Alfonso Kuarons — Vikipēdija

Alfonso Kuarons Alfonso Cuarón
Alfonso Kuarons 2013. gadā
Dzimis	1961. gada 28. novembrī (62 gadi) Mehiko, Meksika
Nodarbošanās	kinorežisors, scenārists, kinoproducents
Darbības gadi	1983—pašlaik

Alfonso Kuarons (spāņu: Alfonso Cuarón Orozco; dzimis 1961. gada 28. novembrī Mehiko) ir meksikāņu izcelsmes ASV kinorežisors, kinoproducents, scenārists un montāžists. Saņēmis divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas par filmu "Gravitācija" 2014. gadā kā labākais režisors un labākā montāža. Vēl divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas saņēmis par filmu "Roma" (2018) kā labākais režisors un labākais kinooperators.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfonso Kuarons ir dzimis Mehiko, un ir dēls Alfredo Kuaronam, kodolfiziķim kas strādāja ANO Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā daudzus gadus. Viņam ir divi brāļi, Karlos, arī režisors, un Alfredo, biologs.

Kuarons ir studējis filozofiju Nacionālajā Meksikas Autonomā universitātē un kino pie CUEC (Centro Universitário de Estudios Cinematográficos). Tur viņš satika režisoru Karlosu Marcoviču un operatoru Emanuelu Lubezki. Kopā viņi uzņēma savu pirmo īsfilmu Vengeance Is Mine.

Viņš sāka strādāt televīzijā Meksikā, vispirms kā tehniķis, un pēc tam kā režisors. Viņa televīzijas darba rezultātā, vinu iecēla par režisora asistentu vairāku Latīņamerikas filmām, ieskaitot Gaby: A True Story un Romero. 1991. gadā, viņš uzņēma savu pirmo lielā ekrāna režisora darbu. 2014. gada 12. janvārī, Alfonso akceptēja Zelta globusa balvu kategorijā labākais režisors filmai "Gravitācija". Viņš arī ieguva divas Amerikāņu Kinoakadēmijas balvas.

Alfonso dzīvo Londonā kopš 2000. gada.^[1] Viņš bija precējies ar itāļu aktrisi un ārštata žurnālisti Analisu Bugliani no 2001. līdz 2008. gadam. Viņiem ir divi bērni: meita Tesa Bu Kuarona (dzimusi 2003. gadā) un dēls Olmo Teodoro Kuarons (dzimis 2005. gadā).

Filmogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads	Nosaukums	Piezīmes
1991	Sólo con tu pareja	ASV nosaukums — A Tale of Love and Histeria, pēc šīs filmas Kuarons tika uzaicināts filmēt Holivudā
1995	"Mazā princese" (A Little Princess)
1991	"Lielās cerības" (Great Expectations)	balstīts uz Čārlza Dikensa romāna "Lielās cerības" motīviem.
2001	"Un tavu māti arī" (Y tu mamá también)	Nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai un Zelta lauvai Venēcijas kinofestivālā.
2004	"Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis" (Harry Potter and the Prisoner of Azkaban)
	Crónicas
	"Ričarda Niksona slepkavība" (The Assassination of Richard Nixon)
2005	"Melnā saule" (Black Sun)
2006	"Cilvēces bērns" (Children of Men)
2006	"Pāna labirints" (El laberinto del fauno)
2007	Year of the Nail
2008	Rudo y Cursi
2013	"Gravitācija" (Gravity)	Saņēmis divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas par filmu kā labākais režisors un labākā montāža.
2014	Believe (TV seriāls)	režisors 1 sērijai, izpildproducents 7 sērijām
2018	"Roma" (Roma)	Saņēmis divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas par filmu kā labākais režisors un labākais operators.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Baftas 2014: Alfonso Cuarón wins best director for Gravity | Film. theguardian.com. Retrieved on 2014-05-22.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Alfonso Kuarons

1990. gadi	Sólo con tu pareja (1991) A Little Princess (1995) "Lielās cerības" (Great Expectations, 1998)

2000. gadi	"Un tavu māti arī" (2001) "Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis" (2004) "Cilvēces bērns" (2006)

2010. gadi	"Gravitācija" (2013) "Roma" (2018)

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji nominācijā "Labākais režisors"

