Eksonīms

Eksonīms (no grieķu: ἔξω — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā. Ar šo terminu apzīmē arī tautu nosaukumus (etnonīmus), valodu nosaukumus, kā arī personvārdus, ko pašidentificēšanai nelieto tauta, valoda, vai cilvēki, uz ko šie nosaukumi attiecas. Nosaukumu, ko lieto vietējie iedzīvotāji, attiecinot uz sevi, vai vietu, sauc par endonīmu (no grieķu: ἔνδον — 'iekšējs' un ὄνυμα — 'vārds'), autonīmu vai pašnosaukumu. Piemēram, Deutschland ir vācu valodas endonīms Vācijai, Vācija ir latviskais eksonīms šai pašai vietai, Duitsland ir holandiešu eksonīms, Germany ir angliskais eksonīms, Allemagne ir franciskais eksonīms, Njemačka ir horvātiskais eksonīms.

Par eksonīmiem tiek uzskatīti ne tikai nosaukumu atšķirīga rakstība, bet arī atšķirīga izruna. Nosaukumam rakstība var sakrist ar endonīmu, bet izruna atšķirties. Piemēram, angļu valodā Parīze raksta tāpat kā franciski (Paris), bet izrunā atšķirīgi (/ˈpæɹɪs/) no franču valodas izrunas /paˈʁi/.

Eksonīmu veidošanās

Eksonīmi parasti tiek veidoti tikai svarīgiem ģeogrāfiskiem objektiem. Lielākajai daļai valstu un to galvaspilsētu nosaukumiem ir eksonīmi lielā skaitā valodu. Piemēram, latviešu valodā no Eiropas valstu nosaukumiem nav eksonīmu tikai Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Moldovai, Monako un Sanmarino. Pārējo visu valstu nosaukumiem ir dažādu veidu eksonīmi.

Eksonīmiem var būt visdažādākā izcelsme.

• Fonētiska adaptācija. Endonīms tiek adaptēts eksonīma valodas fonētikā un gramatikā, saglabājot vispārēju līdzību. Piemēram latviešu eksonīms Somija darināts no somu valsts pašnosaukuma Suomi — /su͡omi/, pievienojot tam latvisku lokāmu galotni: /su͡ɔmija/. Pretēji tam, tālākām un mazāk pazīstamām zemēm nosaukums var būt atstāts nelokāms: Mali, Burundi u.c.
• Eksonīmu adaptācija caur citām valodām. Eksonīmi tiek aizgūti caur starpniekvalodām, bieži vien vairākkārt pārveidojoties un zaudējot oriģinālo vai endonīmisko nozīmi. Čigānu tautas nosaukums latviešu valodā cēlies no Bizantijas laika grieķu valodas vārda ατσίγγανοι vai αθίγγανοι, kas tulkojumā nozīmē neaizskaramie, saistot čigānus ar 9.gs. burvestību praktizēšanā un nākotnes pareģošanā apsūdzētu ķecerisku sektu. Čigānu vispārpieņemts pašnosaukums ir "romi".
• Etnonīmiska nosaukumu projicēšanās. Tautu un zemju nosaukumi bieži cēlušies no atsevišķu cilšu vai etnosu nosaukumiem. Krievu tautas (pašnosaukums русские) un no tā atvasinātais Krievijas nosaukums (Россия) latviešu valodā cēlies no latgaļiem kaimiņos mitušās slāvu kriviču cilts nosaukuma. Igauņu un Igaunijas nosaukums cēlušies no Dienvidigaunijā mitušās ugauņu cilts nosaukuma.
• Vēsturisku nosaukumu projicēšanās. Vēsturiski ģeogrāfiski vai politiski nosaukumi tiek kā eksonīmi attiecināti uz mūsdienu ģeogrāfiju. Korejas nosaukums latviešu, kā arī lielākajā daļā citu Eiropas valodu, ienācis no senās Kogūrijas valsts (1. gs. p.m.ē. — 7. gs.) nosaukuma (korejiešu: 고구려 Goguryeo). Korejieši savas valsts apzīmēšanai lieto nosaukumus Čosona (조선 Chosŏn) Ziemeļkorejā un Hanguka (한국 Hanguk) Dienvidkorejā. Abas valstis akceptē vēsturiskā nosaukuma lietošanu kā eksonīmu citās valodās.
• Vēsturiski asociatīva izcelsme. Ungāru un Ungārijas nosaukums latviešu un arī lielākajā daļā Eiropas valodu cēlies no bulgāru-turku onoguru cilšu apvienības, kuru kaimiņi un sabiedrotie bija tikko Austrumeiropā ieceļojušās maģāru ciltis (ungāru pašnosaukums magyarok (maģarok), no kā cēlies arī latviešu valodā reizumis lietotais apzīmējums "maģāri"). Lielā daļā Eiropas valodu lietotais sākumburts "H" cēlies no asociācijas ar huņņiem — cilts, kas iebruka Eiropā no apvidus, kurā vēlāk ienāca maģāri. Joprojām viens no populārākajiem vīriešu vārdiem Ungārijā ir Atila — leģendārā huņņu karavadoņa vārds.
• Tieša endonīma tulkošana. Nosaukumu endonīmā forma tiek tieši vai daļēji tulkota. Parasti tas notiek ar saliktiem nosaukumiem, kā piemēram Baltkrievija (no krievu: Белая Русь — 'Baltā Krievzeme'), Lielbritānija (no angļu: Great Britain — 'Lielā Britānija').

Dažādu valstu eksonīmi

valsts → valoda ↓	Baltkrievija	Dānija	Igaunija	Krievija	Latvija	Lietuva	Norvēģija	Polija	Somija	Ukraina	Vācija	Zviedrija
baltkrievu	Беларусь	Данія	Эстонія	Расія Расея	Латвія	Літва Летува	Нарвегія	Польшча	Фінляндыя	Украіна	Германія Нямеччына	Швецыя Швэцыя
dāņu	Hviderusland Belarus	Denmark	Estland	Rusland	Letland	Litauen	Norge	Polen	Finland	Ukraine	Tyskland	Sverige
igauņu	Valgevene	Taani	Eesti	Venemaa	Läti	Leedu	Norra	Poola	Soome	Ukraina	Saksamaa	Rootsi
krievu	Беларусь Белоруссия	Дания	Эстония	Россия	Латвия	Литва	Норвегия	Польша	Финляндия	Украина	Германия	Швеция
latviešu	Baltkrievija	Dānija	Igaunija	Krievija	Latvija	Lietuva	Norvēģija	Polija	Somija	Ukraina	Vācija	Zviedrija
lietuviešu	Baltarusija Gudija	Danija	Estija	Rusija	Latvija	Lietuva	Norvegija	Lenkija	Suomija	Ukraina	Vokietija	Švedija
norvēģu	Kviterussland Hviterussland	Danmark	Estland	Russland	Latvia	Litauen	Noreg Norge	Polen	Finland	Ukraina	Tyskland	Sverige
poļu	Białoruś	Dania	Estonia	Rosja	Łotwa	Litwa	Norwegia	Polska	Finlandia	Ukraina	Niemcy	Szwecja
somu	Valko-Venäjä	Tanska	Viro	Venäjä	Latvia	Liettua	Norja	Puola	Suomi	Ukraina	Saksa	Ruotsi
ukraiņu	Білорусь	Данія	Естонія	Росія	Латвія	Литва	Норвегія	Польща	Фінляндія	Україна	Німеччина	Швеція
vācu	Weißrussland	Dänemark	Estland	Russland	Lettland	Litauen	Norwegen	Polen	Finnland	Ukraine	Deutschland	Schweden
zviedru	Vitryssland	Danmark	Estland	Ryssland	Lettland	Litauen	Norge	Polen	Finland	Ukraina	Tyskland	Sverige

Valodas, kas prasa galotņu pievienošanu vārdu pamatformām

Pastāv nedaudzas valodas, kas prasa specifisku galotņu (vai priedēkļu) pievienošanu vārdu pamatformām, latviešu valodā tas parasti atbilst nominatīva jēdzienam.

Latīņu alfabēta valodu vidū ir pavisam nedaudzas valodas, kas neatbalsta "tiešu rakstisku pārnesi" (oriģinālformas), to vidū latviešu un daļēji arī lietuviešu un albāņu valodas (skatīt zemāk).

Saskaņā ar grāmatu Exonyms and the International Standardisation of Geographical Names vietvārdu nosaukumi, kas atveidoti precīzi balstoties uz atveides vadlīnijām, nebūtu uzskatāmi par eksonīmiem pat ja sākotnējā latīņu alfabēta rakstība tiek mainīta, lai atbilstu mērķa valodas alfabētam.

Latviešu

Latviešu valoda ir viena no retajām latīņu alfabēta valodām, kas ne tikai pievieno galotnes vārdu pamatformām (nominatīvam), bet arī neizmanto "tiešu rakstisku pārnesi", respektīvi, neizmanto vārdu oriģinālformas, tā vietā transliterējot vārdus. Šai praksei ir leģitīmi lingvistiski iemesli. Ja vietvārdi tiek tikai transliterēti, tie joprojām būtu uzskatāmi par endonīmiem, piemēram, Pöide — Peide, Türi- Tiri, Vääna — Vēna, Võnnu — Vennu. Savukārt latviešu eksonīmi ir tie vārdi (vēsturiskās formas), kuri neatbilst atveides principiem, piemēram, Pärnu — Pērnava, Saaremaa — Sāmsala, Viljandi — Vīlande.

Lietuviešu

Tā pat kā latviešu, arī lietuviešu valoda prasa galotņu pievienošanu arī vārdu pamatformām (resp., nominatīvam). Kopš 2000. gadu sākuma personvārdus ir ļauts lietot arī to oriģinālformā pievienojot tiem galotni, piemēram, gan Johnas McCainas, gan Džonas Makkeinas. Ģeogrāfiskiem nosaukumiem, oficiāli, joprojām, tiek rekomendēta atveide, taču daži izdevēji izvēlas izmantot oriģinālformas, piemēram, Visuotinis pasaulio atlasas, «Pradai», Vilnius, 1996 sauc sekojošas pilsētas par Antverpenas, Brėmenas, Geteborgas, Miunchenas, Talinas, taču Mažasis pasaulio atlasas, «Briedis», Vilnius, 2000 sauc attiecīgās pilsētas par Antwerpen, Bremen, Göteborg, München, Tallinn. Tomēr jāpiemin, ka pieminētais 2000. gada ģeogrāfiskais atlants pieminot kādu no pilsētām teikumā tik un tā pievienoja to nosaukumam attiecīgo lietuviešu valodas galotni.

Albāņu

Albāņu valodā, nominatīvā ir iespējamas divas galotnes — attiecīgi — noteiktā, piemēram, Tirana vai nenoteiktā — Tiranë. Šis, iespējams, ir viens no iemesliem kāpēc albāņu valodā dažkārt tiek izmantota vietvārdu transkripcija, līdzīgi latviešu valodai.

Zulu

Zulu valodā bieži var tikt izmantots lokatīva priedēklis e-, taču arī vārdu pamatformas (nominatīvs) tiek apzīmētas ar priedēkļiem, parasti i- vai u-, piemēram, eHolland ("Holandē"), iKruger National Park ("Krīgera nacionālais parks"), uMoses ("Mozesa"). Vietvārda rakstība ar šo priedēkļu pievienošanu nemainās.

