Aktoru tīklu teorija
Aģentu tīkla teorija (actor network theory - ANT) ir socioloģijas zinātnes teorija, kas skaidro aģentu mijiedarbību saistībā ar sociālajiem tīkliem. Tie vienā veselā apvieno materiālo vidi (piemēram, tehnoloģija) un semiotisko vidi (piemēram, jēdzieni, koncepcija un simboliskā nozīme). Tas nozīmē, ka, runājot par sociālo mijiedarbību, var minēt gan tās materiālos, gan cilvēku radītos cēloņus.
Aģentu tīkla teorija sākotnēji attīstījusies Parīzes École Nationale Supérieure des Mines Socioloģijas Inovāciju centrā 20. gadsimta 80. gados, skaidrojot tehnoloģisko jauninājumu pielietošanu virknē sociālo parādību tādās nozarēs kā informācijas zinātne, socioloģija, politikas zinātne un vairākās citās nozarēs. To ir radījuši divi vadošie franču zinātņu un tehnoloģijas studiju zinātnieki - Bruno Latūrs (Bruno Latour) un Mišels Kallons (Michel Callon)[1], kā arī britu sociologs Džons Lovs (John Law)[2].
Aģentu tīkla teorija mēģina skaidrot, kā sociālie tīkli tiek veidoti, kā attīstās, mijiedarbojas un mēdz izzust. Tā var tikt skatīta situāciju teorijas kontekstā — sociālā mijiedarbība tiek interpretēta saistībā ar tīkliem dažādās situācijās. Par šo teoriju vēl var runāt etnometodoloģijas, simboliskā interakcionisma, sociāli tehnisko sistēmu, tīklu teorijas kontekstā. ANT ir konstruktīvistu pieeja, kurā tā izvairās no esenciālistu skaidrojumiem par notikumiem vai inovācijām. Aģentu tīkla teorija atšķiras no citām zinātņu un tehnoloģiju studiju un socioloģisko tīklu teorijām tās materiālistiskās — semiotikas pieejas dēļ.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Michel Callon (1986). Some Elements of a Sociology of Translation: Domestication of the Scallops and the Fishermen of St Brieuc Bay. In John Law (ed.), Power, Action and Belief: A New Sociology of Knowledge. London: Routledge & Kegan Paul
- ↑ John Law. (1999) After ANT: complexity, naming and topology. In J. Law and J. Hassard (eds.), Actor network theory and after, Blackwell Publishing