Slāpekļpaskābe
| Slāpekļpaskābe | |
|---|---|
|
Slāpekļpaskābes struktūrformula Slāpekļpaskābes šķīdums vārglāzē | |
| Citi nosaukumi | ūdeņraža dioksonitrāts(III), ūdeņraža nitrīts |
| CAS numurs | 7782-77-6 |
| Ķīmiskā formula | HNO2 |
| Molmasa | 47,013 g/mol |
| Blīvums | šķīdumiem ap 1000 kg/m3 |
| Šķīdība ūdenī | jaucas jebkurās attiecībās, kamēr nesāk sadalīties |
Slāpekļpaskābe (HNO2) ir vāja neorganiska vienvērtīga skābe, kas pastāv tikai atšķaidītos ūdens šķīdumos, kā arī gāzes fāzē. Slāpekļpaskābes šķīdumi ir vāji gaišzilā krāsā. Slāpekļpaskābes sāļus sauc par nitrītiem. Nitrīti ir samērā stabilas, visai toksiskas vielas. Slāpekļpaskābei turklāt piemīt mutagēnas īpašības, jo tā iedarbojas uz organisko savienojumu aminogrupām.
Molekulas uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gāzveida fāzē slāpekļpaskābe pastāv planāru molekulu veidā. Šīm molekulām raksturīga cis-trans izomērija. Istabas temperatūrā dominējošā ir trans forma.
attālumiem un leņķiem saskaņā ar rotācijas spektru |
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rodas, šķīdinot ūdenī slāpekļa(III) oksīdu:
- N2O3 + H2O → 2HNO2
Ja slāpekļpaskābe ir nepieciešama kā reaģents, to var iegūt tieši reakcijas vidē, iedarbojoties uz nātrija nitrītu ar stiprām neorganiskām skābēm[1]:
- NaNO2 + HCl → HNO2 + NaCl
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Slāpekļpaskābe ir stabila tikai vēsos, ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos, citos apstākļos tā sadalās par slāpekļa(IV) oksīdu, slāpekļa(II) oksīdu un ūdeni:
- 2HNO2 → NO2 + NO + H2O
NO2 savukārt disproporcionējas par slāpekļpaskābi un slāpekļskābi[2]:
- 2NO2 + H2O → HNO3 + HNO2
Tādējādi siltos vai koncentrētos šķīdumos no slāpekļpaskābes rodas slāpekļskābe, ūdens un NO:
- 3HNO2 → HNO3 + 2NO + H2O
Ja slāpekļpaskābes šķīdums ir saskarē ar smiltīm, stikla lauskām vai citiem materiāliem ar asām šķautnēm, slāpekļpaskābe sadalās arī aukstos atšķaidītos šķīdumos.[3]
Slāpekļpaskābe reaģē ar aromātiskajiem amīniem, veidojot diazonija sāļus:
- HNO2 + ArNH2 + H+ → ArN2+ + 2H2O,
- kur Ar nozīmē arilgrupu.
Slāpekļpaskābe viegli reaģē ar alifātiskajiem spirtiem — tā var iegūt alkilnitrītus, ko lieto medicīnā asinsvadu paplašināšanai:
- (CH3)2CH−CH2−CH2−OH + HNO2 → (CH3)2CH−CH2−CH2−ONO + H2O
Slāpekļpaskābei piemīt kā reducējošas, tā oksidējošas īpašības. Iedarbojoties uz to ar stipriem oksidētājiem, kā ūdeņraža peroksīdu, hloru, kālija permanganātu, slāpekļpaskābe oksidējas par slāpekļskābi:
- HNO2 + H2O2 → HNO3 + H2O
- HNO2 + Cl2 + H2O → HNO3 + 2HCl
- 5HNO2 + 2KMnO4 + HNO3 → 2Mn(NO3)2 + 2KNO3 + 3H2O
Savukārt, iedarbojoties uz slāpekļpaskābi ar reducētājiem, tie tiek oksidēti:
- 2HNO2 + 2HI → 2NO↑ + I2 + 2H2O
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lieto organiskajā sintēzē diazonija sāļu iegūšanai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Prudent practices in the laboratory: handling and disposal of chemicals. Washington, D.C. : National Academy Press. 1995. ISBN 0-309-05229-7.
- ↑ Kameoka, Yohji; Pigford, Robert (February 1977). "Absorption of Nitrogen Dioxide into Water, Sulfuric Acid, Sodium Hydroxide, and Alkaline Sodium Sulfite Aqueous". Ind. Eng. Chem. Fundamen. 16 (1): 163–169. doi:10.1021/i160061a031.
- ↑ Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 649. lpp. (krieviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slāpekļpaskābe.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)