1860. gads
(Pāradresēts no 1860)
- Šis raksts ir par 1860. gadu. Par citām jēdziena 1860 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Gregora kalendārs | 1860 MDCCCLX |
| Ab urbe condita | 2613 |
| Armēņu kalendārs | 1309 ԹՎ ՌՅԹ |
| Asīriešu kalendārs | 6610 |
| Bahāju kalendārs | 16—17 |
| Bengāliešu kalendārs | 1267 |
| Berberu kalendārs | 2810 |
| Budistu kalendārs | 2404 |
| Birmiešu kalendārs | 1222 |
| Bizantiešu kalendārs | 7368—7369 |
| Ķīniešu kalendārs | 己未年 (Zemes kaza) 4556 vai 4496 — līdz — 庚申年 (Metāla pērtiķis) 4557 vai 4497 |
| Koptu kalendārs | 1576—1577 |
| Etiopu kalendārs | 1852—1853 |
| Ebreju kalendārs | 5620—5621 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1916—1917 |
| - Shaka Samvat | 1782—1783 |
| - Kali Juga | 4961—4962 |
| Holocēna kalendārs | 11860 |
| Igbo kalendārs | 860—861 |
| Irānas kalendārs | 1238—1239 |
| Islāma kalendārs | 1276—1277 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 12 dienas |
| Korejas kalendārs | 4193 |
1860. (MDCCCLX) bija garais gads, kas sākās svētdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Somijas lielkņazistē ieviesta sava naudas vienība marka.
- Latvijā izveidoja pirmo dzelzceļu
- dibināts pulksteņu ražošanas uzņēmums TAG Heuer, Bernes kantons,Šveice[1]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūlijs — dibināta Krievijas pilsēta Vladivostoka
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. augusts — par Melnkalnes karalistes karali kļuva Nikolajs I.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. novembris — ASV prezidenta vēlēšanas: Abrahams Linkolns uzvarot Džonu Brekinridžu, Stīvenu Duglasu, Džonu Bellu tiek ievēlēts par 16.ASV prezidentu, pirmais ASV Republikāniskās partijas kandidāts šajā amatā.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. decembris — Amerikas pilsoņu karš: Dienvidkarolīna kļūst par pirmo štatu kas izstājās no ASV[2]
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. janvāris — Luijs Ditfuā (Louis Dutfoy), franču sporta šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1904. gadā)
- 29. janvāris — Antons Čehovs (Антон Павлович Чехов), krievu rakstnieks (miris 1904.)
- 2. maijs — Teodors Hercls (Theodor Herzl), Austrijas ebreju žurnālists (miris 1904.)
- 17. februāris — Toms Sēbergs (Tom Seeberg), norvēģu sporta šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1938. gadā)
- 18. februāris — Anderss Corns (Anders Zorn), zviedru gleznotājs (miris 1920.)
- 28. februāris — Bezils de Garmendija (Basil de Garmendia), amerikāņu tenisists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1932.)
- 13. marts — Hugo Volfs (Hugo Wolf), austriešu komponists (miris 1903.)
- 19. marts — Viljams Dženingss Braians (William Jennings Bryan), amerikāņu politiķis (miris 1925.)
- 26. marts — Andrē Prevo (André Prévost), franču tenisists, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1919.)
- 11. maijs — Vitorio Emanuele Orlando (Vittorio Emanuele Orlando), itāļu politiķis (miris 1952.)
- 12. maijs — Kārlis Moltrehts (Karl Moltrecht), vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs (miris 1919.)
- 29. maijs — Isaaks Alveniss (Isaac Albéniz), spaņu komponists (miris 1909.)
- 20. aprīlis — Žistinjēns de Klarī (Justinien de Clary), franču sporta šāvējs un funkcionārs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1933. gadā)
- 4. jūnijs — Rožē de Barbarēns (Roger de Barbarin), franču sporta šāvējs, olimpiskais čempions (miris 1925. gadā)
- 25. jūnijs — Gistavs Šarpentjē (Gustave Charpentier), franču komponists (miris 1956.)
- 7. jūlijs — Gustavs Mālers (Gustav Mahler), Austrijas komponists, diriģents (miris 1911.)
- 13. jūlijs — Antons Benjamiņš, latviešu uzņēmējs (miris 1939.)
- 24. jūlijs — Alfonss Muha (Alfons Mucha), čehu mākslinieks (miris 1939.)
- 20. augusts — Raimons Puankarē (Raymond Poincaré), franču politiķis (miris 1934.)
- 30. augusts — Īzaks Levitāns (Исаак Ильич Левитан), krievu gleznotājs (miris 1900.)
- 31. augusts — Alfrēds Griters (Alfred Grütter), šveiciešu sporta šāvējs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1937. gadā)
- 6. septembris — Džeina Adamsa (Jane Addams), amerikāņu sociālā darbiniece (mirusi 1935.)
- 7. septembris — Žaks Sotero (Jacques Sautereau), franču kroketa spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1936.)
- 10. septembris — Simons Dubnovs (שמעון דובנאָװ), ebreju vēsturnieks (miris 1941.)
- 11. septembris — Sudrabu Edžus (Morics Eduards Zilberts), latviešu rakstnieks (miris 1941.)
- 13. septembris — Džons Peršings (John J. Pershing), amerikāņu karavīrs (miris 1948.)
- 6. novembris — Ignacijs Jans Paderevskis (Ignacy Jan Paderewski), poļu pianists un politiķis (miris 1941.)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. janvāris — Jānošs Bojaji (Bolyai János), ungāru matemātiķis (dzimis 1802.)
- 29. janvāris — Ernsts Morics Arnts (Ernst Moritz Arndt), vācu dzejnieks (dzimis 1769.)
- 24. jūnijs — Žeroms Bonaparts (Jérôme Bonaparte), Napoleona brālis, Vestfālenes karalis (dzimis 1784.)
- 21. septembris — Artūrs Šopenhauers (Arthur Schopenhauer), vācu filozofs (dzimis 1788.)
- 20. oktobris — Aleksandra Fjodorovna (Александра Фёдоровна), Krievijas imperatore-konsorte (dzimusi 1798.)
- 14. decembris — Džordžs Hamiltons-Gordons (George Hamilton-Gordon), britu politiķis (dzimis 1784.)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Our history, our legacy - From 1860 to Now | TAG Heuer® - Official Site | TAG Heuer». www.tagheuer.com.
- ↑ Patricia Sinclair. «Subject Guides: South Carolina History: History and Culture». guides.statelibrary.sc.gov.
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |