Vidzemes pilskalni

Satezeles pilskalns ("Līvu skanste") pirms Pirmā pasaules kara

Vidzemes pilskalni ir līvu, vendu un letu būvēti nocietinājumi Vidzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Vēsture

Ticamākas ziņas par pilskalniem atrodamas no 12. gadsimta vidus, kad pirmais Livonijas bīskaps Meinards uzcēla Ikšķiles katoļu baznīcu un nocietinājumu Mārtiņsalā (Salaspili). 1198. gada kaujā pie Rīgas, kad nogalināja otro Livonijas bīskapu Bertoldu, pieminēts Senais kalns. 1200. gadā līvu karavīri kaujā pie Rumbulas uzbruka krustnešu kuģiem, pēc tam aplenca Salaspili, taču nespēja to ieņemt un noslēdza mieru ar bīskapu Albertu. 1200. gadā Romas pāvests Inocents III pēc Turaidas Teoderiha lūguma izsludināja krusta karu pret līviem un aizliedza tirgotājiem apmeklēt Zemgales ostu (Portus Semigalliae).

1206. gadā Livonijas bīskapa Alberta uzdevumā krustneši devās uzbrukumā Salas pilij, kurā bija nocietinājušies Salaspils un Turaidas līvu karavīri. Pēc tam bīskaps Alberts kopā ar Zemgales karavadoni Viestardu un savu vasali Kaupo devās kopīgā karagājienā pret Turaidu. Karaspēks sadalīja divās daļās, no kurām viena ieņēma Turaidas pili, bet otra daļa uzbruka Dabreļa pilij (Satezelei) Gaujas otrā krastā.

1208. gadā pieminēta Kokneses pils, kuru pēc konflikta ar krustnešiem ķēniņš Vetseke pats lika nodedzināt. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi Rīgā piespieda noslēgt padošanās līgumu un kļūt par bīskapa Alberta vasali. Trīs daļas no savas Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par lēni,^[1] bet 1210. gadā bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās Letijas zemes.

1212. gada rudenī notika Autines letgaļu sacelšanās, kas pārauga par plašu līvu sacelšanos pret vāciešiem. Nemieros piedalījās Lielvārdes, Salaspils un Turaidas līvi, bet pēc viņu piļu nodedzināšanas par sacelšanās centru kļuva līvu pils Satezele. 1213. gadā lietuviešu karaspēks iebruka Tālavas zemēs, sagūstīja Trikātas pilsnovada vecāko Tālivaldi.

No 13. gadsimta dokumentiem zināms, ka tolaik

Daugavas līvu zemē atradās Salas pilsnovads (castrum Holme), Ikšķiles pilsnovads (castrum Ykescolae), Rīgas pilsnovads (Rige), Lielvārdes pilsnovads (castrum Lenevarde), Aizkraukles pilsnovads (castrum Asscrade),
Gaujas līvu zemē atradās Turaidas pils, Kubeseles pils, Lēdurgas pilsnovads, Satezeles pilsnovads jeb Dabreļa zeme
Metsepoles zemes pilsnovadu vārdi nav zināmi,
Idumejas pilsnovads,
Vendenes pilsnovads,
Tālavas letgaļu Beverīnas, Imeras, Trikātas, Satekles, Burtnieku, Vijciema, Smiltenes, Dzērbenes, Gulbenes un Piebalga pilsnovadi,
Kokneses pils novads,
Jersikas (Letijas) letgaļu Alenes, Autines, Bebernines, Zerdenes, Negestes, Mārcienas un Cesvaines pilsnovadi (castra).^[2]
Atzeles zemē atradās Gaujenes un Alūksnes pilsnovadi.