Eksonīmu aizvietošana ar endonīmiem

No 20. gs. beigu posma vērojama tendence, kad eksonīmi tiek aizstāti ar endonīmiem. Šādām nomaiņām var būt vairāki iemesli:

• Nomainīti tiek endonīmi, kuriem lietotāja valodā ir negatīva pieskaņa attiecībā pret nosaucamo vietu vai tautu. Visbiežāk tas attiecināms uz endonīmiem, kuriem, vairākumā gadījumu, senākā vēsturē nav bijis negatīvas nozīmes. Latviešu valodā zināmākie šādi eksonīmi ir "žīdi" (attiecībā uz ebrejiem), "leiši" (attiecībā uz lietuviešiem). Pēdējā laikā ir tendence eksonīmu "čigāni" aizstāt ar endonīmu "romi".
• Nomainīti tiek valstu nosaukumi pēc šo valstu lūguma. 1985. gadā Ziloņkaula Krasta valdība lūdza valsts nosaukumam lietot tā francisko formu Côte d'Ivoire, latviski Kotdivuāra. Līdzīgi bija arī gadījumos ar Birmu — Mjanmu un Zaļā Raga Salām — Kaboverdi.
• Pēc kādas valsts neatkarības iegūšanas parasti par šīs valsts oficiālo valodu tiek noteikta vietējo iedzīvotāju valoda, kas izraisa šīs teritorijas lielākās daļas ģeogrāfisko nosaukumu oficiālo rakstības formu un, latviešu valodas gadījumā, atveidojuma nomaiņu. Sevišķi aktuāli tas bija pēc PSRS sabrukuma un jaunu valstu izveidošanās tās teritorijā, kad pasaules kartē parādījās 14 jaunas valstis ar savā valodā rakstītiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem.
• Eksonīmi tiek nomainīti, vai paralēli tiem tiek ieviestas endonīmās formas, ja endonīmā forma valodas apritē kļūst patstāvīga un bieži lietotas. Kā piemēram, Igaunijas vietvārdu endonīmās formas Ruhnu, Kihnu, Sāremā, Vertsjervs tika ieviesti paralēli eksonīmiem Roņu sala, Ķīļu sala, Sāmsala un Vircezers.

Nereti ir gadījumi, kad ģeogrāfiskie nosaukumi, kuri netiek uzskatīti par eksonīmiem, par tādiem pārvēršas, ja atklājas informācija, ka līdz šim lietotie atveidošanas principi ir bijuši maldīgi. Sevišķi bieži tas ir gadījumos, kas no kādas lielākas valodas tiek atveidoti šajā valodā runājošās valsts minoritāšu teritoriju vai koloniju ģeogrāfiskie nosaukumi. Pēc PSRS sabrukuma visi latviešu valodā caur krievu valodu atveidotie bijušo savienoto republiku ģeogrāfiskie nosaukumi kļuva par eksonīmiem.

Tendencei nomainīt eksonīmus ar endonīmiem ir arī savas negatīvās puses. Kā teikts Apvienoto Nāciju Statistikas nodaļas ziņojumā: "Laiks tomēr parādīja, ka ambiciozais mēģinājums ātri samazināt eksonīmu daudzumu bijis pārlieku optimistisks un nav īstenojams iecerētajā laikā. Iemesls tam ir tas, ka daudzi eksonīmi ir kļuvuši par pierastiem vārdiem valodā un uzskatāmi par daļu no valodas kultūras mantojuma."

Citi sarežģījumi ar endonīmiem valodās, kuras tos lieto oriģinālrakstībā, ir šo vārdu izruna un kategorizēšana. Endonīmos var būt citas valodas pratējiem svešas skaņas, kas endonīmu pareizu izrunāšanu bieži padara grūtu vai pat neiespējamu. Nepareizi izrunāts endonīms var būt problemātiskāks nekā ar cieņu lietots pareizs eksonīms.

Skatīt arī

• Latvijas vietvārdu eksonīmi citās valodās
• Latviešu eksonīmi

Ārējās saites

• 2006 ANO eksonīmu diskusijas dokuments (PDF)
• Jaceka Veselovska (Jacek Wesołowski) Eiropas vietvārdi