Ingmārs Līdaka, zoologs:

”Ja mēs karaļus uzskatām par gļēviem sliņķiem, tad lauva ir karalisks.”

Kā zinām, medībās dodas lauvenes. ”Kad medījums iegūts, tad kungs ierodas – pirmais pie degustācijas, varbūt dāmas pat padzen malā. Viņam ir harēms. Patiesībā ne katrs to var atļauties. Šīs lietas atbilst daļējais izpratnei par karali,” norāda I. Līdaka.

Vilks nekad nav pretendējis uz karaļa godu, norāda I. Līdaka, jo ”karalim vienmēr ir jābūt labai reputācijai, bet vilkam ir reputācijas problēmas, kas neļauj pretendēt uz karaļa goda nosaukumu”.

Kurš vairāk atbilst dzīvnieku karaļa statusam, Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošajam pētniekam, zoologam Jānim Ozoliņam atbilde nav ilgi jādomā. ”Jautājums ir, cik liela ir karaliste. Vilks noteikti ir ietekmīgāks plēsējs par lauvu. Mūsdienās areāls, kurā ir sastopamas lauvas, ir ļoti ierobežots, līdz ar to arī viņu ietekme uz citām sugām ir ļoti lokāla un ierobežota,” klāsta J. Ozoliņš. Kamēr lauvas mitinās vien Āfrikā un nedaudz Āzijā, vilki sastopami visā Ziemeļu puslodē.

”Ietekme uz upursugām arī ir par labu vilkam, jo vilks ir sociāls mednieks – faktiski mednieks ir vilku bars, nevis atsevišķs vilks. Lauvas arī medī kolektīvi, bet daudz mazākā mērā. Kaut gan no visiem kaķu dzimtas plēsējiem lauvas ir pašas kolektīvākās. Tomēr sociālajā organizācijā viņas nestāv līdzās vilkiem, kuriem tas ir daudz izteiktāk, sarežģītāk un efektīgāk,” stāsta J. Ozoliņš.

Jānis Ozoliņš, zoologs:

”Globālā mērogā zvēru karalis ir vilks.”

Jautāts, kāda ir vilku raksturīgākā iezīme, lai viņus tuvinātu dzīvnieku karaļa statusam, J. Ozoliņš uzsver, ka vilki parasti nosaka citu dzīvnieku skaitu, uzturēšanās vietas, paradumus, evolūcijas vēsturē – arī dzīvnieku izskatu un īpašības. ”Kā izskatās mūsu bieži, aļņi, lielā mērā ir saistīts ar to, ka viņi visu evolūcijas gaitu ir bijuši kopā ar vilkiem kā savu galveno ienaidnieku. Upurim evolūcijā ir jāiet pa priekšu plēsējam, ja viņš negrib tikt iznīcināts, un dabā plēsējs nekad upuri neiznīcina, līdz ar to vilki audzina, attīsta visus dzīvniekus, ar ko viņi barojas,” stāsta J. Ozoliņš. ”Vilki vairāk nekā lauvas veic meža policista, daktera pienākumus, izmedot vārgākos, slimākos, arī kritušos. Vilki ir lielākā mērā maitēdāji nekā jebkurš kaķu dzimtas pārstāvis. Tas viss viņus, manuprāt, izvirza pirmajā vietā”, uzskata zoologs J. Ozoliņš.

Un kā domā Tu, mūsu dārgais lasītāj? Kurš, Tavuprāt, ir cienīgāks nest dzīvnieku karaļa vārdu?