Baiba Rivža
Baiba Rivža | |
---|---|
Baiba Rivža 2006. gadā | |
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre | |
Amatā 2006. gada 8. aprīlis — 2007. gada 20. decembris | |
Prezidents |
Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers |
Premjerministrs | Aigars Kalvītis |
Priekštecis | Ina Druviete |
Pēctecis | Tatjana Koķe |
9. Saeimas deputāte | |
Amatā 2007. gada 20. decembris — 2010. gada 2. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 16. novembris | |
| |
Dzimšanas dati |
1949. gada 1. decembrī Ventspils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Tautība | latviete |
Politiskā partija | Latvijas Zemnieku Savienība |
Dzīvesbiedrs(-e) | Pēteris Rivža |
Profesija | ekonomiste, augstskolas pasniedzēja |
Augstskola | Latvijas Lauksaimniecības akadēmija |
Baiba Rivža (dzimusi Baiba Gūtmane 1949. gada 1. decembrī, Ventspilī) ir Latvijas ekonomiste, pedagoģe un politiķe, Latvijas Zemnieku savienības biedre. Ekonomikas zinātņu doktore, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, bijusī Izglītības un zinātnes ministre un 9. Saeimas deputāte. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1949. gadā Ventspilī. Mācījās Jelgavas 2. vidusskolā, studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, no 1992. līdz 1996. gadam bija LLU Ekonomikas fakultātes dekāne,[1] tad Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja (1996) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente (1999). No 2000. līdz 2005. gadam B. Rivža bija Latvijas Universitātes Eirofakultātes valdes priekšsēdētāja.[2]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Būdama Latvijas Zemnieku savienības biedre, B. Rivža 2004. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta, bet 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
2006. gada 8. aprīlī, kad no Aigara Kalvīša valdības aizgāja partija "Jaunais laiks", B. Rivža nomainīja Inu Druvieti Izglītības un zinātnes ministres amatā. 2006. gada oktobrī viņu ievēlēja par 9. Saeimas deputāti un viņa saglabāja Izglītības un zinātnes ministres amatu arī A. Kalvīša otrajā valdībā. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.
Nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009. gadā un 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gadā.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]B. Rivža ir apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas III šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeni.[3]
2017. gadā apbalvota ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par ievērojamu devumu Latvijas lauku un reģionu attīstības izpētē.[4]
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Precējusies ar LLU profesoru Pēteri Rivžu, ir divas meitas.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vēsture». Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāte. Skatīts: 2017-12-05.
- ↑ Kristensen, Gustav N. 2010. Born into a Dream. EuroFaculty and the Council of the Baltic Sea States. Berliner Wissentshafts-Verlag. ISBN 978-3-8305-1769-6.
- ↑ Vivanta Volkova. «Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?». LA.LV (latviešu), 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020-07-26.
- ↑ «Jānis Visvaldis Bārzdiņš un Baiba Rivža saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas». Latvijas Zinātņu akadēmija. 2017-11-23. Skatīts: 2017-12-05.
- ↑ Baiba Rivža Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. gramata21.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- gramata21.lv B. Rivžas biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Ina Druviete |
Latvijas Izglītības un zinātnes ministre 2006. gada 8. aprīlis - 2007. gada 20. decembris |
Pēctecis: Tatjana Koķe |
|
|
|
|
- 1949. gadā dzimušie
- Ventspilī dzimušie
- Latvijas Zemnieku savienības politiķi
- Latvijas izglītības un zinātnes ministri
- 9. Saeimas deputāti
- Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi
- Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi
- Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji
- Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki