Vadoties pēc internetā pieejamās informācijas, filmas režisoram Polam Holenderam izdevās uzreiz nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Proti, saņemt nosodījumu gan no latviešu skatītājiem (tai skaitā Vairas Vīķes-Freibergas) par ārkārtīgi pārspīlēto un nepatieso prostitūcijas un nabadzības atainojumu Rīgā, gan no Zviedrijas Kino institūta, kas būtībā nožēloja to, ka vispār piešķīruši naudu šādai monumentālai miskastei. Turklāt miskastei, kas nebūt nebija sevišķi glaimojoša attiecībā pret zviedru tūristiem un investoriem Latvijā. Taču brīnumainā kārtā nekur netiek minēts vēl viens krimināls Holendera pārkāpums- viņš izvēlējās ārkārtīgi jaunu, saulesbriļļainu Ozolu (titros- Ozolz), kā vienu no saviem Rīgas sociālekonomiskās situācijas gidiem.