Filtrēt
Pret sāpēm
68 produkti
Kārtot:
Rāda 31 no 68 produktiem
Galvassāpes un migrēna
Galvassāpes ir visbiežākais iemesls, ar kuru cilvēki vēršas pie sava ārsta. Ar dažādām galvassāpēm ir saskāries gandrīz katrs pasaules iedzīvotājs.
Visas galvassāpes iedala divās grupās:
- Pirmajā grupā ierindojas tādas galvassāpes, pie kurām veicot izmeklējumus un analīzes, nav iespējams atklāt sāpju iemeslu. Šīs galvassāpes atstāj iespaidu uz cilvēka dzīvi, bet nav bīstamas dzīvībai. Šajā grupā iekļauj migrēnu, sāpes, kuras radušās no saspringuma, un citas.
- Galvassāpes, kura saistītas ar citu slimību. Tās var būt sāpes, jo ir apsaldēts nervs, galvas trauma, asins izplūdums, smadzeņu satricinājums vai smadzeņu apvalka iekaisums jeb meningīts.
Ārsts sākumā noteiks, kādas galvassāpes tās ir, un tad izlems par ārstēšanu.
Migrēna – visizplatītākās galvassāpes.
Parasti migrēna norit kā 4 - 72 h garas epizodes, kuru laikā cilvēks piedzīvo vidējas vai stipras galvassāpes. Visbiežāk šo lēkmju laikā sāp vienā galvas pusē, parasti deniņos, bet tas var mainīties dažādos gadījumos. Galvassāpes pavada pulsējoša sajūta un nepatika pret spēcīgām smaržām, spilgtu gaismu un skaņām. Arī slikta dūša un vemšana var būt daļa no migrēnas lēkmes.
Šādas lēkmes laikā ikdienišķas darbības un pat vienkārši galvas kustināšana var sagādāt lielas neērtības. Ir migrēnas slimnieki, kuriem pirms lēkmes ir novērojama tā saucamā “migrēnas aura”. Tā izpaužas kā runas, redzes un jušanas problēmas. Šie simptomi var norādīt uz nopietnām neiroloģiskām problēmām, tāpēc tos nedrīkst ignorēt.
Saspringuma tipa galvassāpes
Šāda tipa galvassāpes visbiežāk ir vieglas vai vidēji stipras. Tās ir spiedošas galvassāpes pakausī vai galvassāpes pieres daļā. Epizodes ilgums no pavisam īsas (30 min) līdz pat vienai nedēļai. Šādas galvassāpes parasti neietekmē jutīgumu uz skaņu vai gaismu un vemšana vai slikta dūša nav raksturīga. Parasti netraucē turpināt ikdienas darbus.
Kā ārstēt galvassāpes
Cilvēkiem, kurus regulāri piemeklē galvassāpes, ir ļoti būtiski savu ikdienu sakārtot vienā režīmā un to arī ievērot. Nedrīkst pārstrādāties, jāieplāno atpūta, kārtīgi jāpaēd trīs reizes dienā un jādzer pietiekami daudz ūdens. Pozitīvu ietekmi atstāj arī pastaigas un fiziskā slodze, kas būs ne vien veselīgi, bet arī veicinās izturību pret dažādiem sāpju izraisītājiem un stresa pārpildītu ikdienu. Galvassāpes ārstē arī ar medikamentiem, bet to izlems ārsts, atkarībā no konkrēto sāpju veida un blakus saslimšanām.
Galvassāpju ārstēšanai ir divu veidu medikamenti.
- Medikamenti, ar kuriem ārstē atsevišķu galvassāpju lēkmi. Pārsvarā tie ir pretsāpju līdzekļi, kurus ieteicams iedzert aptuveni 20 – 30 min laikā kopš sākusies lēkme. Lielākā daļā šo preparātu būs pieejami bez receptes, bet ieteicams tomēr konsultēties ar savu ārstu par jebkuru medikamentu lietošanu. Šādus medikamentus nevajadzētu lietot biežāk kā trīs reizes nedēļā.
- Medikamenti, kurus lieto profilaktiski. Šobrīd Latvijā ir pieejami arī speciāli, moderni, tieši migrēnas uzveikšanai radīti profilaktiski medikamenti. Šādus medikamentus var izrakstīt galvassāpju speciālists. Tie palīdz kopumā novērst migrēnas lēkmju stiprumu, biežumu un garumu. Galvenais mērķis šādiem medikamentiem ir panākt, lai lēkmes laikā lietotie medikamenti ātrāk iedarbotos.
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KITĪGA VESELĪBAI. PIRMS UZSĀKAT LIETOT MEDIKAMENTUS, KONSULTĒJIETIES AR SAVU ĢIMENES ĀRSTU.
Ko vēl var darīt?
Bez medikamentiem un sabalansēta dzīvesveida, galvassāpju profilaksei var lietot dažādus uztura bagātinātājus un citus līdzekļus. Ieteicams šos preparātus lietot 1 – 4 mēnešu garumā vismaz vienu vai divas reizes gadā vai kā norādīts lietošanas instrukcijā.
Ieteicamie uztura bagātinātāji:
- magnijs;
- B2 vitamīns;
- D3 vitamīns;
- Konezīms Q10.
UZTURA BAGĀTINĀTĀJS. UZTURA BAGĀTINĀTĀJI NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU.
Galvassāpes ir visbiežākais iemesls, ar kuru cilvēki vēršas pie sava ārsta. Ar dažādām galvassāpēm ir saskāries gandrīz katrs pasaules iedzīvotājs.
Visas galvassāpes iedala divās grupās:
- Pirmajā grupā ierindojas tādas galvassāpes, pie kurām veicot izmeklējumus un analīzes, nav iespējams atklāt sāpju iemeslu. Šīs galvassāpes atstāj iespaidu uz cilvēka dzīvi, bet nav bīstamas dzīvībai. Šajā grupā iekļauj migrēnu, sāpes, kuras radušās no saspringuma, un citas.
- Galvassāpes, kura saistītas ar citu slimību. Tās var būt sāpes, jo ir apsaldēts nervs, galvas trauma, asins izplūdums, smadzeņu satricinājums vai smadzeņu apvalka iekaisums jeb meningīts.
Ārsts sākumā noteiks, kādas galvassāpes tās ir, un tad izlems par ārstēšanu.
Migrēna – visizplatītākās galvassāpes.
Parasti migrēna norit kā 4 - ...