Juhans Banērs

Juhans (Jans) Banērs (zviedru: Johan Gustafsson Banér, 1596—1641) bija zviedru valstsvīrs, feldmaršals (1634). Zviedru Pomerānijas ģenerālgubernators (1638).

Dzīvesgājums

Dzimis 1596. gada 23. jūnijā Juršholmas pilī (Djursholms slott) Gustava Banēra (1547—1600) un viņa sievas Kristīnes Stūres ģimenē kā divpadsmitais bērns. Pēc tēva sodīšanas ar nāves sodu Juršholmas pili konfiscēja, taču 1603. gadā daļa no īpašuma atguva viņa māte Kristīne. 19 gadu vecumā viņš piedalījās Pleskavas aplenkumā krievu-zviedru kara laikā. Poļu-zviedru kara laikā 1621. gadā Banēru iecēla par pulkvedi, 1623. gadā par ģenerālmajoru.

No 1625. līdz 1626. gadam viņš bija Rīgas komandants, pēc tam viņu pārcēla uz Dancigu par pilnvaroto komisāru Zviedrijas un Polijas pamiera sarunās, kas 1629. gadā beidzās ar Altmarkas pamieru. Tajā gadā Banēru iecēla par Mēmeles gubernatoru.

Trīsdesmitgadu kara laikā 1631. gada Breitenfeldes kaujā viņš komandēja Zviedrijas karaspēka labo spārnu. Pēc karaļa Gustava Ādolfa nāves Licenes kaujā viņš kopā ar Gustavu Hornu komandēja Zviedrijas armiju. 1634. gadā Banēru iecēla par feldmaršalu, 1636. gadā viņa vadītā zviedru armija izcīnīja uzvaru Vitstokas kaujā, 1637. gadā viņš aplenca Leipcigu un guva uzvaras Kemnicas un Melnicas kaujās 1639. gadā.

Miris 1641. gada 10. maijā Halberštatē tagadējās Saksijas-Anhaltes teritorijā.