Reģistrēto pilskalnu saraksts (1938)

Vidzemes pilskalni (pēc E.Brastiņa, 1937)

Pēc Ernesta Brastiņa veiktajiem Vidzemes pilskalnu apsekojumiem^[3] izveidoja reģistrēto pilskalnu sarakstu, kurā bija iekļauti šādi Vidzemes pilskalni:^[4]

Adulienas pagastā pie Čalpām
Aizkraukles pagastā pie Aizkraukles baznīcas, pie Kalnziediem
Alūksnes pagastā — Alūksnes viduslaiku pils vietā ezera pussalā, pie Siseņiem
Beļavas pagastā 1 km no Beļavas
Bērzaunes pagastā pie Kaņepēniem
Cēsu pilskalns (Riekstu kalns) pie Cēsu viduslaiku pils
Cesvaines pagastā pie Cesvaines pils
Dauguļu pagastā pie Jaunlapaiņiem
Dikļu pagastā pie Grebjiem
Doles pagastā — pie Kalnaķivutiem, pie Birzuļiem (Klaņģu tuvumā)
Dzelzavas pagastā pie Griguļiem
Dzērbenes pagastā Dzērbenes pilskalns
Ērgļu pagastā — Ērgļu pilskalns, pie Kaivēniem, pie Skudrām
Ērģemes pagastā pie Ērģemes baznīcas
Galgauskas pagastā pie Kropes
Gaujienas pagastā pie Staldiem
Grostonas pagastā pie Brencēniem
Ikšķiles pagastā — pie Pienakuņģiem, pie Kazu kroga
Iršu pagastā — pie Bulandām, pie Luca mājām
Jaunpiebalgas pagastā — pie Lielmežiem, pie Vieķiem
Kalncempju pagastā pie Nāzupjiem
Kastrānes pagastā pie Kazu kroga
Kauguru pagastā pie Kalneniņiem
Kokneses pagastā — Kokneses pils vietā, pie Daudziešāniem
Kosas pagastā pie Doļiem
Krimuldas pagasta — 1 km uz ziemeļrietumiem no Krimuldas viduslaiku pils, pie Kaupiņiem, pie Gavēņiem
Kūduma pagastā pie Rustēga ezera
Ķieģeļu pagastā 1 km no Rubenes baznīcas (Vaidavas ezera krastā)
Lielvārdes pagastā — Lielvārdes pils vietā
Liepkalnes pagastā pie Liepkalniem
Liepupes pagastā pie Liepupes baznīcas
Liezēres pagastā pie Kalna-Vecvēķiem
Līgatnes pagastā — 1 km uz ziemeļaustrumiem no Līgatnes papīrfabrikas
Limbažos — Limbažu pilskalns
Lizuma pagastā 3 km uz ziemeļrietumiem no Lizuma
Madlienas pagastā pie Vecūžāniem
Mārcienas pagastā — pie Pilskalniem, 1,5 km uz dienvidiem no Mārcienas
Mazstraupes pagastā — pie Panūtām (1,5 km uz rietumiem no Straupes baznīcas), pie Baukalniem, pie Eiķēniem
Mēdzūlas pagastā 1 km uz austrumiem no Zvejniekiem
Meirānu pagastā pie Brakaļu-Grīvām (pie Visagala kapiem)
Mētrienas pagastā pie Pilskalniem (Sildu vecsaimniecības tuvumā)
Mujānu pagastā pie Cimpēniem
Naukšēnu pagastā — Naukšēnu parkā
Nītaures pagastā pie Nītaures mācītāja mājām
Ogres pagastā pie Pilskalniem
Ogresgala pagastā — pie Pūcēm, pie Ogres-Tīnūžu lielceļa (1 km uz ziemeļiem no Ogres dzelzceļa stacijas)
Oļu pagastā pie Arnicēniem
Plāteres pagastā pie Plāteres
Pļaviņu pagastā — pie Avotiņiem, pie Oliņkalniem, Lakstenes pilsdrupu vietā (1 km uz austrumiem no Stukmaņiem)
Priekuļu pagastā pie Sārumiem
Praulienas pagastā pie Lejasūbāniem
Raiskuma pagastā pie Kvēpēnu mežsarga mājām
Rankas pagastā — pie Kaudzēm, pie Silaješkām
Raunas pagastā — Raunas Tanīsa kalns, pie Pīkaiņiem
Salaspils pagastā pie Spolītēm
Siguldas pagastā — Satezeles pilskalns (1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas viduslaiku pils)
Skultes pagastā pie Stārastiem
Suntažu pagastā pie Ķoderiem
Sērmūkšu pagastā pie Upesmuižas
Smiltenes pilskalns — Smiltenes pils vietā
Skaņkalnes pagastā — pie Skulberģiem, pie Pilskalniem (Vecvīkšēnu tuvumā)
Sērmūkšu pagastā pie Upesmuižas
Trikātas pagastā — Trikātas viduslaiku pils vietā
Turaidas pagastā — 1,5 km uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, pie Viešiem
Vainižu pagastā — Vainižos
Vecgulbenes pagastā — pie Līkaušiem, pie Blomes
Veclaicenes pagastā 1 km uz rietumiem no Kornetiem
Vecpiebalgas pagastā pie Griškas kroga (Veļķiem)
Vējavas pagastā — 1 km uz ziemeļaustrumiem no Vējavas
Vestienas pagastā pie Kadiķiem
Viesienas pagastā — pie Pupu kroga, 1 km uz rietumiem no Lauteres
Vietalvas pagastā pie Puduļiem
Vijciema pagastā pie Vijciema
Vildogas pagastā — 1,5 km uz dienvidiem no Lackavu mežsarga mājām
Virānes pagastā pie Kalna-Jāņgribažiem
Zeltiņu pagastā pie Medņiem

