Kamieļi
| Kamieļi Camelus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
|
Dromedārs (Camelus dromedarius) | |
|
Baktriāns (Camelus bactrianus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Dzimta | Kamieļu dzimta (Camelidae) |
| Cilts | Kamieļu cilts (Camelini) |
| Ģints | Kamieļi (Camelus) |
|
| |
Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Šajā ģintī ietilpst 5 sugas, no kurām mūsdienās ir sastopamas tikai divas: vienkupra kamielis jeb dromedārs un divkupru kamielis jeb baktriāns. Abas sugas ir domesticētas un tiek plaši audzētas, lai iegūtu pienu, gaļu un, lai tos izmantotu kā darba spēku. Karstajos klimatiskajos apstākļos, kādos dzīvo kamieļi, ar pieticīgiem un nabadzīgiem barības resursiem kamieļi ražo daudz vairāk piena nekā tradicionālie piensaimniecības mājdzīvnieki.[1] Ir sistemātiķi, Starptautisko dabas un dabas resursu aizsardzības savienību (angļu: IUCN) ieskaitot, kas izdala trešo mūsdienās dzīvojošo kamieļu sugu — savvaļas divkupru kamieli (Camelus ferus), tā kā tam ir diezgan būtiskas atšķirības no domesticētā divkupru kamieļa.[2]
Vienkupra kamieļa savvaļas izplatības areāls nav īsti zināms, bet tiek pieņemts, ka tas kādreiz apdzīvojis Āzijas rietumus, mūsdienās tā domesticētā forma ir plaši izplatīta Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Lielākā daļa vienkupra kamieļu dzīvo Somālijā. Divkupru kamielim ir vēl saglabājusies neliela savvaļas populācija, apmēram 1000 kamieļu, kuru izplatības areāls ir Gobi tuksnesis Ķīnā un Mongolijā.[3] Austrālijā dzīvo apmēram 100 000 savvaļas kamieļu, kas ir vienkupra kamieļu pēcteči, kurus 19. gadsimta vidū introducēja Austrālijas iebraucēji. Seno kamieļu fosilijas liecina, ka to attīstības pirmsākumi sākušies Ziemeļamerikā pirms 45 miljoniem gadu.[4]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenā kamieļa pazīme ir tā, ka tam uz muguras uzkrājas tauku rezerve, veidojot kupri. Bieži cilvēki maldīgi domā, ka kupros uzkrājas ūdens. Parasti dzīvnieki tauku rezervi veido zem ādas, bet tā kā kamieļi dzīvo karsta klimata biomās, tie, lai pasargātu ķermeni no pārkaršanas, ir piemērojušies tauku rezerves uzkrāt kupros, jo taukiem ir tendence aizkavēt siltuma izdalīšanos, neļaujot ķermenim atdzist.[5] Uzkrātie tauki tiek izmantoti kā enerģijas resurss, kad kamielim nav iespēja baroties. Vielmaiņā, lietojot ieelpoto skābekli un pārvēršot taukus enerģijā, uz katra tauku grama izdalās vairāk kā 1 grams ūdens. Tādējādi, elpojot un izmantojot savas tauku rezerves, kamielis atjauno arī sava ķermeņa šķidrumu, tomēr kamielis neizmanto tauku rezerves, lai padzertos. Kamielis rezerves izmanto tikai tad, kad nav, ko ēst.[6] Kā jau kamieļu nosaukums norāda vienai no sugām ir viens kupris, bet otrai divi. Pieauguša kamieļa augstums skaustā ir 1,85 m un 2,15 m augsts ir kupris. Kupris izceļas no ķermeņa apmēram 76 cm.
Kamielis var ilgstoši iztikt bez dzeršanas. To nodrošina kamieļa īpašā fizioloģija. Tā sarkanajiem asinsķermeņīšiem ir ovāla forma, parasti visiem ir apaļa forma. Šāda forma nodrošina eritrocītu spēju plūst arī defidrētos asinsvados, kā arī tie ir ļoti izturīgi pie mainīgajiem šķidruma daudzumiem asinsvados. Kamielis vienā reizē var izdzert 100—150 litrus ūdens.[7] Ovālas formas eritrocīti nav sastopamai vairāk nevienam zīdītājam, bet tādi ir rāpuļiem, putniem un zivīm.[8]
Kamieļa mute, lūpas un mēle ir piemērotas asu, dzeloņainu tuksnešu augu ēšanai. Tam ir arī garas skropstas un ausu spalvas, kas pasargā acis un ausis pret smiltīm. Turklāt skropstām ir divas kārtas, kas ir ļoti nozīmīgi acu aizsardzībai smilšu vētrā. Bet, lai aizsargātu elpvadus no smiltīm, kamielim ir ronim līdzīgas nāsis, kuras tas spēj noslēgt. Pēdas ir platas un piemērotas iešanai pa smiltīm, tādējādi kamielis tajās negrimst.[9]
Termoregulācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kamieļiem ir lieliska termoregulācija, tie spēj izturēt ļoti augstas ķermeņa temperatūras, kas citus dzīvniekus nogalinātu. Kamieļa ķermeņa temperatūra nakts laikā ir 34 °C , bet dienas laikā 41 °C. Tikai tad, ja tā ķermeņa temperatūra kļūst vēl augstāka, kamielis sāk svīst. Ļoti bieži augšējo ķermeņa temperatūru kamielis dienas laikā nemaz nesasniedz, tādējādi tas var nesvīst nemaz. Turklāt svīstot kamielis patērē ļoti maz ķermeņa šķidruma. Salīdzinot ar citiem dzīvniekiem, kamielis spēj izdzīvot pie lieliem ķermeņa masas zudumiem svīstot. Parasti kritiskā robeža dzīvnieka ķermeņa masas zudumiem (atūdeņošanās) ir 15% no kopējās masas, kamielim tie ir 20—25 %, turklāt kamieļa asinsrite joprojām ir funkcionējoša pie 25% šķidruma zaudējuma. Kamieļa biezais kažoks atstaro saules siltumu. Tā garās kājas tur kamieli pietiekami augstu gaisā, tālāk no karstajām smiltīm.[9]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kamielis ir ātrs dzīvnieks. Tas īsās distancēs var skriet ar 65 km/h bet garajās distancēs tas ilgstoši var uzturēt ātrumu 40 km/h Vienkupra kamielis ir augstāks un ātrāks nekā divkupru kamielis. Ejot ar jātnieku un mantām, vienkupra kamieļa ātrums ir 13—14,5 km/h, bet divkupru kamieļa ātrums 4 km/h.[10] Kamielis spēj arī peldēt, turklāt to dara ļoti labi, lai gan to bez iemesla nedara. Ir novērots, kā kamielis pārpeld Nīlas upi. Peldot no ūdens ārā ir tikai galva.[11]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kamielis bez dzeršanas var iztikt 11 dienas.[9] Toties, ja ir pieejams ūdens, kamielis var izdzert ļoti daudz, daudz vairāk, nekā tas šķidrumu ir patērējis. Izdzertais ūdens uzkrājas ķermeņa šķidrumos.[6] Vienā reizē kamielis var izdzert 100—150 l ūdens. Kamielis spēj uzņemt šķidrumu arī ēdot zaļos augus. Ja temperatūras nav pārāk augstas, kamielis var padzerties tikai ēdot.[1] Turklāt tā nieres un gremošanas sistēma ļoti efektīvi izmanto šķidrumus. Kamieļa urīns ir biezs, sīrupam līdzīgs šķidrums, bet fekālijas tik sausas, ka tās uzreiz var izmantot ugunskurā kā malku.[12] Kamieļi barojas ar dažādu krūmu un koku zariem, tie spēj baroties arī ar dzelkšņainu krūmu zariem, kurus citi dzīvnieki neēd. Tas var aizsniegt koku zarus 3 metru augstumā. Kamieļi barojas arī ar zāli, sienu un graudiem.[1] Apstākļos, kad nav ko ēst, kamielis barojas no kuprī uzkrātajām tauku rezervēm. Šādā bezbarības periodā kamielis var zaudēt līdz 200 kg no sava svara.[1]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kamieļu ģints (Camelus)
- Divkupru kamielis (Camelus bactrianus)
- Savvaļas divkupru kamielis (Camelus ferus)
- Sīrijas kamielis (Camelus moreli)
- Vienkupra kamielis (Camelus dromedarius)
- † Camelus gigas
- †Camelus hesternus
- †Camelus sivalensis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Camels, llamas and alpacas
- ↑ IUCN: Camelus ferus
- ↑ Camelus bactrianus (Camelus bactrianus ferus)
- ↑ Savage, RJG, & Long, MR (1986). Mammal Evolution: an illustrated guide. New York: Facts on File.
- ↑ 20 Things You Didn't Know About
- ↑ 6,0 6,1 «What secrets lie within the camel's hump?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. maijā. Skatīts: 2011. gada 21. februārī.
- ↑ «Dromedary, Hannover Zoo. Retrieved 8 January 2008». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 8. janvārī.
- ↑ «Examining Your Blood Under A Compound Microscope». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 21. februārī.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 Camel[novecojusi saite]
- ↑ «Dromedary Camel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. februārī. Skatīts: 2011. gada 20. februārī.
- ↑ Is the camel the only animal that can't swim?
- ↑ «Dromedary camels». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. janvārī. Skatīts: 2011. gada 21. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kamieļi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Divkupru kamielis Arhivēts 2020. gada 16. novembrī, Wayback Machine vietnē.. Rīgas Zooloģiskais dārzs
|