Barbaru karalistes

Barbaru karalistes bija Rietumromas impērijas teritorijā izveidotās ģermāņu (barbaru) cilšu karalistes, kas pastāvēja vēlīnajā antīkajā laikmetā un agrīno viduslaiku posmā no 5. līdz 8. gadsimtam. Barbaru iekarotāji ieņemtajās teritorijās bija skaitliskā mazākumā, tāpēc tie pārņēma romiešu administrācijas, latīņu valodas un kultūras elementus, kā arī kristietību tās ariānisma formā, vienlaikus saglabājot savas ģermāņu cilšu tiesību paražas.

Reti kurā no barbaru karalistēm izveidojās stabila valdnieku dinastija, jo varas mantošanas princips tika dalīts starp vairākiem valdnieka dēliem, līdz ar to ātri veidojās nesaskaņas un cīņa par hegemoniju. Vēl liela nozīme bija valdnieka harizmai, personībai, kas spēja apvienot barbaru karalisti. Neveiksmīgs karagājiens parasti nozīmēja karaļa gāšanu un veiksmīgāka karavadoņa ievēlēšanu par karali.

Barbaru karalistes Itālijā un Ziemeļāfrikā sabruka Austrumromas impērijas militāro triecienu rezultātā, bet Vestgotu Karaliste Ibērijas pussalā pastāvēja līdz musulmaņu iekarojumiem, līdz ar to ap 800. gadu Kārļa Lielā Franku impērija bija vienīgā pastāvošā barbaru karaliste, tā beidza pastāvēt 843.g. pēc Verdenas līguma noslēgšanas, kur Franku impērija tika sadalīta starp Kārļa Lielā mazdēliem un tika izveidota Rietumfranku un Austumfranku valstis, kuru teritorijas iezīmē senfranču un senvācu valodas lietojuma robežas, kas norāda uz Vācijas un Francijas valstu veidošanos pirmsākumiem.

Karalistes

Franku Karaliste

Izveidojās 481. gadā karaļa Hlodviga I vadībā un pastāvēja līdz 843. gadam. 496. gadā Hlodvigs I pieņēma kristietību. Franki nostiprinājās Gallijā un sāka teritoriālo ekspansiju, kas savu maksimumu sasniedza Kārļa Lielā laikā.

Vestgotu Karaliste

Šī karaliste sākotnēji izveidota 418. gadā romiešu Akvitānijas provincē ar centu Tulūzā, kad Romas imperators Honorijs vestgotu karalim ar federātu tiesībām ļāva apmesties Luāras upes rajonā. 475. gadā karalis Eirihs pasludināja pilnīgu neatkarību no Romas un pastiprināja Ibērijas pussalas iekarošanu.

Pēc sakāves karā ar frankiem 507. gadā, vestgotu varā palika Ibērija, kuras dienvidus drīz ieņēma Austrumromas impērija. No pilnīga sabrukuma vestgotus paglāba ostgotu karalis Teodoriks Lielais, kurš kļuva par mazgadīgā vestgotu karaļa Amalariha, sava mazdēla, reģentu.

570. gadā karalis Leovigilds sāka karu ar Austrumromu, lai atkarotu Ibērijas dienvidus un 585. gadā iekaroja Svēbu Karalisti.

711. gadā ap 7000 liels musulmaņu karaspēks šķērsoja Gibraltāra šaurumu un gandrīz netraucēti iebruka Vestgotu Karalistes dienvidos, kamēr vestgotu karalis ar armiju atradās valsts ziemeļos, karojot pret baskiem. Tajā pašā gadā notika kauja, kuras laikā musulmaņi sakāva karaļa Roderiha armiju, nogalinot arī karali. Līdz 718. gadam musulmaņi pakļāva gandrīz visu Ibērijas pussalu izņemot ziemeļus, kur tika izveidota Astūrijas Karaliste.

Ostgotu Karaliste

488. gadā Austrumromas imperators Zenons noslēdza līgumu ar Ilīrijā dzīvojošo ostgotu karali Teodoriku Lielo, uzticot tam īstenot Odoakra Karalistes iekarošanu un kļūt par jauno Austrumromas imperatora pārstāvi Itālijā. Pēc Odoakra sakāves 493. gadā Teodoriks Lielais kļuva par Itālijas karali. Ostgoti apmetās dzīvot Itālijas ziemeļos, savā kontrolē paturot armiju, bet ļaujot romiešiem un Senātam darboties un īstenot valsts administrāciju.

