Patriss Lumumba

Patriss Lumumba Patrice Lumumba
Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs
Amatā 1960. gada 24. jūnijs — 1960. gada 14. septembris
Priekštecis	koloniālā administrācija
Pēctecis	Žozefs Ileo
Dzimšanas dati	1925. gada 2. jūlijs Onalua, Katakokombe, Beļģu Kongo
Miršanas dati	1961. gada 17. janvāris Elizabetvilla, Katanga (tagad Lubumbaši, Kongo Demokrātiskā Republika)
Tautība	tetels
Politiskā partija	Kongo Nacionālā kustība (Mouvement National Congolais, MNC)
Profesija	politiķis

Patriss Emerī Lumumba (franču: Patrice Emery Lumumba; 1925. gada 2. jūlijā, miris 1961. gada 17. janvārī) bija Kongo Demokrātiskās Republikas neatkarības cīnītājs un pirmais premjerministrs. Desmit nedēļas pēc stāšanās amatā Kongo krīzes laikā tika gāzts, ieslodzīts, bet vēlāk nogalināts.

Lumumba dzimis Onaluā, Kasai provincē. Izglītību ieguvis misionāru skolā un strādājis Leopoldvillā (tagad Kinšasa) un Stenlijvillā (tagad Kisangani) kā ierēdnis un žurnālists.

1955. gadā Lumumba kļuva par Kongo arodbiedrības reģionālo prezidentu, un iestājās Beļģijas Liberālajā partijā. Viņu arestēja 1957. gadā par līdzekļu piesavināšanos, un ieslodzīja uz gadu. Pēc iznākšanas no cietuma, viņš piedalījās Kongo Nacionālās Kustības dibināšanā. 1959. gadā Beļģija paziņoja par piecu gadu plānu Kongo neatkarības izveidošanai. Tā paša gada decembrī reģionālajās vēlēšanās Kongo Nacionālā Kustība ieguva lielāko daļu balsu, tajā laikā Lumumba atkal bija arestēts. 1960. gadā Beļģija piekrita pasludināt Kongo neatkarību 1960. gada jūnijā. 23. jūnijā Lumumba izveidoja pirmo Kongo valdību kurā viņš bija premjerministrs, un Jozefs Kasavubu ceremoniāls prezidents.

Lumumbas valdības laiks izcēlās ar politisko nestabilitāti.Papildus, Katangas province Moiza Čombes vadībā ar beļģu atbalstu, pasludināja savu neatkarību 1960. gada jūnijā. Par spīti ANO miera uzturētāju klātbūtnei, nemieri valstī turpinājās, un savas pozīcijas nostiprināšanai Lumumba centās iegūt PSRS atbalstu.

Arests un nāve

Attēls:Wind lumumba.jpg

Lumumba Mobutu kareivju rokās

Sešdesmit septiņas dienas pēc Lumumbas stāšanās premjerministra amatā, Kasavubu atbrīvoja viņu no amata. No savas puses, Lumumba nesekmīgi mēģināja atcelt Kasavubu. 14. septembrī pulkveža Jozefa Mobutu (vēlāk Mobutu Sese Seko) vadībā notika valsts apvērsums kuru atbalstīja Kasavubu. Lumumba tika pakļauts neformālam mājas arestam, un ap viņa māju tika izvietoti ANO kareivji. Lumumba pieņēma fatālu lēmumu - bēgt no mājas aresta uz Stenlijvillu valsts austrumos, kuru kontrolēja viņa atbalstītāji.

1. decembrī Mobutu kareivji arestēja Lumumbu. Mobutu pasludināja, ka viņš tiks tiesāts par aicinājumiem armijai dumpoties, kā arī citiem noziegumiem. ANO Ģenerālsekretārs Dāgs Hammarskjolds aicināja Kasavubu nodrošināt Lumumbam visas likumā paredzētās tiesības. Lumumba lūdza palīdzību vietējiem ANO spēkiem, kuri viņam atteica palīdzību pamatojoties uz to, ka viņš bija aizbēdzis no viņu apsardzības Leopoldvilā. Kad Mobutu kareivji viņu nogādāja atpakaļ Leopoldvilā, Lumumba izskatījās piekauts. Visas šaubas izgaisa pie Mobutu villas, kad kareivji Lumumbu piekāva televīzijas žurnālistu priekšā.

ANO Drošības padomes sesija 7. decembrī izskatīja, un noraidīja, PSRS prasību, lai ANO nodrošinātu nekavējošos Lumumbas atbrīvošanu, atjaunošanu Kongo premjerministra amatā, Mobutu vienību izformēšanu, un beļģu evakuāciju no Kongo.

Beļģu ietekmē tika pieņemts lēmums Lumumbu nogādāt Katangā, kur 17. janvāra vakarā, pašpasludinātās valsts prezidenta Čombes, un beļģu kareivju klātbūtnē Lumumba tika nošauts. Tikai trīs nedēļas vēlāk Katangas radio publiski paziņoja par Lumumbas nāvi.