Digitālā bibliotēka
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Digitāla bibliotēka ir dokumentu kolekcija organizēta elektroniskā formātā, kas ir pieejams internetā vai CD-ROM (kompaktdiska lasāmatmiņā) diskā.[1] Tā ir bibliotēka, kuras resursi ir pieejami mašīnlasāmā formātā, izmantojot datoru. Resursi var būt pieejami gan uz vietas bibliotēkās, gan tiešsaistē (Reitz, Joan M.). Digitāla bibliotēka ir tehnoloģisko iespēju un elektronisko resursu kopums. Iegūto digitālo informāciju var izmantot ikviens interesents, kas ir ieinteresēts kāda jautājuma apzināšanā.
Digitālās bibliotēkas saturā ir dati, metadati. Digitālo bibliotēku produktu var skatīt publiskajā telpā vai slēgtajā telpā. Digitālās bibliotēkas tiek veidotas kādai konkrētai lietotāju grupai (mērķauditorijai) vai sabiedrībai kopumā.
Digitālu bibliotēku var dēvēt arī par virtuālu bibliotēku, kas ir bibliotēka „bez sienām”, pieejama tikai elektroniski. Tajā nav drukāto informācijas avotu (Reitz, Joan M.). Digitālie objekti, kolekcijas – teksti (arī pilnteksti), audio ieraksti, kustīgi un nekustīgi attēli, kā arī digitālo objektu dažādās kombinācijas.
Digitālo bibliotēku tipi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Agrīnās digitālās bibliotēkas (piemēram, Gutenberg);
- Institūciju publikāciju digitālās bibliotēkas (piemēram, ACM);
- Nacionālo bibliotēku veidotās digitālās bibliotēkas (piemēram, ASV Kongresa bibliotēka);
- Universitāšu digitālās bibliotēkas (piemēram, SETIS);
- Pētnieciskie projekti (piemēram, GDL);
- Hibrīdbibliotēku projekti (piemēram, Headline);
Digitālo bibliotēku pozitīvie aspekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Veicina, nodrošina dokumentu saglabāšanu;
- Nodrošina iespēja piekļūt resursiem nerobežotā laika posmā;
- Piedāvā iespēju dokumentus lejupielādēt un elektroniski izmantot;
Digitālo bibliotēku negatīvie aspekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Digitālie resursi pieprasa apkalpošanu;
- "Digitālā plaisa";
- Autortiesību ievērošana;
- Tehniskie bojājumi.
Digitalizācija Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Digitālās bibliotēkas veidošana ir būtisks bibliotēku pieejamības paplašinājums sabiedrībai, pakalpojums citām bibliotēkām un viena no Latvijas Nacionālās bibliotēkas nākotnes prioritātēm.[2] Digitālā bibliotēka Latvijā ir elektronisko publikāciju un interneta resursu krātuve.
Digitālās bibliotēkas misija ir latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana digitalizētā formātā. Misija nodrošināt sabiedrības pieejamību digitalizētajiem resursiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā bibliotēka Lettonica tiek veidota kopš 2006. gada. Digitālās bibliotēkas izveide liek pamatus vienotiem digitalizēto materiālu apstrādes, glabāšanas un pieejamības principiem.[3] Digitālajā bibliotēkā atrodami digitalizēti attēlizdevumi (plakāti, apsveikumu atklātnes u.c.) kartes (Latvija 16. -18. gadsimts), laikraksti (periodika), notis, portreti (fotogrāfijas u.c.), grāmatas un digitāli veidoto publikāciju arhīvi.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Digitālā bibliotēka
- ↑ Mūžizglītības aktuālās problēmas un bibliotekāru loma zināšanu sabiedrībā : mācību kursa izdales materiāli. Rīga : Datorzinību centrs, 2008. 167.-177.lpp. ISBN 978-9984-665-26-9.
- ↑ 3,0 3,1 «Digitālā bibliotēka — Latvijas Nacionālā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 7. oktobrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Digitālās bibliotēkas federācija
- Digitālās bibliotēkas: resusi un projekti
- Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka - Periodika[novecojusi saite]
|