Sprogkāji
| Sprogkāji | |
|---|---|
|
| |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Žokļkājvēži (Maxillopoda) |
| Apakšklase | Tekostraki (Thecostraca) |
| Infraklase | Sprogkāji (Cirripedia) |
| Iedalījums | |
| |
|
| |
Sprogkāji (Cirripedia) ir tekostraku apakšklases infraklase. Sprogkāji pārsvarā ir jūras formas (retāk dzīvo iesāļūdeņos). Tie pieaugušā stāvoklī ir piestiprinājušies pie substrāta un nevar aktīvi pārvietoties. Neparazītiskie sprogkāji piestiprinās pie zemūdens klintīm un akmeņiem, bet dažos gadījumos pie jūrā peldošiem priekšmetiem, piemēram, pie kuģu zemūdens daļām. Parazītiskie sprogkāji, kas pieder pie sakņgalvju apakškārtas, sasnieguši galēju vienkāršotības pakāpi ārējā uzbūvē un parazitē uz augstākajiem vēžiem. Sakarā ar sēdošo dzīves veidu sprogkāji pilnīgi kļuvuši par hermafrodītiem.
Par sprogkāju piederību pie vēžveidīgajiem liecina to attīstība: tiem ir nauplija un metanauplija kāpura fāzes. Sprogkājvēži pieaugušā fāzē visvairāk ir novirzījušies no vēžveidīgo tipiskās uzbūves, tāpēc sākotnēji bija problēmas sprogkāju izpētē. Cietā kaļķa čaula, pastāvīgs sēdošs dzīvesveids un vēžveidīgo ārējo morfoloģisko īpašību trūkums traucēja to sistemātiskā stāvokļa noteikšanu. Pat tāds izcils zoologs kā Žoržs Kivjē pieskaitīja sprogkājus pie moluskiem. Lamarks uzskatīja sprogkājus par pārejas formu starp tārpiem un moluskiem. Tikai 1830. gadā, kad tika izpētīti sprogkāju kāpuri, kas morfoloģiski ir līdzīgi citiem vēžveidīgo kāpuriem, tika pierādīta sprogkāju piederība pie vēžveidīgajiem.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasaulē ir zināmas ap 1220 sprogkāju sugas.
Infraklase Sprogkāji (Cirripedia)
- virskārta Acrothoracica
- kārta Pygophora
- kārta Apygophora
- virskārta Sakņgalvji (Rhizocephala)
- kārta Kentrogonida
- kārta kentrogonida
- virskārta Īstie sprogkāji (Thoracica)
- kārta Pedunculata
- kārta Sessilia
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sprogkāji |
|