Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis

Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks	Bosnija un Hercegovina
Ieviests	1998. gada 18. maijā

Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis (horvātu: Grb Bosne i Hercegovine) ir viens no Bosnijas un Hercegovinas nacionālajiem simboliem. Ģerbonis apstiprināts 1998. gadā, aizstājot iepriekšējo ģerboni, ko izmantoja kopš Bosnijas un Hercegovinas neatkarības iegūšanas 1992. gadā. Tas atkārto valsts karoga izskatu. Ģerbonis atveidots kā zils vairogs ar dzeltenu trijstūri. Trijstūris simbolizē trīs valsts pamatiedzīvotāju grupas (bosniešu musulmaņus, horvātus un serbus) un valsts atveidu kartē. Baltās zvaigznes simbolizē Eiropu.

Vēsturiskie ģerboņi

Viens no agrākajiem, iespējams pirmajiem Bosnijai piedēvētajiem ģerboņiem nāk no Fojnicas bruņinieka bruņām, kas veidotas 1340. gadā. Uz tām ir attēlots zelta vairogs ar diviem melniem robainiem rīkiem, sakrustotiem Andreja krustā, kuru augšgalos novietotas mauru galvas. Pa vidu atrodas sarkans vairogs, uz kura attēlota astoņstaru zvaigzne un pusmēness. Turpmāko gadsimtu daudzus Eiropas ģerboņus veidoja pēc šī ģerboņa līdzības.

Bosnijas valdnieku, kas no 1377. līdz 1463. gadam valdīja pār apgabalu, kur pašlaik atrodas Bosnija un Hercegovina un Dalmācija, ģerbonis sastāv no zila vairoga, ko šķeļ balta labā spāre ap vienādā daudzumā sadalītām sešām zelta heraldiskajām lilijām. Kotromaniči dinastija valdīja līdz 1463. gadam, kad osmaņi iekaroja šo reģionu, pārtraucot karaliskā ģerboņa izmantošanu Bosnijā. Karalistes ģerbonis vēlāk kļuva par pamatu ģerbonim, ko republika pieņēma 1992. gadā.

Pēc tam, kad Bosniju un Hercegovinu 1878. gadā okupēja Austroungārijas impērija, kondomināts saņēma impērijas ģerboni. Par iedvesmu kalpoja Stepana Vukčiča Kosača, 15. gadsimta augstmaņa, kas valdīja šajā reģionā kā Bosnijas lielhercogs un Svētās Sava hercogs, heraldiskais sniegums. Viņa ģerboņos bija redzama gan sarkana, bruņās tērpta roka ar zobenu, gan sarkans lauva, kas attēlots saslējies pakaļkājās uz balta vairoga. Hercegovinai bija paredzēts ģerbonis ar uz sarkana vairoga attēlotu kailu roku, kas tur salauztu šķēpu. Bosnijas ģerbonis bija uz zelta fona attēlota sarkanā bruņuvestē tērpta roka ar zobenu tajā, kas izbāzta no mākoņa. Lai gan abi kondomināti atradās zem Ungārijas kroņa, tikai Bosnijas ģerbonis tika pieskaitīts pie Ungārijas valdnieku ģerboņiem.

19. gadsimtā nacionālistu kustība, kas bija sacēlusies gan pret kādreizējo osmaņu valdīšanu, gan mūsdienu Austroungāru okupāciju, uz laiku atjaunoja Fojnicas ģerboni.

Kotromaniči dinastijas ģerbonis
(14. gadsimts)

Fojnicas ģerbonis
(14. gadsimts)

Kartogrāfa Joana Blau zīmējums (1668)

Austroungārijas Bosnijas un Hercegovinas kondomināta ģerbonis
(1878–1918)

Komunisma ēra

Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas ģerbonis Dienvidslāvijas Sociālistiski Federatīvās Republikas sastāvā

Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas ģerbonis kopā ar karogu tika pieņemts 1946. gada 31. decembrī. Ģerboņa apraksts bija līdzīgs pārējām Dienvidslāvijas sociālistiskajām republikām. Divas sakrustotas kviešu gubas, kam aizmugurē attēloti divi kūpoši rūpnīcu skursteņi, viss ieskauts zaļā zaru un kviešu puslokā, kas aptīti ar sarkanu lenti. Ģerboņa augšpusē sarkanā zvaigzne zeltītā rāmī. Sarkanā zvaigzne simbolizē tā brīža Dienvidslāvijas sociālismu un komunismu.

Ģerbonis simbolizē Bosnijas un Hercegovinas rūpniecības nozari. Rūpnīcas skursteņi parāda vairāku nozīmīgu Bosnijas, pēc tam Dienvidslāvijas, pilsētu rūpniecisko attīstību un to būtisko ietekmi uz ekonomiku. Visām Dienvidslāvijas republikām bija līdzīgi ģerboņi, bet Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis bija vienīgais, kurā netika attēloti nacionālistiski simboli, pārstāvot tās dažādo etnisko sastāvu.

Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas valsts ģerbonis bija tieši tāds pats kā iepriekšējais Bosnijas un Hercegovinas Tautas Republikas ģerbonis, kas definēts tās konstitūcijā. Šī bija pirmā simbolika, kāda jebkad vēsturē bijusi gan Hercegovinas, gan Bosnijas reģioniem, kas bija raksturīga visai modernajai Bosnijas un Hercegovinas valstij.

Mūsdienu ģerbonis

Valsts ģerbonis no 1992. līdz 1998. gadam

Bosnijas un Hercegovinas Republikas ģerbonis tika pieņemts 1992. gada 4. maijā un tas ir līdzīgs Kotromaniči dinastijas ģerbonim. Tam ir zils fons, kas dalīts ar baltu labo spāri. Tiek uzskatīts, ka diagonālā baltā līnija simbolizē Tvrtko zobenu, kas norāda uz viņa kā valdnieku. Ģerbonis tika projektēts steigā, tieši Bosnijas kara sākumā, kas ilga trīs gadus. Kara beigās sākās Bosnijas serbu sacelšanās, un tie apgalvoja, ka ģerbonis simbolizē vienīgi bosniešus. Dažādās tautas, ko Bosnijā un Hercegovinā pārstāvēja ar Bosnijas un Hercegovinas Augstākā pārstāvja starpniecību, bija instruments, lai atrisinātu šo strīdu. 1998. gada sākumā tika izveidota karoga maiņas komisija, un tajā pašā gadā tika pieņemts pašreizējais ģerbonis, lai mazinātu spriedzi starp dažādām valsts kultūrām.

Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis ir tipisks vairogs, taisnu augšpusi, ovāliem sāniem un sašaurinātu galu. Ģerbonim ir divas fona krāsas - tumši zila un zeltaina. Lai gan pašreizējais ģerbonis nav tieši saistīts ar Bosnijas un Hercegovinas vēsturi, izmantotās krāsas ir aizgūtas no kādreizējā valsts ģerboņa. Augšējā labajā stūrī ir dzeltens trijstūris, kas simbolizē Bosnijas un Hercegovinas aprises, un zilais pārklājums attiecas uz atlikušajām karoga daļām, kas attēlo debesis, upes un ezerus.

Bijušais ģerbonis joprojām tiek izmantots Bosnijas bruņoto spēku zīmotnēs..

Skatīt arī

• Bosnijas un Hercegovinas karogs

Ārējās saites

• «Bosnia and Herzegovina-Coat of Arms». Flags of the World.
• «Bosnia and Herzegovina: Coat of Arms». BosnianFacts.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. februārī. Skatīts: 2020. gada 26. martā. Arhivēts 2018. gada 17. februārī, Wayback Machine vietnē.