1927–1940	Frenks Borzeigijs (1927) Luiss Mailstouns (1928) Frenks Loids (1929) Luiss Mailstouns (1930) Normens Taurogs (1931) Frenks Borzeigijs (1932) Frenks Loids (1933) Frenks Kapra (1934) Džons Fords (1935) Frenks Kapra (1936) Leo Makerijs (1937) Frenks Kapra (1938) Viktors Flemings (1939) Džons Fords (1940)

1941–1960	Džons Fords (1941) Viljams Vailers (1942) Maikls Kertics (1943) Leo Makerijs (1944) Billijs Vailders (1945) Viljams Vailers (1946) Elija Kazans (1947) Džons Hjūstons (1948) Džozefs Mankevičs (1949) Džozefs Mankevičs (1950) Džordžs Stīvenss (1951) Džons Fords (1952) Freds Cinnemans (1953) Elija Kazans (1954) Delberts Menns (1955) Džordžs Stīvenss (1956) Deivids Līns (1957) Vinsente Minelli (1958) Viljams Vailers (1959) Billijs Vailders (1960)

1961–1980	Džeroms Robinss / Roberts Vaizs (1961) Deivids Līns (1962) Tonijs Ričardsons (1963) Džordžs Kjūkors (1964) Roberts Vaizs (1965) Freds Cinnemans (1966) Maiks Nikolss (1967) Kerols Rīds (1968) Džons Šlesindžers (1969) Franklins Šafners (1970) Viljams Frīdkins (1971) Bobs Foss (1972) Džordžs Rojs Hills (1973) Frānsiss Fords Kopola (1974) Milošs Formans (1975) Džons Evildsens (1976) Vudijs Allens (1977) Maikls Čimino (1978) Roberts Bentons (1979) Roberts Redfords (1980)

1981–2000	Vorens Bītijs (1981) Ričards Atenboro (1982) Džeimss Brukss (1983) Milošs Formans (1984) Sidnijs Polaks (1985) Olivers Stouns (1986) Bernardo Bertoluči (1987) Berijs Levinsons (1988) Olivers Stouns (1989) Kevins Kostners (1990) Džonatans Demijs (1991) Klints Īstvuds (1992) Stīvens Spīlbergs (1993) Roberts Zemekis (1994) Mels Gibsons (1995) Entonijs Mingella (1996) Džeimss Kemerons (1997) Stīvens Spīlbergs (1998) Sems Mendess (1999) Stīvens Soderbergs (2000)

2001–2020	Rons Hauards (2001) Romans Polaņskis (2002) Pīters Džeksons (2003) Klints Īstvuds (2004) Ans Lī (2005) Mārtins Skorsēze (2006) Džoels un Ītans Koeni (2007) Denijs Boils (2008) Ketrina Bigelova (2009) Toms Hūpers (2010) Mišels Hazanavičs (2011) Ans Lī (2012) Alfonso Kuarons (2013) Alehandro Gonsaless Injaritu (2014) Alehandro Gonsaless Injaritu (2015) Damjēns Šazels (2016) Giljermo del Toro (2017) Alfonso Kuarons (2018) Pons Čunho (2019) Hloja Žao (2020)

2021–pašlaik	Džeina Kempione (2021) Dens Kvans un Denjels Šeinerts (2022) Kristofers Nolans (2023)

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajai starptautiskai spēlfilmai

1947–1955 (speciālā goda balva)	"Šuša" – Vitorio De Sika (1947) "Mesjē Vinsents" – Moriss Klošs (1948) "Velosipēdu zagļi" – Vitorio De Sika (1949) "Pie Malapagas sienām" – Renē Klemāns (1950) "Rasomons" – Akira Kurosava (1951) "Aizliegtās spēles" – Renē Klemāns (1952) Balvu nepasniedza (1953) "Elles vārti" – Teinosuke Kinugasa (1954) "Mijamoto Musasi" – Hiroši Inagaki (1955)

1956–1980	"Ceļš" – Federiko Fellīni (1956) "Kabīrijas naktis" – Federiko Fellīni (1957) "Mans tēvocis" – Žaks Tatī (1958) "Melnais Orfejs" – Marsels Kamī (1959) "Jaunavu avots" – Ingmars Bergmans (1960) "Mīklaini kā spogulī" – Ingmars Bergmans (1961) "Svētdienas Vil-d'Evrē" – Seržs Burginjo (1962) "Astoņarpus" – Federiko Fellīni (1963) "Vakar, šodien, rīt" – Vitorio De Sika (1964) "Veikals uz galvenās ielas" – Jans Kadars, Elmārs Kloss (1965) "Vīrietis un sieviete" – Klods Lelušs (1966) "Rūpīgi novēroti vilcieni" – Jirži Mencels (1967) "Karš un miers" – Sergejs Bondarčuks (1968) "Z" – Kosts Gavrs (1969) "Aizdomās neturamā pilsoņa lietas izmeklēšana" – Elio Petri (1970) "Finci-Kontini dārzs" – Vitorio De Sika (1971) "Buržuāzijas diskrētais šarms" – Luiss Bunjuels (1972) "Amerikāņu nakts" – Fransuā Trifo (1973) "Amarkords" – Federiko Fellīni (1974) "Dersu Uzala" – Akira Kurosava (1975) "Melnais un baltais krāsās" – Žans Žaks Ano (1976) "Visa dzīve priekšā" – Moše Mizrahi (1977) "Sagatavojiet savus kabatlakatiņus" – Bertrans Blijē (1978) "Skārda bungas" – Folkers Šlendorfs (1979) "Maskava asarām netic" – Vladimiris Meņšovs (1980)

1981–2000	"Mefistofelis" – Ištvāns Sabo (1981) "Sākt no sākuma" – Hosē Luiss Garsi (1982) "Fanija un Aleksandrs" – Ingmars Bergmans (1983) "Laidņa diagonāle" – Rišārs Dembo (1984) "Oficiālā versija" – Luiss Puenso (1985) "Uzbrukums" – Fons Rademakers (1986) "Babetes dzīres" – Gabriels Aksels (1987) "Pelle Iekarotājs" – Bille Augusts (1988) "Jaunais kino Paradiso" – Džuzepe Tornatore (1989) "Cerības ceļojums" – Ksvarjērs Kollers (1990) "Vidusjūra" – Gabriele Salvatoress (1991) "Indoķīna" – Režiss Varnjē (1992) "Skaistuma laikmets" – Fernando Trueba (1993) "Saules nogurdinātie" – Ņikita Mihalkovs (1994) "Antonija" – Marlēna Gorisa (1995) "Koļa" – Jans Sverāks (1996) "Raksturs" – Maiks van Dims (1997) "Dzīve ir skaista" – Roberto Beninji (1998) "Viss par manu māti" – Pedro Almodovars (1999) "Tīģeris un drakons" – Ans Lī (2000)

2001–2020	"Neitrālā josla" – Daniss Tanivičs (2001) "Nekur Āfrikā" – Karolīne Linka (2002) "Barbaru iebrukums" – Denī Arkans (2003) "Iekšējā jūra" – Alehandro Amenabars (2004) "Tsotsi" – Gevins Huds (2005) "Citu dzīves" – Florians Henkels fon Donersmarks (2006) "Viltotāji" – Štefans Ruzovickis (2007) "Aizbraukšana" – Jodžiro Takita (2008) "Noslēpumi viņu acīs" – Huans Hosē Kampanelja (2009) "Atriebība" – Suzanna Bīra (2010) "Šķiršanās" – Asgars Farhadi (2011) "Mīlestība" – Mihaels Hāneke (2012) "Dižais skaistums" – Paolo Sorrentīno (2013) "Ida" – Pāvels Pavļikovskis (2014) "Saula dēls" – Lāslo Nemešs (2015) "Komivojažieris" – Asgars Farhadi (2016) "Fantastiskā sieviete" – Sebastjans Lelio (2017) "Roma" – Alfonso Kuarons (2018) "Parazīts" – Pons Čunho (2019) "Vēl pa mēriņam" – Tomass Vinterbergs (2020)

2021–pašlaik	"Brauc ar manu auto" – Rjūsuke Hamaguti (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" – Edvards Bergers (2022) "Interešu zona" – Džonatans Gleizers (2023)

s d l Zelta globusa balvas ieguvēji nominācijā "Labākais režisors"

1943—1975	Henrijs Kings (1943) Leo Makerijs (1944) Billijs Vailders (1945) Frenks Kapra (1946) Elija Kazans (1947) Džons Hjūstons (1948) Roberts Rosens (1949) Billijs Vailders (1950) Lāslo Benedeks (1951) Sesils Demills (1952) Freds Cinnemans (1953) Elija Kazans (1954) Džošua Logans (1955) Elija Kazans (1956) Deivids Līns (1957) Vinsente Minelli (1958) Viljams Vailers (1959) Džeks Kārdifs (1960) Stenlijs Kreimers (1961) Deivids Līns (1962) Elija Kazans (1963) Džordžs Kjūkors (1964) Deivids Līns (1965) Freds Cinnemans (1966) Maiks Nikolss (1967) Pols Ņūmens (1968) Čārlzs Džerots (1969) Arturs Hillers (1970) Viljams Frīdkins (1971) Frānsiss Fords Kopola (1972) Viljams Frīdkins (1973) Romans Polaņskis (1974) Milošs Formans (1975)

