Frīģija

Frīģijas sākotnējā teritorija (dzeltena) Mazāzijas pussalā. Ar ornanžu līniju iekrāsota Frīģijas maksimālā robeža 8. gadsimtā p.m.ē.

Frīģijas galvaspilsētas Gordijas paliekas.

Frīģija (sengrieķu: Φρυγία, latīņu: Phrygia, turku: Frigya) bija indoeiropiešu cilts frīģiešu valsts tagadējās Turcijas teritorijā Mazāzijā, kas pastāvēja pēc hetu lielvalsts sabrukuma 12. gadsimtā p. m. ē. līdz 695. gadam p. m. ē., kad to iekaroja kimerieši. Valsts galvas pilsēta bija Gordija. Varenākais Frīģijas valdnieks bijis Midass, kurš spējis ar pieskārienu visus priekšmetus pārvērst zeltā, viņš 80 km uz austrumiem no galvaspilsētas Gordijas esot dibinājis mūsdienu Ankaras pilsētu. Frīģiešu galvenā dievība bija Zemes māte Kibele (frīģiešu valodā: Matar Kubileya).

Vēlāk Frīģija atradās Līdijas (6. gs.), Persijas (546.-334. p.m.ē.), Galatijas (274. p.m.ē.), Seleikīdu impērijas, (3. gs. p.m.ē.), Pergamas lielvalsts (3.-2. gs. p.m.ē.), Romas impērijas (no 1. gs. p.m.ē.), Bizantijas (no 330) un Rumas sultanāta (1077-1307) sastāvā.