3. gadsimts
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
|
3. gadsimts jeb III gadsimts bija laika posms vēsturē no 201.. līdz 300. gadam.
Notikumi pasaulē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]224. gadā Ardaširs I Hormozdganas kaujā nogalināja pēdējo Partas valdnieku Artabanu V un izveidoja Sasanīdu impēriju. Indijas subkontinenta ziemeļos pastāvēja Kušānu valsts, kurā valdošās reliģijas bija budisms un zoroastrisms.
Kīnā pēc Haņu dinastijas sabrukuma sākās Trīs valstu posms, kad pastāvēja Vei, Šu un Vu valstis. 291. gadā valdošās ģimenes iekšējo intrigu rezultātā sākas Astoņu prinču karš. Centrālamerikā sākās Maiju civilizācijas klasiskais periods.
Notikumi Eiropā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Romas impērijas nestabilitātes periods, kas sākās pēc imperatora Severa Aleksandra noslepkavošanas 235. gadā. Imperators Aureliāns 274. gadā impēriju atkal apvienoja. 284. gadā par imperatoru kļuva Diokletiāns, kurš izveidoja četru līdzvaldnieku (Tetrarhijas) pārvaldi.
Notikumi Latvijas vēsturē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Romas imperators Septimijs Severs lika atjaunot Dzintara ceļu līdz impērijas robežai.[1]
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 208. gadā, Ķīnā notiek Kauja pie Sarkanās klints.
- 211. – 217. gadā, Romā valda imperators Karakalla.
- 212. gadā, tiek piešķirta pilsonība visiem brīvajiem Romas vīriešiem.
- 212. – 217. gadā, Romā tiek uzceltas Karakallas termas.
- 218. – 222. gadā, Romā valda imperators Elagabals.
- 220. gadā, Ķīnā beidzas Haņu dinastijas valdīšanas periods.
- 220. – 280. gadā, Ķīnā iestājas Trīs valstu posms.
- 222. – 235. gadā, Romā valda imperators Severs Aleksandrs.
- 224. gadā, Ardaširs I no Sasanīdu dinastijas iekaro Partas impēriju.
- 230. – 232. gadā, Sasanīdu impērija iekaro vairākas Romas impērijas austrumu provinces.
- 235. – 284. gadā, Romas impērijā iestājas Trešā gadsimta juku periods.
- 249. – 251. gadā, Romā valda imperators Decijs.
- 253. – 260. gadā, Romā valda imperators Valeriāns.
- 258. gadā, Romas imperators Valeriāns veic kristiešu vajāšanas.
- 260. gadā, Romas imperators Valeriāns nonāk Persiešu gūstā.
- 270. – 275. gadā, Romā valda imperators Aureliāns.
- 276. gadā, Romā valda imperators Floriāns.
- 284. – 305. gadā, Romā valda imperators Diokletiāns.
Nozīmīgi ļaudis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Septimijs Severs, Romas imperators.
- Ardaširs I, Sasanīdu impērijas dibinātājs.
- Artabans V, Partas impērijas pēdējais valdnieks.
- Karakalla, Romas imperators.
- Aureliāns, Romas imperators.
- Aleksandrijas Klements, Kristiešu teologs un Aleksandrijas katehētiskās skolas dekāns
- Cao Cao, Haņu dinastijas karavadonis.
- Diokletiāns, Romas imperators.
Gadsimta celtnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Septimija Severa triumfa arka (203—205)
Roma, Itālija. -
Aleksandrinas akvedukts (226)
Roma, Itālija. -
Bakha templis
Bālbeka, Libāna. -
Septimija Severa tetrapilons (203-204)
Leptis Magna, Lībija. -
Eldžemas amfiteātris (ap 238)
Eldžema, Tunisija. -
Gelmas romiešu teātris (3. gs sākums)
Gelma, Alžīrija. -
Bandekaisaras tilts (līdz 270)
Šustara, Irāna. -
Nejaseras ugunspielūdzēju templis
Nejasera, Irāna. -
Nakše Rustamas klinšu bareljefi
6 km uz ziemeļiem no Persepoles, Irāna.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Stefan Groh, Helga Sedlmayer: Villa – Wagen – Wirtschaftswunder. Römisches Bruckneudorf (= archäologie aktuell. Band 8). Ferdinand Berger und Söhne, Horn 2022, ISBN 978-3-99137-021-5, S. 68. (vāciski)
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |