decertaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēcertō.
Participle
[edit]dēcertātūrus (feminine dēcertātūra, neuter dēcertātūrum); first/second-declension participle
- about to dispute
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēcertātūrus | dēcertātūra | dēcertātūrum | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūra | |
| genitive | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūrī | dēcertātūrōrum | dēcertātūrārum | dēcertātūrōrum | |
| dative | dēcertātūrō | dēcertātūrae | dēcertātūrō | dēcertātūrīs | |||
| accusative | dēcertātūrum | dēcertātūram | dēcertātūrum | dēcertātūrōs | dēcertātūrās | dēcertātūra | |
| ablative | dēcertātūrō | dēcertātūrā | dēcertātūrō | dēcertātūrīs | |||
| vocative | dēcertātūre | dēcertātūra | dēcertātūrum | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūra | |