Būvindustrijas Lielās Balvas Sociālais projekts

Būvindustrijas lielās balvas talcinieku lielākā vēlme – pavasarī  ierasties palīgā entuziastiem, kas vēlas no pamestības Latvijā atgriezt kādu skaistu vietu. Tā varbūt arī privātīpašums, bet plānota kā pieejama sabiedrībai.

Talkā piedalās pārstāvji no Būvindustrijas lielās balvas pretendentu vērtētājiem, organizētāju komanda, Būvindustrijas lielās balvas atbalstītāji- sadarbības partneri.

Daudzus gadus muižiņa Limbažu pievārtē, Ozolainē bija bez saimnieka. Pamesto ēku bija iecienījuši vietējie bomži un pļēguri. Mežmuižas bēdas beidzās, kad to nopirka Andris Djačenko un sāka ar to, ka mēģināja atbrīvot muižu no uzkrātā kultūrslāņa.

Pamazām viņš kopā ar mammu Anitu Djačenko un palīgiem iekopa teritoriju, izzāģēja liekos kokus, uzlika sētu, savāca vairākus kravas auto ar pudelēm un citiem atkritumiem, veica ēku apsekošanu. Šobrīd rit projektēšanas darbi. Saimnieki plāno izbūvēt ūdens vadus, kanalizāciju, elektrības pieslēgumus un uzbūvēt terasi.

“Mežmuižu (vēsturiski Meža Muiža) nopirku 2016. gadā no tās vēsturiskajiem mantiniekiem, kuri 1942. gadā bija pārcēlušies uz dzīvi Zviedrijā. Teritorija bija pamesta no 1993. gada. Šajā laikā viss vērtīgais pazudis,” stāsta Andris. Par vēsturi saimniekiem vēl nav izdevies savākt daudz ziņu. Tā esot bijusi kā apakšmuiža un šajā vietā vismaz no 17gs. Ir dažas pirmskara fotogrāfijas. 1928. gadā šo ēku nopirka ģimene, kura 1932. gadā muižai uzbūvēja balkonu un kolonnas ēkas fasādē. Viņi 1942. gadā pārcēlās uz Zviedriju. No viņiem muižu  nopirka Djačenko.

Tieši tāpēc, ka Djačenko ir vēl tikai pašā ceļa sākumā, lai Latvijā būtu par sabiedrībai pieejamu vienu sakoptu vietu vairāk, tika nolemts, ka Būvindustrijas lielās balvas talkotāji šogad ieradīsies Mežmuižā.

Bija plānots darbs pie bērnu laukuma izveides, dažādi apzaļumošanas darbi un muižas ēkas tīrīšana. Lai arī pamatīgi iztraucēja lietus un darbu plānus pamainīja, talciniekus tas tomēr neatbaidīja. Raimonds Eizenšmits (Latvijas Būvinženieru savienība, PKE) un Mārtiņš Fībigs (Vimbas MF, LLU) tīrīja dīķi, Sergejs Pislegins (Būvbāze) un Reinis Neļķe (Laiks mājai) atgrieza dzīvību vecajām pagraba durvīm un pagraba griestiem, Juris Grīnvalds un Kārlis Bikšus (Sakret), Didzis Malkausis (Peri), Elmārs Daniševskis (E. Daniševska birojs), demontēja daļu vecās skatuves un no tās dēļiem, piepalīdzot Mārtiņam Fībigam un Raimondam Eizenšmitam tapa pamatīgs galds, kur saimei vai draugiem pulcēties muižas sētā, Aija Zūle no Būvindustrijas lielās balvas organizatoru komandas un Baiba Opmane (RERE grupa), nopulējot vecos dēļus un tos nokrāsojot, izveidoja pirmos elementus bērnu laukumam, viņas krāsoja arī caurules, kuras vēlāk bērni laukumā varēs izmantot kā mūzikas instrumentus – stabules.

To visu izdevās paveikt arī tāpēc, ka talciniekiem bija līdzi profesionāļu darba instrumenti.

Savukārt Knauf netika  klātienē, bet muižas saimniekiem dāvā būvmateriālus, kuri noderēs terases izbūvei.

Muižas teritorijas piknika vietā lietus dēļ neizdevās pasēdēt, bet saimnieki talciniekus pacienāja ar ļoti gardu zupu, oglēs ceptiem kartupeļiem un grilētu gaļu, kā arī ar daudziem citiem pašu gatavotiem gardumiem.

Muižas saimniekiem talcinieki novēl veiksmi un izdošanos, jo darba ir tik ļoti daudz!

Talkā piedalījās, fotografēja un aprakstīja –

Mārīte Šperberga,

Latvijas Būvinženieru savienība, apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” vadītāja.

Apbalvojuma  Būvindustrijas lielā balva komanda, kopā ar atbalstītājiem 2019. gadā aizsāka tradīciju – palīdzēt tiem, kam tas šobrīd ir nepieciešams. Šogad izvēlējāmies daudzfunkcionālo centru Solis Augšup (biedrība Nepaliec viens, kura darbības mērķis ir nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem un jauniešiem ar AST un sniegt atbalstu viņu ģimenēm).

Valsts un Eiropas Savienība dažkārt piešķir līdzekļus dažādām programmām, bet bieži vien šīs programmas nav iespējams īstenot, jo nav piemērotu telpu un speciālistu. Biedrība Nepaliec viens (apvienojoties jomas speciālistiem un autisko bērnu vecākiem) atrada telpas Mārupes ielā 14a, Rīgā  un daudz ieguldīja, lai tās sakārtotu bērnu individuālajām nodarbībām. Pēdējo trīs gadu laikā notika daudzas talkas. Bērnu vecāki, speciālisti, radi, draugi, draugu draugi un paziņas tīrīja, laboja, krāsoja, remontēja. Taču lielā telpa palikusi neapgūta, bet tā  ļoti vajadzīga dažādām aktivitātēm,  kopējām nodarbībām, jo šiem bērniem jāmācās arī socializēties. Šīs telpas sakārtošanai vecāku un talkotāju spēki ir par maziem.

Būvindustrijas lielās balvas atbalstītāji Ramirent  (Ramiren Baltic) līdzēja ar uzmērījumiem un sastatnēm. Knauf  atvēlēja nelielu daļu materiālus. Thermowhite konsultēja par grīdu nomaiņu . Bet talkā nāca  arī citi nozarei piederīgie. Stikla serviss sagādās spoguļus, VPM Latvija komanda iztīrīja koridoru un veco garāžu, kura tiks pārvērsta par zāli. Abas telpas ir faktiski sagatavotas, lai varētu uzsākt darbus.

Tagad  tika meklēti profesionāļi, kas varētu līdzēt  ar materiāliem vai ar amatniekiem, vai ar naudas līdzekļiem, lai biedrība Nepaliec viens varētu noalgot remotdarbu veicējus grīdas pamatnes izlīdzināšanai un seguma ieklāšanai, betonēšanai, akustisko paneļu izbūvei griestiem, sienas apmetuma atjaunošanai, logu demontāžai un jaunu logu montāžai un zāles labiekārtošanas darbiem.

Palīdzēsim bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un reizē nedaudz atvieglosim dzīvi  viņu vecākiem!

Talkas aizsākam pirmdien, 2019. gada 17.jūnijā  pulksten 11 “Likteņdārzā”.

Tikās apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” komanda, atbalstītāji, pretendentu vērtētāji un Latvijas Būvinženieru savienības valde un draugi.

Vispirms novācām vecās lapas, kas kaudzēs bija sakrājušās pēc  kādas citas talkas aprīlī, ravējām, veidojām, izlīdzinājām šķembas, pārbaudījām mietiņus un stiprinājumus pie senāk iestādītajiem kokiem.

Labam darbam sekoja atalgojums: prieks par paveikto, prieks par to, ka palīdzēts un  pusotru stundu ilga ekskursija Likteņdārzā pēc talkas tējas dzeršana vienā no “Likteņdārza” piknika vietām.

Secinājums: vērtīga aktivitāte, labs darbs padarīts un talkas jāturpina.

Foto: Māris Lazdāns