Haleja komēta

1P/Halley
Atklāšana
Atklājējs/i	antīkie astronomi; nosaukta Edmonda Haleja vārdā
Atklāšanas datums	1758. gadā (pirmais paredzētais perihēlijs)
Orbitālie parametri
	Epoha 1994. gada 17. februāris (JD 2449400.5)
Afēlijs	35.1 AU
Perihēlijs	0.586 AU
Lielā pusass (rādiuss)	17.8 AU
Ekscentricitāte	0.967
Apriņķojuma periods	75.3 a
Vidējais apriņķošanas ātrums	54,57 km/s
Slīpums	162.3°

Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem. Komēta nosaukta angļu astronoma Edmonda Haleja vārdā. Tā ir ievērojamākā periodiskā komēta. Lai gan ik gadsimtu var redzēt arī spožākas neperiodiskās komētas, Haleja komēta ir vienīgā periodiskā komēta, kuru var brīvi redzēt ar neapbruņotu aci un vienīgā ar neapbruņotu aci redzamā komēta, kura var atgriezties otrreiz cilvēka mūžā. Pēdējoreiz tā Saulei bija pietuvojusies 1986. gada 9. februārī. Nākamais perihēlijs sagaidāms 2061. gada 28. jūlijā.

Haleja pētījumi

Haleja komēta bija pirmā komēta, kuru atzina par periodisku. Redzot, ka 1682. gadā novērotās komētas parametri ir līdzīgi diviem citiem agrākiem novērojumiem (1531. gadā Petrus Apianus un 1607. gadā Johanness Keplers), Halejs nonāca pie secinājuma, ka visas trīs komētas patiesībā ir viena un tā pati komēta, kura atgriežas ik pēc 76 gadiem. Halejs veica aprēķinus par perturbācijām, kuras varētu izraisīt planētu pievilkšanās spēki un paredzēja, ka komēta atgriezīsies 1758. gadā. Haleja paredzējums izrādījās pareizs, lai gan komētu ieraudzīja tikai 1758. gada 25. decembrī. To paveica vācu astronoms Johann Georg Palitzsch. Halejs nenodzīvoja līdz šim brīdim. Viņš nomira 1742. gadā.

Vēsture

Haleja aprēķini deva iespēju atrast informāciju par komētas agrākajiem novērojumiem. Tādi sāk parādīties jau 240 g. p. m. ē., kad to novērojuši ķīniešu astronomi. Pēdējās reizes komēta mums pietuvojās 1835., 1910. un 1986. gadā.

1835. gads

Amerikāņu rakstnieks Marks Tvens piedzima 1835. gada 30. novembrī. Tas notika tieši divas nedēļas pēc tam, kad komēta šķērsoja perihēliju. Savā biogrāfijā viņš rakstīja: "Es atnācu ar Haleja komētu 1835. gadā. Tā atkal ieradīsies nākamgad (1910.g.), un es domāju doties ar to prom." M. Tvens nomira 1910. gada 21. aprīlī, dienu pēc komētas perihēlija.

1910. gads

1910. gadā komēta kļuva redzama 20. aprīlī. Šā gada pietuvošanās bija iezīmīga vairāku iemeslu dēļ: tā bija pirmā pietuvošanās, kuras fotogrāfijas eksistē un komēta pietuvojās īpaši tuvu, padarot skatu sevišķi iespaidīgu. 18. maijā prese, neskatoties uz astronomu lūgumiem, publicēja stāstus par milzīgiem cianīda mākoņiem, kuri apņem komētu. Patiesībā gāze ir tik retināta, ka pasaule neizjuta nekādu gāzes ietekmi, izejot caur komētas asti.

Daudzi cilvēki, kuri apgalvo, ka atceras redzējuši Haleja komētu, patiesībā atceras citu komētu. Lielā 1910. gada janvāra komēta pārspēja Haleja komētu spožuma ziņā. Tā parādījās 4 mēnešus pirms Haleja komētas un īsu laiku bija redzama pat dienas laikā.

1986. gads

1986. gadā komētas pietuvošanās bija vismazāk iespaidīgā, salīdzinot ar agrāko gadu pierakstiem. Komēta nesasniedza nozīmīgu spožumu, kā tas bija agrāk. Turklāt tagad bija nācis klāt arī gaismas piesārņojums, kura nebija senākos laikos. Daudzi komētu vispār neredzēja. Turklāt komēta sasniedza spožuma maksimumu martā un aprīlī, kad to no ziemeļu puslodes nevarēja redzēt. Tādēļ daudzi amatierastronomi bija spiesti ceļot uz dienvidiem, lai uzmestu aci komētai. Tomēr kosmosa tehnoloģiju attīstība deva iespēju zinātniekiem izpētīt komētu daudz tuvāk. Šim nolūkam tika palaisti vairāki kosmiskie aparāti. Vega 1 sāka pārraidīt komētas attēlus 1986. gada 4. martā. Tā, pirmoreiz kļuva iespējams redzēt komētas kodolu. Vega 1 palidoja garām komētai 6. martā. Tai sekoja Vega 2, kura komētai palidoja garām 9. martā. Giotto, kuru palaida Eiropas Kosmosa aģentūra, palidoja komētai garām 14. martā. Tas bija vistuvākais pārlidojums komētas kodolam. Bija arī divas Japānas zondes, Suisei un Sakigake. Zondes neoficiāli ir pazīstamas kā Haleja armāda.

Pirmā persona, kura ieraudzīja Haleja komētu 1986. gadā, bija amatierastronoms Stīvens Džeimss O`Meara 1985. gada 24. janvārī. O`Meara izmantoja paša būvētu 24 collu teleskopu. Novērojumus viņš veica no Mauna Kea vulkāna virsotnes. Vulkāns atrodas Havaju salās. Komētas redzamais spožums tobrīd bija 19,6^m.

Pamatojoties uz datiem, kurus saņēma no Astron (tā laika lielākais ultravioletās gaismas kosmiskais teleskops), kad tas pētīja Haleja komētu, padomju zinātnieku grupai izdevās izveidot komētas galvas (komas) modeli.

Komētu pētīja arī International Cometary Explorer.

Bija paredzētas arī divas atspoļkuģu misijas. Pirmā, STS-51-L beidzās ar atspoļkuģa Challenger uzsprāgšanu lidojuma 73. sekundē. Otrā, STS-61-E tika atcelta.

Izcelsme

Tiek uzskatīts, ka komētas Saules sistēmā rodas divās vietās: Koipera joslā un Orta mākonī. Periodiskās komētas parasti nāk no Koipera joslas, bet neperiodiskās no Orta mākoņa. Haleja komēta ir neparasta ar to, ka, lai gan tā ir periodiskā komēta, tā nāk no Orta mākoņa. Tās orbīta ir tāda, ka tiek uzskatīts, ka agrāk komēta bija neperiodiskā komēta, bet lielo planētu gravitācijas spēki to sagrābuši.

Uzbūve un sastāvs

Giotto misija zinātniekiem sniedza pirmo informāciju par komētas virsmu un uzbūvi. Lai arī tās koma var izstiepties 100 miljonu km garumā, komētas kodols ir relatīvi mazs (apmēram 15 km garš, 8 km plats un 8 km biezs) un līdzīgs zemesriekstam. Tās masa ir ļoti zema, tikai 2,2 x 10¹⁴ kg. Vidējais blīvums 0,6 g/cm³ liecina, ka tā ir ļoti irdeni būvēta. Tās albedo ir apmēram 4%. Tas nozīmē, ka tikai 4% Saules gaismas tiek atstaroti. Šis parametrs ir līdzīgs oglei. Tādējādi, neskatoties uz to, ka komēta no Zemes izskatās spoži balta, patiesībā tā ir ogles melna. Tās kodolam albedo ir tikai 0,03. Tas ir vēl mazāk kā oglei. Kad komēta pietuvojas Saulei, Saule sasilda tās virsmu un liek tai sublimēt (pārvērsties no cietas par gāzi), izverdot gaistoša materiāla strūklas no virsmas. Komētas kodols rotē, apgriežoties reizi 52 stundās. Tā apgaismotā puse ir aktīvāka nekā tumsā esošā. Gāzē, kura izplūst no kodola, 80% ir ūdens tvaiks, 17% oglekļa monoksīds un 3 — 4% oglekļa dioksīds.

Komētas kodols ir klāts ar putekļiem, kuri aiztur karstumu. Tiek uzskatīts, ka katrs lielais putekļa graudiņš satur daudzas mazas daļiņas ar tukšumiem starp tām. Daži no šiem tukšumiem ir pildīti ar ledu, citi tukši. Kad Haleja komēta pietuvojas Saule, tās temperatūra var sasniegt 77^o C. Tuvāk Saulei, no komētas ik sekundi noplūst vairākas tonnas putekļu un gāzes. Komētai ir arī vairāki sekli krāteri, līdz 1 km diametrā.