, kad ir aizgājusi prom.... Agnesei šodien atvērās veikals "Burleska", Rīgā, Mazajā Nometņu ielā -47 .., kur var iegādāt visus viņas radošās darbnīcas veikumus(daudz krāsainus apgleznotus lakatus, sūtas spurgaliņas, neparastas šalles un pērļotus brīnumus un sprādzes un tas viss Krāsains un atšķirībā no citām puķu sprādzēm, ko dille ir nēsājusi, Agneses sprādze ir pārcietusi visu, bet vēl izskatās tik pat labi, kā pirmajā reizē, sīkums, bet svarīgi, kāpēc gan es šodien nenopirku citas sprādzes nezinu !!!) .

.. bet pirmajā reizē(ļoti daudz gadus atpakaļ) - viesojoties pie viņas darbnīcā un bildējot šalles un auduma ziedus - tur pat "klientu zõnā" tusēja tāds enģelis.. mazs trausls - šūts enģelis(Gitas Riekstiņas roku darbs).., man reti patīk šūtas lelles uzreiz, bet nu tā patika tik ļoti, ka es atceros vēl ar vien.., bet tai laikā materiālais stāvoklis nudien neiedvesmoja iegādāies lelli:) ha ha .. Bet lūk šodien tiku pie pelēkas - izsmalcinātas mājsaimnieces lellītes, kuru protams dille man atņēma un iemainīja pret to sarkano, ko sākumā izvēlējās pati sev. Bet nepaies ne pāris dienas, kad dabūšu atpakaļ sev pelēko. Un vēl es ticu, ka tikšu kādreiz arī pie šūta enģeļa vai balerīnas. Tagad tik soma jāšuj, lai būtu kabata fotoaparātam, kabata lellei, kabata makam.

kosmoss

Līdz pulkstens sešpadsmitiem ar nobīdi - biju kaut kādā kosmosā. Histēriskā, skumjā - bet vienalga patiesībā jau ilgi nemāku dusmoties, vai arī negribējās redzēt "vainīgo" kosmosa radītāju.. tad nu pierunājos un atklāju savu žiguļ sezõnu - un patiesi! patiesi! nav neviens ērtāks auto - par žiguli, man kā blakus sēdētājam.. vismaz tagad, kad vēl nav tik ļoti karsts.. Visi visu redz, nevienam nepaliek slikti un tik līgani un katrs brauciens kā piedzīvojums...- un lai arī pašiem neliekas, ka auto būtu baigi īpašs.. visi citi uz ceļa kaklus pārgriezuši..., bet baltais uz simts brauc kā lielais... rūc un rullē:) patīk!Tik visas melnās pumpas atlīmējušās, no sala un sniega, jo tā bij viltus līmplēve :(... Un ja es kādreiz- nudien kādreiz saelpošos kaut ko un nolemšu, ka arī man ir jābrauc pa ielām..tad dūmošu tās ielas , par visiem tiem gadiem, ko nesmu to darījusi.. bet līdz tam noteikti ir tālu.
Viens albums līdz adresātam nenokļuva. Bet toties kaut kāds koks kļuva par kaut kādu pakaramo - skaisti, ka viņš tāds tukšs un neapkrauts(vēl). Otrs koks vēl meklē vietu, jo bij par garu, bet līdz garāžai pēc zāģa biju pa slinku.(vai kosmosā biju)

Braucām uz Rāmkalniem cerībā tikt pie nobraucieniem un klusām pusdienām, bet kas Tev deva? tur kaut kāds Kūku pasākums. Kūkas gan neēdām, bet Doma kā īsts žiguļ suns.. un tagad es zinu ka tos suņus un kaķus neviens aizmugurē uz loga gulēt nespiež.. viņi tur uzlec paši..:)

zarus. kokus.

"i" burts ņēma un aizlīda pa galdu, bet pārējos vējš vēl ātrāk izdzenāja.
Dille sūpuļtīklā ielīdusi lasa liriku no J.Peters .. protams viņa dzejo pati, bet izliekas, ka lasa.. un vilcienā sēžot abas lasījām pa īstam. viņa veikalā krāsaino grāmatu vietā izvēlējās dzeju. Nu nevar nesmaidīt. pilnīgs Pavasaris un patīk tas dzestrums.Patīk. Katram bērnam savu burbuļpistoli un ūdens šļācamo ierīci(kā milzu "šprici" daudz ūdens, tālu šauj un viegli, ātri, zibenīgi uzpildi un slapshhhhh) .. pagājušā gada burbuļpiff-paff bij atdevusi galu.. iegādājām jaunu(Tiger - ja nopērk un liekas, ka nestrādā.. vajag tik baterijas padauzīt pareizā vietā un tad viss strādā) un pilnas debesis un zāle ar burbuļiem.. ir tik ļoti vērts tos abus objektus nopirkt.. gan sev, gan bērniem.. izlikties, ka pērc bērniem, bet nopirkt sev.

Viens pagalms - kā vesela pasaule. Un vai krūmi pie mājas ir mezhs? Pāris lieli bērzi, ozoli un neskaitāmi lazdu un kārklu puduri un protams ērces ar baltajām vizbulēm un pāris takas. Vai tas ir vienkārši briksnis? Tīri pēc sajūtām man šķiet, ka tie koki domā, ka viņi ir pilnvērtīga milzīga kokaudze un iebrienot iekš tās.. arī es tā jūtos, kaut no malas šķiet, ka tur tikai krūmājs. Ak tur vesela ekosistēma un šodien no turienes šo un to atstiepām mājās. Drīzāk to kas jau bij pārvēlies pār sētu un gribēja nākt pats. Māmiņdienai saveidoju kõmiksu no fotogrāfijām. Dialõgi drīzāk tur. patīk dialõgi un patīk bildes, patīk ja dāvina man(tas nav bijis bieži un tagad sēžot cenšos atcerēties, kas man vispār ir dāvinājis fotogrāfijas, bet ir un patīk).

Es kādreiz uzrakstīšu grāmatu par kurkuļiem. Varbūt jāsāk jau šodien.Tik pirms tam man jāiemācas zīmēt varde. Jo kas gan tā par grāmatu bez zīmējumiem . Vakar lasot dilles dzejoļu krājum grāmatu M.Cielēna tur tas foršais miega dzejolis :

Miegasuns.

Nāc nu gulēt Miegasuns!

Kāpēc Tev uz vaiga Puns?

Tas no tūkstoš Buchām,

Kas iedotas pirms chuchām.

Tam dzejolim gan nav nekāda sakara ar kurkuļgrāmatu, bet viņš neiziet no galvas. Neiziet un viss.

Jānoskaidro, kur var nopirkt plašu atskatņotāja adatiņu, citādi pirtī plates gar dīķmalu neskan un pie rādiõ dejot nav tas!

Pirmo savas dzīves zoo dārzu apzinīgi taisīju ar Montagekit līmi.. tādu lai tur.. Bet nu tad tas aizņem pus dzīvi, jo viņš tak tik lēnu žūst.. tad nu šodien pēc pastaigas pa pagalmu - saveidojām zoodārzu nr.3 - izmantojot karsto līmi .. un šoreiz pat ar veramiem vārtiem un dille saka "Uztaisi arī zirgam stallli!" - es ņemu un uztaisu tādu zaru jumtu uzlieku uz stabiem... viņa ierauga un saka "Zirgi tak dzīvo stallī - tas tak nav stallis" uz ko es atbildu, ka es tak viņai nevaru no slotas zariem stalli uztaisīt , bet viņa "Vari!" :) ... Tad nu protams, ka tad kad taisīšu savu aplokpagalmu nr.4 tad es varēšu:) bet šodien zirgs dzīvo zaru stallī:) kā romantiskās pasaku filmās:)

m