533. gadā karalistei uzbruka Austrumromas impērija un 555. gadā karaliste beidza pastāvēt. Karalistes galvaspilsēta atradās Ravennā un vēlāk Pāvijā. Karalistes sastāvā ietilpa ne tikai Itālija, bet arī Sicīlija, Provansa un Ilīrija.

Langobardu Karaliste

Šī bija pēdējā no barbaru karalistēm, kas izveidojās 568. gadā, kad langobardi no tagadējās Istrijas teritorijas iebruka Itālijā, un Austrumromas impērijai atkaroja Itālijas ziemeļu un dienvidu rajonus, kuros iepriekš bija pastāvējusi Ostgotu Karaliste, kamēr centrālos rajonus no Romas līdz Ravennai paturēja Austrumromas impērija.

Pēc tam kad 751. gadā langobardiem izdevās ieņemt Ravennu tie sāka apdraudēt Romas pāvesta teritorijas un katoļu baznīcu, tāpēc Romas pāvests lūdza Franku Karalistes palīdzību pret langobardiem, kuri joprojām piederēja ariānismam. Iekšpolitiski nestabilā karaliste pastāvēja līdz 774. gadam, kad to iekaroja Kārļa Lielā franki. Neliela langobardu hercogiste turpināja pastāvēt Itālijas dienvidos.

Vandaļu un alānu karaliste

Vestgotu spiediena rezultātā 429. gadā vandaļi un alāni karaļa Geizeriha vadībā pameta Ibērijas pussalas dienvidus un pārcēlās uz Ziemeļāfriku, kur sakāva dumpīgo romiešu gubernatoru Bonifāciju un apmetās uz dzīvi tagadējās Marokas un Alžīrijas piekrastē.

435. gadā Roma piešķīra viņiem federātu tiesības un atzina karalisti. 439. gadā vandaļi lauza līgumu ar Romu un ieņēma Kartāgu. Līdz jauna miera noslēgšanai ar Austrumromas imperatoru Zenonu 475. gadā Geizeriha vadītā karaliste karoja ar Austrumromas un Rietumromas impērijām. Vandaļi kļuva par veiksmīgiem kuģotājiem, un drīz iekaroja Sardīniju, Korsiku, Baleāru salas un Sicīliju. 455. gadā viņi ieņēma un izlaupīja Romu.

Izmantojot dinastiskā mantojuma ķildas, karalisti 534. gadā iekaroja un iznīcināja Austrumromas karaspēks.

Burgundu Karaliste

Tā ir izveidota 413. gadā, kad imperators Honorijs atzina burgundus par federātiem un piešķīra tiem zemes Reinas labajā krastā, Vormsas apkārtnē. 435. gadā burgundi bēga no huņņu uzbrukuma un 443. gadā saņēma zemes Ronas upes rajonā, kur nestabilā karaliste turpināja pastāvēt līdz 534. gadam, kad to iekaroja Franku Karaliste.

Svēbu Karaliste

Pēc iebrukuma Romas impērijas teritorijā svēbi, kopā ar citām ģermāņu ciltīm izlaupīja Itāliju, Galliju un Ibēriju. Pēc tam, kad viņus sakāva vestgoti, svēbi 409. gadā izveidoja karalisti mūsdienu Galisijas teritorijā. Tā pastāvēja līdz 585. gadam, kad to iekaroja Vestgotu Karaliste.

Barbaru karalistes 526. gadā
Franku Karalistes izplešanās
Franku iekarojumi
Ibērijas pussala, 418.g. ar Svēbu, Alānu un Vandaļu karalistēm un Vestgotiem ziemeļos.
Ostgotu Karaliste, 523.g.
Teodorika Lielā pārvaldītās Ostgotu un Vestgotu karalistes
Vestgotu Karalistes maksimālā teritorija
Vestgotu Karalistes iekarojumi Ibērijas pussalā
Vandaļu Karaliste 526. gadā
Langobardu un Austrumromas sadalītā Itālijas pussala 575.g.
Langobardu iekarojumu uzplešanās, 751.g.
Burgundu Karaliste