Pāriet uz saturu

Starojums

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par visiem starojuma veidiem. Par elektromagnētisko starojumu skatīt rakstu elektromagnētiskais starojums.
Šis raksts ir par enerģijas izplatīšanos. Par atomu kodolu sabrukšanā izdalīto enerģiju skatīt rakstu radioaktivitāte.

Starojums, arī radiācija (no latīņu: radiatio — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.[1] Starojumu iedala elektromagnētiskajā starojumā, elementārdaļiņu starojumā (alfa starojums, bēta starojums), akustiskajā starojumā (ultraskaņa, seismiskie viļņi) un gravitācijas starojumā.

Starojums var rasties gan dabiski, piemēram, no Saules, Zemes vai radioaktīviem elementiem, gan mākslīgi, piemēram, medicīnā vai rūpniecībā izmantojot rentgena starus vai kodolenerģiju.

Radiācijas ietekme uz vidi un veselību ir atkarīga no tās veida un intensitātes. Piemēram, rentgenstari un gamma stari ir augstas enerģijas starojuma veidi, kas var radīt kaitējumu šūnām, savukārt dabiskā gaisma ir zemas enerģijas starojums, kas parasti ir nekaitīgs. Radiācijas izpēte un kontrole ir būtiska, lai pasargātu dzīvos organismus un izmantotu radiāciju medicīnā, enerģijas ražošanā un citās jomās drošā un kontrolētā veidā.

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 548. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.