Biezlapju dzimta

Biezlapju dzimta
	Echeveria pumila
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Akmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
Dzimta	Biezlapju dzimta (Crassulaceae)
	Biezlapju dzimta Vikikrātuvē

Biezlapju dzimta (Crassulaceae) ir augu dzimta akmeņlauzīšu rindā, kurā ietilpst aptuveni 35 ģintis un 1400 sugas.^[1] Biezlapju dzimtas augi ir pārsvarā lakstaugi, bet dzimtā ir iekļauti arī koki un ūdensaugi. Šīs dzimtas augus var sastapt gandrīz visur pasaulē, bet pārsvarā tie aug Ziemeļu puslodē un Dienvidāfrikā, pārsvarā sausā un/vai aukstā vidē, kur ūdens ir grūti pieejams.

Šajā dzimtā daudzas sugas ir populāras dārzkopībā to neparastā izskata un vieglās audzēšanas dēļ.

Evolūcija

Biezlapju dzimta izveidojās pirms aptuveni 100-60 miljoniem gadu Austrumāfrikā vai Vidusjūras apkaimē^[2], lai gan visbiežāk tiek uzskatīts, ka tieši Āfrika ir šīs dzimtas izcelsmes vieta.^[3] Citi avoti apgalvo, ka bezlapju dzimta attīstījās pirms 70 miljoniem gadu paralēli divām Halorāgu un Pentoru dzimtām.^[4]

Ģintis

Dzimtā ir klasificētas šādas ģintis:^[5]

Kalanhojas (Kalanchoe) Adans.
Krasulas (Crassula) L.
Laimiņi (Sedum) L.
Adromischus Lem.
Aeonium Webb & Berthel.
Afrovivella A.Berger
Aichryson Webb & Berthel.
Chaloupkaea Niederle
Chazaroa A.Vázquez, Padilla-Lepe & Rosales
Chiastophyllum (Ledeb.) A.Berger
Cotyledon L.
Cremnophila Rose
Dudleya Britton & Rose
Echeveria DC.
Graptopetalum Rose
Hylotelephium H.Ohba
Hypagophytum A.Berger
Jeronimoa A.Vázquez, Islas & Rosales
Kungia K.T.Fu
Lenophyllum Rose
Meterostachys Nakai
Monanthes Haw.
Orostachys Fisch.
Pachyphytum Link, Klotzsch & Otto
Perrierosedum (A.Berger) H.Ohba
Petrosedum Grulich
Phedimus Raf.
Pistorinia DC.
Prometheum (A.Berger) H.Ohba
Pseudosedum (Boiss.) A.Berger
Quetzalcoatlia A.Vázquez, Rosales & Padilla-Lepe
Rhodiola L.
Rosularia (DC.) Stapf
Sempervivum L.
Sinocrassula A.Berger
Thompsonella Britton & Rose
Tylecodon Toelken
Umbilicus DC.
Villadia Rose

Atsauces

↑ Christenhusz, M. J. M.; Byng, J. W. (2016). "The number of known plants species in the world and its annual increase". Phytotaxa 261 (3): 201–217. doi:10.11646/phytotaxa.261.3.1.
↑ Hart, T. (1997). "Diversity within Mediterranean Crassulaceae". Lagascalia 1 (2): 93-100.
↑ Thiede, J.; Eggli, U. (2007). "Crassulaceae". The Families and Genera of Vascular Plants 9: 83-118.
↑ Gontcharova, S.B.; Gontcharov, A.A. (2008). "Molecular Phylogeny and Systematics of Flowering Plants of the Family Crassulaceae DC". Molecular Biology 43 (5): 794-803. doi:10.1134/S0026893309050112.
↑ «Crassulaceae J.St.-Hil. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2024-10-22.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Biezlapju dzimta.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia of Life raksts (angliski)

[1] Christenhusz, M. J. M.; Byng, J. W. (2016). "The number of known plants species in the world and its annual increase". Phytotaxa 261 (3): 201–217. doi:10.11646/phytotaxa.261.3.1.

[2] Hart, T. (1997). "Diversity within Mediterranean Crassulaceae". Lagascalia 1 (2): 93-100.

[3] Thiede, J.; Eggli, U. (2007). "Crassulaceae". The Families and Genera of Vascular Plants 9: 83-118.

[4] Gontcharova, S.B.; Gontcharov, A.A. (2008). "Molecular Phylogeny and Systematics of Flowering Plants of the Family Crassulaceae DC". Molecular Biology 43 (5): 794-803. doi:10.1134/S0026893309050112.

[5] «Crassulaceae J.St.-Hil. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2024-10-22.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]