Francijs

Francijs
87	1; 8; 18; 32; 18; 8; 2
	Fr; [223] g/mol
	[Rn]7s1
Oksidēšanas pakāpes	+1
Elektronegativitāte	0,7
Blīvums	1870 kg/m3
Kušanas temperatūra	300 K (27 °C)
Viršanas temperatūra	950 K (677 °C)

Francijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fr un atomskaitli 87. Francijs ir sārmu metāls, kuram ir zemākā elektronegativitāte no visiem zināmajiem elementiem. Visi francija izotopi ir radioaktīvi. Tiek pieņemts, ka francijam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības, kā citiem sārmu metāliem. Tāpat kā visiem citiem sārmu metāliem, arī francijam ir tikai viens valences elektrons. Stabilākā izotopa ²²³Fr pussabrukšanas periods ir 21,8 minūtes.

Vēsture

Francija eksistenci paredzēja Dmitrijs Mendeļejevs, 1870. gadā veidojot periodisko tabulu. Viņš šo elementu nosauca par ekacēziju. 1926. gadā angļu ķīmiķi, analizējot mangāna(II) sulfāta rentgenstaru fotogrāfijas, novēroja spektrāllīnijas, kuras piedēvēja ekacēzijam. Viņi ierosināja elementu saukt par alkalīniju. Arī amerikāņu zinātnieks Freds Elisons 1930. gadā apgalvoja, ka ir atradis šo elementu, un ieteica to saukt par virdžīniju, par godu viņa dzimtajam štatam Virdžīnijai. 1934. gadā Elisona pētījumi tika apstrīdēti.

Franciju 1939. gadā atklāja franču ķīmiķe Margerita Perē (Marguerite Perey). Tas nosaukts par godu Francijai. Francijs bija pēdējais dabā atrastais elements. Pārējie elementi vēlāk ir iegūti sintēzes procesā, un, piemēram, tehnēcijs tikai pēc tam atrasts arī dabā. Margerita Perē izotopu francijs–223 nosauca par "aktīniju K". Viņa uzskatīja, ka tas ir pavisam cits elements. 1946. gadā viņa ieteica to saukt pat par katiju.

1949. gadā Margeritas Perē atklājums tika oficiāli apstiprināts. Francija sākotnējais ķīmiskais simbols bija Fa, bet drīz vien to nomainīja uz pašreizējo, tas ir, uz Fr.

Atrašanās dabā

Ārpus laboratorijām francijs ir ļoti reti sastopams, tas nelielos daudzumos ir atrodams urāna un torija rūdās. Dabā ir atrodams tikai francija–223 izotops. Tiek lēsts, ka kopējais francija daudzums Zemes garozā ir no 20 līdz 30 gramiem.^[1]

Izotopi

Dabā ir sastopams tikai viens radioaktīvs francija izotops, un tas ir francijs–223. Francija–223 pussabrukšanas periods ir 21,8 minūtes. Kopumā ir zināmi 34 francija izotopi, kuru atommasas ir no 199 līdz 232.

Bioloģiskā nozīme

Francijam nav konstatēta kaut kāda bioloģiskā nozīme.^[2]

Atsauces

↑ «Francium: geological information» (angliski). WebElements.com. Skatīts: 2013. gada 18. jūlijā.
↑ «Francium: biological information» (angliski). WebElements.com. Skatīts: 2013. gada 18. jūlijā.