Pagastskola
Pagastskola vai pagasta skola bija pirmmācības (pamatizglītības) skola zemnieku bērniem Krievijas impērijas Vidzemes un Kurzemes guberņās, kas tika izveidota saskaņā ar likumiem, kas atcēla dzimtbūšanu Kurzemes un Vidzemes guberņās. Mācības notikās trīs gadus. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pagastskolas bija visvairāk izplatītais skolu tips iepriekšminētajās guberņās.[1]
Pagastskolu dibināšana sākās pēc zemnieku brīvlaišanas, kas Kurzemes guberņā notikās 1817. gadā, bet Vidzemes guberņā 1819. gadā. Brīvlaišanas likumi noteica, ka Kurzemes guberņā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir jānodibina 1 pagastskola, bet Vidzemē bija jāveido viena pagastskola uz 500 vīriešiem. Plašāka pagastskolu dibināšana aizsākās 19. gadsimta trīsdesmitajos gados. Skolu uzturēšana bija jāveic pagasta valdēm, bet pārraudzību pār tām veica muižnieki un mācītāji.[1] Mācības lielākoties notika ziemā un tās bija jāapmeklē bērniem vecumā no 10 līdz 13 gadiem.[2] Vidzemes guberņas pagastskolās sākumā mācīja tikai lasīšanu, ticības mācību un baznīcas dziedāšanu, bet Kurzemes guberņā skolnieki apguva arī rakstīšanu, rēķināšanu un citus priekšmetus. 1887. gadā pagastskolas pārgāja Krievijas impērijas Izglītības ministrijas pārraudzībā. Līdz ar to mācības notikās krievu valodā. Arī mācību programma tika paplašināt, piemēram, skolnieki sāka apgūt ģeogrāfiju, vēsturi un citus priekšmetus. Beidza pastāvēt pēc Oktobra revolūcijas.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 466. lpp.
- ↑ raunai.lv Izglītība 19. gs. Arhivēts 2009. gada 22. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |