Pāriet uz saturu

Divdīgļlapji

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Divdīgļlapju klase)
Divdīgļlapji
Vīsnera Magnolijas (Magnolia ×wiesneri) zieds
Vīsnera Magnolijas (Magnolia ×wiesneri) zieds
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
Iedalījums

Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums:

  • dīglim ir divas dīgļlapas,
  • dīgļsakne izaug par galveno sakni, no kuras atiet sānsaknes; visbiežāk ir mietsaknes sistēma,
  • lapas vienkāršas vai saliktas, ar tīklveida dzīslojumu,
  • zieda daļu skaits dalās ar 5, retāk ar 4,
  • stumbrs, augam augot, paresninās, jo vadaudu kūlīši ir vaļēji — ar kambiju, kas nodrošina stumbra vai saknes sekundāro augšanu.

Tomēr ir jāatzīmē, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, mazpurenītēm ir tikai viena dīgļlapa, ceļtekām lokveida dzīslojums utt. Magnoliopsidi bieži vien satur dažādas specifiskas, atsevišķām dzimtām raksturīgas vielas (alkaloīdus, glikozīdus, ēteriskās eļļas, vitamīnus un citas), tāpēc tos bieži vien lieto medicīnā, kā ārstniecības augus. Klasē ir daudz dažādu endēmisku sugu.

Divdīgļlapju klasē ir apmēram 200 000 sugu un 280 dzimtu; Latvijā konstatētas 90 dzimtas un virs 1325 sugu.

Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), divdīgļlapju vieta segsēkļu (Magnoliophyta jeb Angiospermae) kladifikācijā ir šāda:[1]

Segsēkļi

Amborellales

Nymphaeales (ūdensrožu rinda)

Austrobaileyales

"serdes" segsēkļi (angļu: core angiosperms)

Chloranthales

Magnolijveidīgie (Magnoliidae)

Magnoliales (magnoliju rinda)

Laurales (lauru rinda)

Piperales (piparu rinda)

Canellales

viendīgļlapji

Acorales (kalmju rinda)

Alismatales (cirveņu rinda)

Petrosaviales

Pandanales (pandānu rinda)

Dioscoreales (dioskoreju rinda)

Liliales (liliju rinda)

Asparagales (sparģeļu rinda)

Commelinidae

Arecales (palmu rinda)

Poales (graudzāļu rinda)

Commelinales

Zingiberales (ingveraugu kārta)

Ceratophyllales

īstie divdīgļlapji

Ranunculales (gundegu rinda)

Proteales (proteju rinda)

Trochodendrales

Buxales

"serdes" īstie divdīgļlapji (angļu: core eudicots)

(turpinājums)

"serdes" īstie divdīgļlapji (angļu: core eudicots)

Gunnerales

Pentapetalae

Dilleniales

Rožveidīgo "superklada" (angļu: superrosids)

Saxifragales (akmeņlauzīšu kārta)

Rožveidīgo klada (Rosidae)

Vitales (vīnkoku kārta)

Fabidae

Zygophyllales

Fabales (pākšaugu rinda)

Rosales (rožu rinda)

Fagales (dižskābaržu rinda)

Cucurbitales (ķirbju rinda)

Celastrales (kokžņaudzēju rinda)

Malpighiales (malpīgiju rinda)

Oxalidales (zaķskābeņu rinda)

Malvidae

Geraniales (gandreņu rinda)

Myrtales (miršu rinda)

Crossosomatales

Picramniales

Sapindales (ziepjkoku rinda)

Huerteales

Brassicales (krustziežu rinda)

Malvales (malvu rinda)

Asterveidīgo "superklada" (angļu: superasterids)

Berberidopsidales

Santalales (santalu rinda)

Caryophyllales (neļķu rinda)

Asterveidīgo klada (Asteridae)

Cornales

Ericales (viršu rinda)

Campanulidae

Aquifoliales

Asterales (asteru rinda)

Escalloniales

Bruniales

Apiales

Dipsacales (dipsaku kārta)

Paracryphiales

Lamiidae

Icacinales

Metteniusales

Garryales

Boraginales

Gentianales (genciānu rinda)

Vahliales

Lamiales (panātru rinda)

Solanales (nakteņu rinda)

Agrākā klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk divdīgļlapju klasi dalīja 7 apakšklasēs (šajā uzskaitījumā iekļautas tikai Latvijā izplatītās dzimtas).

Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]