ditatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dītō.
Participle
[edit]dītātus (feminine dītāta, neuter dītātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dītātus | dītāta | dītātum | dītātī | dītātae | dītāta | |
| genitive | dītātī | dītātae | dītātī | dītātōrum | dītātārum | dītātōrum | |
| dative | dītātō | dītātae | dītātō | dītātīs | |||
| accusative | dītātum | dītātam | dītātum | dītātōs | dītātās | dītāta | |
| ablative | dītātō | dītātā | dītātō | dītātīs | |||
| vocative | dītāte | dītāta | dītātum | dītātī | dītātae | dītāta | |