Izoleicīns
- Šis raksts ir par aminoskābi. Par citām jēdziena C6H13NO2 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Izoleicīns | |
|---|---|
|
L-izoleicīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C6H13NO2 |
| Molmasa | 131,18 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 284 °C |
| Viršanas temperatūra | — |
| Izoelektriskais punkts | 6,02 |
Izoleicīns (Ile, 2-amino-3-metilpentānskābe, α-amino-β-metilbaldriānskābe, C6H13NO2) ir neaizstājamā aminoskābe. Izoleicīns ir leicīna struktūrizomērs. Izoleicīna molekulā ir 2 hirālie oglekļa atomi, tāpēc tam ir iespējami 4 optiskie izomēri:
| L-izoleicīns (2S,3S) un D-izoleicīns (2R,3R) |
| L-allo-izoleicīns (2S,3R) un D-allo-izoleicīns (2R,3S) |
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izoleicīns ir visu olbaltumvielu sastāvdaļa. Dzīvnieki nespēj paši sintezēt izoleicīnu, bet augi un mikroorganismi to sintezē no pirovīnogskābes un α-ketoglutarāta.
Bioloģiskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedalās enerģijas apmaiņā. Ja organismā trūkst fermenta, kas katalizē izoleicīna dekarboksilēšanos, rodas ketoacidūrija.
| ||||||||