1976—2000	Sidnijs Lūmets (1976) Herberts Ross (1977) Maikls Čimino (1978) Frānsiss Fords Kopola (1979) Roberts Redfords (1980) Vorens Bītijs (1981) Ričards Atenboro (1982) Bārbra Streisande (1983) Milošs Formans (1984) Džons Hjūstons (1985) Olivers Stouns (1986) Bernardo Bertoluči (1987) Klints Īstvuds (1988) Olivers Stouns (1989) Kevins Kostners (1990) Olivers Stouns (1991) Klints Īstvuds (1992) Stīvens Spīlbergs (1993) Roberts Zemekis (1994) Mels Gibsons (1995) Milošs Formans (1996) Džeimss Kemerons (1997) Stīvens Spīlbergs (1998) Sems Mendess (1999) Ans Lī (2000)

2001—pašlaik	Roberts Oltmens (2001) Mārtins Skorsēze (2002) Pīters Džeksons (2003) Klints Īstvuds (2004) Ans Lī (2005) Mārtins Skorsēze (2006) Džūljans Šnābels (2007) Denijs Boils (2008) Džeimss Kemerons (2009) Deivids Finčers (2010) Mārtins Skorsēze (2011) Bens Afleks (2012) Alfonso Kuarons (2013) Ričards Linkleters (2014) Alehandro Gonsaless Injaritu (2015) Damjēns Šazels (2016) Giljermo del Toro (2017) Alfonso Kuarons (2018) Sems Mendess (2019) Hloja Žao (2020) Džeina Kempione (2021) Stīvens Spīlbergs (2022) Kristofers Nolans (2023)

s d l Labākais režisors (BAFTA kino balva)

1968–1979	Maiks Nikolss (1968) Džons Šlesindžers (1969) Džordžs Rojs Hills (1970) Džons Šlesindžers (1971) Bobs Fose (1972) Fransuā Trifo (1973) Romans Polaņskis (1974) Stenlijs Kubriks (1975) Milošs Formans (1976) Vudijs Allens (1977) Alans Pārkers (1978) Frānsiss Fords Kopola (1979)

1980–1999	Akira Kurosava (1980) Luijs Mals (1981) Ričards Atenboro (1982) Bills Forsaits (1983) Vims Venderss (1984) Balva netika pasniegta (1985) Vudijs Allens (1986) Olivers Stouns (1987) Luijs Mals (1988) Kenets Brana (1989) Mārtins Skorsēze (1990) Alans Pārkers (1991) Roberts Oltmens (1992) Stīvens Spīlbergs (1993) Maiks Ņūels (1994) Maikls Redfords (1995) Džoels Koens (1996) Bazs Lurmens (1997) Pīters Vīrs (1998) Pedro Almodovars (1999)

2000–2019	Ans Lī (2000) Pīters Džeksons (2001) Romans Polaņskis (2002) Pīters Vīrs (2003) Maiks Lī (2004) Ans Lī (2005) Pols Grīngrass (2006) Brāļi Koeni (2007) Denijs Boils (2008) Ketrina Bigelova (2009) Deivids Finčers (2010) Mišels Hazanavičs (2011) Bens Afleks (2012) Alfonso Kuarons (2013) Ričards Linkleters (2014) Alehandro Gonsaless Injaritu (2015) Damjēns Šazels (2016) Giljermo del Toro (2017) Alfonso Kuarons (2018) Sems Mendess (2019)

2020–pašlaik	Hloja Žao (2020) Džeina Kempione (2021) Edvards Bergers (2022)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 39578900 LNB: 000344806 LCCN: nr00036703 ISNI: 0000 0001 1442 3539 GND: 13215949X SUDOC: 10464737X BNF: cb14048635s (data) BIBSYS: 98041959 ULAN: 500258831 NLA: 42362679 NKC: jx20050415020 BNE: XX1297342 CiNii: DA18406286