Ciprešu dzimta
| Ciprešu dzimta Cupressaceae | |
|---|---|
|
Mūžzaļā ciprese (Cupressus sempervirens) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
| Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
| Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
| Dzimta | Ciprešu dzimta (Cupressaceae) |
|
| |
Ciprešu dzimta (Cupressaceae) sugām bagāta skujkoku dzimta. Augi mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi. Pazīstamākās ģintis ir kadiķi (Juniperus), tūjas (Thuja), pacipreses (Chamaecyparis), zeltcipreses (Xanthocyparis), patūjas (Thujopsis), platzari (Platycladus) un cipreses (Cupressus). Daudzās ģintīs līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai pa vienai sugai. Liela daļa sugu ir retas un aizsargājamas starptautiskā līmenī.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ciprešu dzimta (Cupressaceae)
- ciprešu apakšdzimta (Cupressoideae)
- cipreses (Cupressus)
- kadiķi (Juniperus)
- pacipreses (Chamaecyparis)
- patūjas (Thujopsis)
- platzari (Platycladus)
- sandarakcipreses (Tetraclinis)
- tūjas (Thuja)
- vīrakciedri (Calocedrus)
- Fokienia
- Microbiota
- purvciprešu apakšdzimta (Taxodioideae)
- purvcipreses (Taxodium)
- sugi (Cryptomeria) (arī kriptomērijas)
- ūdenspriedes (Glyptostrobus)
- sekvoju apakšdzimta (Sequoioideae)
- mamutkoki (Sequoiadendron)
- metasekvojas (Metasequoia)
- sekvojas (Sequoia)
- šķēpegļu apakšdzimta (Cunninghamioideae) (arī keningemiju apakšdzimta)
- šķēpegles (Cunninghamia) (arī keningemijas)
- taivāniju apakšdzimta (Taiwanioideae)
- taivānijas (Taiwania)
- Athrotaxidoideae
- Callitroideae
- dienvidciedri (Libocedrus)
- ficroji (Fitzroya)
- papuasciedri (Papuacedrus)
- vidringtonijas (Widdringtonia)
- Actinostrobus
- Austrocedrus
- Callitris
- Diselma
- Neocallitropsis
- Pilgerodendron
- ciprešu apakšdzimta (Cupressoideae)
Ciprešu dzimta Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No lielās ciprešu dzimtas Latvijā savvaļā sastopamas vienīgi parastais kadiķis (Juniperus communis). Daudzas dzimtas sugas Latvijā ir introducētas kā krāšņumaugi. Biežāk ir stādīta rietumu tūja (Thuja occidentalis), kas Latvijā vietām arī veido sējeņu paaudzi. Apstādījumos ir liela kadiķu sugu un šķirņu daudzveidība.
No ciprešu dzimtas pasaules retumiem pie mums stādīta austrumu mikrobiota (Microbiota decussata) un retāk kolekcijās — milzu mamutkoks (Sequoiadendron giganteum), mūžzaļā sekvoja (Sequoia sempervirens), Floridas purvciprese (Taxodium distichum), reliktā metasekvoja (Metasequoia glyptostroboides) apskatāma Latvijas Universitātes Botāniskā dārza augu mājā.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ciprešu dzimtas koku mizā ir atrodams hinokitiols, kas ir plaši izmantots mutes dobuma kopšanas līdzekļos un ārstēšanas līdzekļos, pateicoties tā pretmikrobu[1], pretvīrusu un pretiekaisuma[2] īpašībām.[3] Tas arī ir apstiprināts kā uztura bagātinātājs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ciprešu dzimta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Smith, R. J.; Bryant, R. G. (1975-10-27). "Metal substitutions incarbonic anhydrase: a halide ion probe study". Biochemical and Biophysical Research Communications 66 (4): 1281–1286. doi:10.1016/0006-291x(75)90498-2. ISSN 0006-291X. PMID 3.
- ↑ INAMORI, Yoshihiko; SHINOHARA, Sayo; TSUJIBO, Hiroshi; OKABE, Toshihiro; MORITA, Yasuhiro; SAKAGAMI, Yoshikazu; KUMEDA, Yuko; ISHIDA, Nakao (1999). "Antimicrobial Activity and Metalloprotease Inhibition of Hinokitiol-Related Compounds, the Constituents of Thujopsis dolabrata S. and Z. hondai MAK.". Biological & Pharmaceutical Bulletin 22 (9): 990–993. doi:10.1248/bpb.22.990. ISSN 0918-6158.
- ↑ Ye, J; Xu, Y-F; Lou, L-X; Jin, K; Miao, Q; Ye, X; Xi, Y (2015-07). "Anti-inflammatory effects of hinokitiol on human corneal epithelial cells: an in vitro study" (en). Eye 29 (7): 964–971. doi:10.1038/eye.2015.62. ISSN 0950-222X.
| Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |