delineo

See also: delineó and delineò

Italian

Verb

delineo

1. first-person singular present indicative of delineare

Latin

Alternative forms

• dēlīniō

Etymology

From dē- +‎ līneō (“make straight”), from līnea (“a line”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈliː.ne.oː/, [d̪eːˈlʲiːneoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈli.ne.o/, [d̪eˈliːneo]

Verb

dēlīneō (present infinitive dēlīneāre, perfect active dēlīneāvī, supine dēlīneātum); first conjugation

1. to delineate, sketch out, outline

Conjugation

   Conjugation of dēlīneō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēlīneō	dēlīneās	dēlīneat	dēlīneāmus	dēlīneātis	dēlīneant
	imperfect	dēlīneābam	dēlīneābās	dēlīneābat	dēlīneābāmus	dēlīneābātis	dēlīneābant
	future	dēlīneābō	dēlīneābis	dēlīneābit	dēlīneābimus	dēlīneābitis	dēlīneābunt
	perfect	dēlīneāvī	dēlīneāvistī	dēlīneāvit	dēlīneāvimus	dēlīneāvistis	dēlīneāvērunt, dēlīneāvēre
	pluperfect	dēlīneāveram	dēlīneāverās	dēlīneāverat	dēlīneāverāmus	dēlīneāverātis	dēlīneāverant
	future perfect	dēlīneāverō	dēlīneāveris	dēlīneāverit	dēlīneāverimus	dēlīneāveritis	dēlīneāverint
passive	present	dēlīneor	dēlīneāris, dēlīneāre	dēlīneātur	dēlīneāmur	dēlīneāminī	dēlīneantur
	imperfect	dēlīneābar	dēlīneābāris, dēlīneābāre	dēlīneābātur	dēlīneābāmur	dēlīneābāminī	dēlīneābantur
	future	dēlīneābor	dēlīneāberis, dēlīneābere	dēlīneābitur	dēlīneābimur	dēlīneābiminī	dēlīneābuntur
	perfect	dēlīneātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēlīneātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēlīneātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēlīneem	dēlīneēs	dēlīneet	dēlīneēmus	dēlīneētis	dēlīneent
imperfect	dēlīneārem	dēlīneārēs	dēlīneāret	dēlīneārēmus	dēlīneārētis	dēlīneārent
perfect	dēlīneāverim	dēlīneāverīs	dēlīneāverit	dēlīneāverīmus	dēlīneāverītis	dēlīneāverint
pluperfect	dēlīneāvissem	dēlīneāvissēs	dēlīneāvisset	dēlīneāvissēmus	dēlīneāvissētis	dēlīneāvissent
passive	present	dēlīneer	dēlīneēris, dēlīneēre	dēlīneētur	dēlīneēmur	dēlīneēminī	dēlīneentur
imperfect	dēlīneārer	dēlīneārēris, dēlīneārēre	dēlīneārētur	dēlīneārēmur	dēlīneārēminī	dēlīneārentur
perfect	dēlīneātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	dēlīneātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēlīneā	—	—	dēlīneāte	—
	future	—	dēlīneātō	dēlīneātō	—	dēlīneātōte	dēlīneantō
passive	present	—	dēlīneāre	—	—	dēlīneāminī	—
	future	—	dēlīneātor	dēlīneātor	—	—	dēlīneantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēlīneāre	dēlīneāvisse	dēlīneātūrum esse	dēlīneārī	dēlīneātum esse	dēlīneātum īrī
participles		dēlīneāns	—	dēlīneātūrus	—	dēlīneātus	dēlīneandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēlīneandī	dēlīneandō	dēlīneandum	dēlīneandō	dēlīneātum	dēlīneātū

Derived terms

• dēlīneātiō

Related terms

• collīneō / collīniō
• līneō

Descendants

• Catalan: delinear
• → English: delineate
• Italian: delineare
• Spanish: delinear

See also

• pingō

References

• “delineo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• delineo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

delineo

1. first-person singular present indicative of delinear