Pāriet uz saturu

Srebrenicas slaktiņš

Vikipēdijas lapa
Srebrenicas slaktiņš
Srebrenicas slaktiņš
Vieta Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Srebrenica, Bosnija un Hercegovina
Datums 1995. gada 11.—13. jūlijs
Uzbrukuma veids Masu slepkavība, genocīds
Bojā gājušie 8372[1][2][3][4][5]
Izraisītājs (-i)

Srebrenicas slaktiņš, kas tiek saukts arī par Srebrenicas genocīdu[11][12][13][14][15][16] (bosniešu: Genocid u Srebrenici), bija vairāk nekā 8000 bosniešu musulmaņu vīriešu un zēnu nogalināšana 1995. gada jūlijā Srebrenicas pilsētā un tās apkārtnē Bosnijas kara laikā. Cilvēkus nogalināja Serbu Republikas armija, kas darbojās ģenerāļa Ratko Mladiča vadībā. ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans to nosauca par smagāko noziegumu Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.[6][7] Slaktiņā piedalījās arī Serbijas paramilitārā vienība "Skorpioni",[10][17] kā arī daži simti brīvprātīgo no Ukrainas un Krievijas.[18][19][20]

1993. gada aprīlī ANO paziņoja, ka Srebrenica ir droša vieta, kur nenotiek karadarbība. Tomēr 1995. gada jūlijā ANO Aizsardzības spēki, kas sastāvēja no 400 vīru liela nīderlandiešu miera uzturētāju kontingenta, neaizkavēja Serbu Republikas armijai ieņemt pilsētu un uzsākt slaktiņu.[21][22][23][24]

Papildu nogalinātajiem 8000 cilvēku, no šī rajona tika padzīti vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls ir noteicis, ka šī masu slepkavība uzskatāma par genocīdu. Par galvenajiem vainīgajiem tika atzīti Bosnijas serbu armijas vadošie virsnieki. Daļu vainas uzņēmās arī ANO un tās rietumu atbalstītāji par nespēju aizsargāt Srebrenicā dzīvojošos. Lai arī Serbija juridiski nebija iesaistīta slaktiņā, 2010. gadā Serbijas parlaments pieņēma rezolūciju, kurā atvainojās par tās nespēju novērst masu slepkavību.[25] Par slaktiņu atvainojās arī Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs, tomēr viņš nelietoja genocīda apzīmējumu.[26]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Potocari Memorial Center PRELIMINARY LIST of Missing Persons from Srebrenica '95 [1] Arhivēts 2015. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  2. ↑ «ICTY: The Conflicts». The International Criminal Tribunal for the former Yugoslavia. Skatīts: 2013. gada 5. augusts.
  3. ↑ Kirsten Nakjavani Bookmiller. The United Nations. Infobase Publishing, 2008. Skatīts: 2013. gada 4. augusts., p. 81.
  4. ↑ Christopher Paul, Colin P. Clarke, Beth Grill. Victory Has a Thousand Fathers: Sources of Success in Counterinsurgency. Rand Corporation, 2010. Skatīts: 2013. gada 4. augusts., p. 25.
  5. ↑ Marlise Simons. «Mladic Arrives in The Hague». The New York Times, 2011. gada 31. maijs.
  6. ↑ 6,0 6,1 UN Press Release SG/SM/9993UN, 11/07/2005 "Secretary-General Kofi Annan’s message to the ceremony marking the tenth anniversary of the Srebrenica massacre in Potocari-Srebrenica". Retrieved 9 August 2010.
  7. ↑ 7,0 7,1 Institute for War and Peace Reporting, Tribunal Update: Briefly Noted (TU No 398, 18 March 2005) [2]
  8. ↑ Paramilitaries Get 15 – 20 Years for Kosovo Crimes – [Balkan Insight http://balkaninsight.com/en/main/news/20364/]
  9. ↑ "Serbia: Mladic "Recruited" Infamous Scorpions". Institute for War and Peace Reporting. [3]
  10. ↑ 10,0 10,1 Daniel Williams. «Srebrenica Video Vindicates Long Pursuit by Serb Activist». The Washington Post. Skatīts: 2011. gada 26. maijs.
  11. ↑ «European Parliament resolution of 15 January 2009 on Srebrenica». European Parliament. Skatīts: 2009. gada 10. augusts.
  12. ↑ «Office of the High Representative – "Decision Enacting the Law on the Center for the Srebrenica-Potocari Memorial and Cemetery for the Victims of the 1995 Genocide"». Office of the High Representative in Bosnia and Herzegovina. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 10. augusts.
  13. ↑ «Youth Initiative for Human Rights in Serbia letter to the Serbian President to commemorate the Srebrenica genocide». Youth Initiative for Human Rights in Serbia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 10. augusts.
  14. ↑ «Mladic shadow hangs over Srebrenica trial». The Guardian (London). 2006. gada 21. augusts. Skatīts: 2008. gada 1. novembris.
  15. ↑ Katharina Goetze. «ICTY – Tribunal Update». Institute for War & Peace Reporting, 2008. gada 31. oktobris. Skatīts: 2008. gada 1. novembris.
  16. ↑ Mike Corder. «Srebrenica Genocide Trial to Restart». The Washington Post, 2006. gada 20. augusts. Skatīts: 2010. gada 26. oktobris.
  17. ↑ «ICTY – Kordic and Cerkez Judgement – 3. After the Conflict» (PDF). Skatīts: 2012. gada 11. jūlijs.
  18. ↑ Norman M. Naimark. Memories of Mass Repression: Narrating Life Stories in the Aftermath of Atrocity. Transaction Publishers, 2011. Skatīts: 2013. gada 4. augusts., p. 3.
  19. ↑ «Greece faces shame of role in Serb massacre». The Guardian. 2003. gada 5. janvāris.
  20. ↑ The New York Times, "Life in the Valley of Death" by Scott Anderson, 29 May 2014. http://www.nytimes.com/interactive/2014/05/29/magazine/srebrenica-life-in-the-valley-of-death.html?_r=2&smid=tw-share
  21. ↑ ICTY, Prosecutor vs Krstic, Judgement, Case No. IT-98-33, United Nations, 2 August 2001[4]PDF (685 KB), "Findings of Fact", paragraphs 18 and 26 [5]
  22. ↑ «UN Srebrenica immunity questioned». BBC. 2008. gada 18. jūnijs. Skatīts: 2008. gada 1. novembris.
  23. ↑ Comprehensive report of the proceedings, www.vandiepen.com Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē.
  24. ↑ "Under The UN Flag; The International Community and the Srebrenica Genocide" by Hasan Nuhanović, pub. DES Sarajevo, 2007, ISBN 978-9958-728-87-7 [6] Arhivēts 2015. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē. [7] Arhivēts 2019. gada 24. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  25. ↑ Srebrenica massacre
  26. ↑ «Serbian president apologises for Srebrenica 'crime'». BBC News. 2013. gada 25. aprīlis.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Srebrenicas_slaktiņš&oldid=3573533"