Musulmaņu brālība
| Musulmaņu brālība جماعة الإخوان المسلمين | |
|---|---|
|
Musulmaņu brālības logotips ar arābu vārdu “sagatavot”, kas atrodas zem diviem sakrustotiem zobeniem | |
| Vadītājs | Muhammeds Badijs |
| Pārstāvis | Gehads El-Haddads |
| Dibinātājs | Hasans al Banna |
| Dibināta |
1928. gada 22.marts Ismailija, Ēģiptes Karaliste |
| Galvenā mītne |
Kaira, Ēģipte (vēsturiski) Nezināma vieta (mūsdienās) |
| Ideoloģija |
Panislāmisms[1] Sunnītu islāms Islāmisms[2] Neosufisms[3] Reliģiozais konservatīvisms[4] Salafisms[5][6] Antiimperiālisms[7][8] Sociālkonservatīvisms[9] Anticionisms[10] Antikomunisms[11] |
| Politiskā pozīcija | Labais spārns[12][13] |
| Mājaslapa | |
|
www www | |
| Partijas karogs | |
|
| |
Musulmaņu brālība (arābu: الإخوان المسلمون, al-ʾiḫwān al-muslimūn) ir starptautiska sunnītu islāma organizācija, kuru 1928. gadā dibināja ēģiptiešu skolotājs un imāms Hasans al Banna (حسن البنا). Kopš dibināšanas tās atzari ir atrodami Palestīnā, Sīrijā, Jordānijā un Sudānā, kā arī tā ir ietekmējusi citu islāmistu kustību ideoloģiju, īpaši Ziemeļāfrikas reģionā. 1940. gados galvenā Ēģiptes “Musulmaņu brālība” Hasana al Bannas vadībā kļuva par pirmo masu organizāciju modernajos Tuvajos Austrumos, kas jaunus biedrus meklēja vidusslānī un zemākos slāņos, tādējādi dodot politisko varu ne tikai elitei. Šāda biedru piesaistīšana sekmēja straujo biedrības izaugsmi, tāpat kā al Bannas koncentrēšanās uz morālo un reliģisko izglītību un praktisku islāma vīziju, kas izpaudās aktīvā sludināšanā, kā arī mošeju un skolu būvniecībā.[14]
Ar Ēģiptes revolucionārā režīma nākšanu pie varas 1952. gadā “Musulmaņu brālība” nogāja pagrīdē. Mēģinājums nogalināt prezidentu Gamālu Abdelu Nāseru Aleksandrijā 1954. gada 26. oktobrī veicināja viņu turpmāku apspiešanu. Seši kustības līderi tika notiesāti uz nāvi par valsts nodevību, un vēl daudzi tika ieslodzīti. Viens no tiem bija rakstnieks Saijeds Kutbs, kurš sava cietumsoda laikā uzrakstīja vairākus darbus, kas kļuva par pamatu sunnītu kaujinieku kustībām.[15] Represijas veicināja Kutba un kustības radikalizēšanos.
Pēc 2011. gada Ēģiptes revolūcijas “Musulmaņu brālības” atbalstītā Brīvības un taisnīguma partija tika ievēlēta Ēģiptes valdībā un brālības vadītāja Muhammads Mursī kļuva par Ēģiptes prezidentu. Pēc Mursī gāšanas no prezidenta amata 2013. gadā “Musulmaņu brālība” Ēģiptē tika pasludināta par teroristisku organizāciju, dažādās valstīs tās vietējo organizāciju legālais statuss ir atšķirīgs.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kim Ghattas. «Profile: Egypt's Muslim Brotherhood». BBC, 2001. gada 9. februāris.
- ↑ Al Jazeera Staff. «What is the Muslim Brotherhood?». Al Jazeera, 2017. gada 18. jūnijs.
- ↑ Jeffrey R. Halverson. Theology and Creed in Sunni Islam. New York : Palgrave Macmillan, 2010. 62, 65. lpp. ISBN 978-0-230-10279-8.
Neo-Sufism assumed the basis of a secondary Athari tendency that we find in the thought of Hasan al-Banna and the Muslim Brotherhood... Neo-Sufism... was a major influence on the thought of Hasan al-Banna and the development of the Muslim Brotherhood..
- ↑ The Muslim Brotherhood and the Future of Political Islam in Egypt, Ashraf El-Sherif, Carnegie Endowment for International Peace website, 21 October 2014
- ↑ Marc Sageman. «Chapter 1: The Origins of the Jihad». UNDERSTANDING TERROR NETWORKS. Philadelphia : University of Pennsylvania Press, 2004. 7. lpp. ISBN 0-8122-3808-7.
- ↑ Kathrin Lenz-Raymann. «Chapter 3: Salafi Isalm: Social Transformation and Political Islam». Securitization of Islam: A Vicious Circle: Counter-Terrorism and Freedom of Religion in Central Asia. United Kingdom : Transcript Verlag, 2014. 80. lpp. ISBN 978-3837629040. JSTOR j.ctv1fxgjp.7.
- ↑ Choi Chatterjee. «10: Islamic Fundamentalism in Critical Perspective». The 20th Century: A Retrospective. New York, NY 10017, USA : Routledge, 2018. 253. lpp. ISBN 978-0-8133-2691-7.
- ↑ K. Gani, Jasmine (21 October 2022). "Anti-colonial connectivity between Islamicate movements in the Middle East and South Asia: the Muslim Brotherhood and Jamati Islam". Post Colonial Studies (Routledge): 1–22. doi:10.1080/13688790.2023.2127660.
- ↑ Rick Perry and the Muslim Brotherhood: Compare and Contrast - Mona Eltahawy on social conservatism in Egypt and the U.S., J.J. GOULD, 30 June 2013
- ↑ Strindberg, Anders, and Wärn, Mats (2011), Islamism, Polity, p. 87, ISBN 978-0745640624
- ↑ Ian Johnson. «Washington's Secret History with the Muslim Brotherhood». The New York Review of Books, 2011. gada 5. februāris.
- ↑ The Muslim Brotherhood's 'right-wing' politics game, Bassem Youssef, Al Arabiya English, Wednesday, 1 May 2013
- ↑ What Is the Muslim Brotherhood, and Will It Take Over Egypt?, Robert Dreyfuss, Mother Jones, 11 February 2011
- ↑ Gerhard Bowering. The Princeton Encyclopedia of Islamic Political Thought. Princeton : Princeton University Press, 2013. 62–64. lpp.
- ↑ The Editors of Encyclopaedia Britannica. «Muslim Brotherhood». Skatīts: 05.04.2019.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Musulmaņu brālība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| Šis ar islāmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|