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie pilskalni (1998)

1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izdeva rīkojumu Nr. 128., kurā bija uzskaitīti šādi Vidzemes pilskalni — Valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi:^[5]^[6]^[7]

Puduļu pilskalns — Aiviekstes pagasts, pie Puduļiem, nr. 105.
Kalnaziedu pilskalns — Aizkraukles pagasts, nr. 107.
Bulandu pilskalns — Iršu pagasts, Iršu upes labajā krastā, nr. 110.
Lielkalnu pilskalns (Irbes kalns) — Iršu pagasts, pie Nomaļiem, nr. 111.
Avotiņkalns (pilskalns) — Klintaines pagasts, pie bijušajiem Avotiņiem un Lūzāniem, nr. 112.
Pļaviņu pilskalns (Kaķu kalns) — Klintaines pagasts, pie Kaķkalniem, nr. 113.
Vīna kalns — Klintaines pagasts, pie Vīnakalniem, nr. 115.
Oliņkalns — Klintaines pagasts, sala Daugavā iepretim Stukmaņiem, nr. 116.
Aizkraukles pilskalns (Augstie kalni) — Skrīveru pagasts, pie Zemkopības institūta, nr. 127.
Celensku pilskalns — Alsviķu pagasts, pie Celenskiem, nr. 141.
Spīdzenieku pilskalns — Alsviķu pagasts, pie Senpilīm, nr. 147.
Tempļa kalns — Alūksne, Alūksnes ezera Kapsētas pussalā, nr. 160.
Nametkalns — Jaunalūksnes pagasts, pie bijušās Lāsberģa muižas un Pļavmalām, nr. 176.
Siseņu (Garasīmu) pilskalns — Jaunalūksnes pagasts, starp Siseņiem un Garasīmiem, nr. 178.
Popju pilskalns — Jaunlaicenes pagasts, starp Popjiem un Mellikauļiem (Melnkauļiem), nr. 183.
Nāzupju pilskalns — Kalncempju pagasts, Nāzupjos pie Pilskalniem, nr. 185.
Drusku (Kornetu) pilskalns — Veclaicenes pagasts, Druskās, Pilsezera ziemeļu krastā, nr. 212.
Dimantu Baznīcas kalns (kulta vieta) — Veclaicenes pagasts, pie Dimantiem (Mauliņiem), nr. 214.
Staldu pilskalns — Virešu pagasts, pie Staldām, nr. 225
Medņu pilskalns — Zeltiņu pagasts, pie Pilskalniem (Medņiem) un Ceriņiem (Vidutiem), nr. 227.
Doļu pilskalns — Amatas pagasts, pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā, nr. 381.
Riekstu kalns — Cēsis, Pils parkā, nr. 393.
Augstais kalns — Dzērbenes pagasts, Dzērbenes centrā, nr. 432.
Ķētu pilskalns — Dzērbenes pagasts, pie Ķētiem, nr. 436.
Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns) — Dzērbenes pagasts, pie Pavēņiem, nr. 439.
Lejasburkānu pilskalns — Inešu pagasts, pie Lejasburkāniem, nr. 452.
Tūlijas pilskalns — Jaunpiebalgas pagasts, pie Tūlijas upītes, nr. 476.
Līgatnes pilskalns — Līgatne, 400 m no Cēsu ielas, nr. 485.
Kalnatītmaņu pilskalns — Līgatnes pagasts, pie Kalnatītmaņiem, nr. 489.
Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns) — Nītaures pagasts, 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā, nr. 497.
Ķēču pilskalns — Nītaures pagasts, pie bijušās Vieļavu fermas, nr. 503.
Kvēpenes pilskalns — Raiskuma pagasts, pie Kvēpeniem, nr. 519.
Ureles pilskalns (Baznīcas kalns) — Raiskuma pagasts, pie Rozēm, nr. 522.
Tanīskalns — Raunas pagasts, Raunas centrā, nr. 542.
Batarejas kalns — Straupes pagasts, Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem, nr. 563.
Panūtes kalns (Krančkalns) — Straupes pagasts, Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm, nr. 564.
Vējiņu pilskalns — Straupes pagasts, pie Vējiņiem, nr. 575.
Ērgļu kalni — Straupes pagasts, starp Riebiņu un Eiķenu ezeriem, nr. 577.
Bānūžu pilskalns — Taurenes pagasts, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera, nr. 580.
Lejstupu pilskalns — Taurenes pagasts, pie Brēdiķiem un Lejstupiem, nr. 585.
Silenieku pilskalns — Taurenes pagasts, pie Sileniekiem, nr. 590.
Sārumkalns — Vaives pagasts, pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā, nr. 599.
Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns) — Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas centrā, nr. 623.
Vieķu pilskalns — Zosēnu pagasts, pie Vieķiem, nr. 643.
Beļavas pilskalns — Beļavas pagasts, pie Ilgupjiem, nr. 801.
Lazdu kalns jeb Grantskalniņš (pilskalns un senkapi) — Beļavas pagasts, pie Lazdukalniem, nr. 805.
Rutkastes kalns — Beļavas pagasts, starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām, nr. 814.
Krapas pilskalns — Daukstu pagasts, starp Liepiņām un Purmaļiem, nr. 820.
Bļodas kalns — Galgauskas pagasts, pie Kaijām, nr. 825.
Ausenes pilskalns — Galgauskas pagasts, pie Lazdukalniem, nr. 826.
Liedes kalni (pilskalns, apmetne un kulta vieta) — Jaungulbenes pagasts, pie Kalnakalviešiem, nr. 830.
Krāču pilskalns — Lejasciema pagasts, pie Lejaskrācēm, nr. 838.
Uriekstes pilskalns — Lizuma pagasts, pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem, nr. 852.
Silaješku pilskalns (Velna kalns) — Rankas pagasts, pie Sileniekiem, nr. 859.
Kaudžu pilskalns — Rankas pagasts, starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem, nr. 861.
Lauru pilskalns — Alojas pagasts, pie Veclauriem, Iģes upes labajā krastā, nr. 1450.
Liepupes pilskalns — Liepupes pagasts, Liepupes kreisajā krastā, pie Liepupes kapsētas, nr. 1460.
Ķezberkalns — Limbaži, Dzirnezera krastā pie slimnīcas, nr. 1464.
Stārastu pilskalns — Skultes pagasts, pie Stārastiem, nr. 1480.
Ķenču pilskalns — Staiceles pagasts, Salacas upes kreisajā krastā pie Ķenčiem, nr. 2608.
Vainižu pilskalns — Umurgas pagasts, bijušajā Vainižu muižā, nr. 1482.
Piltiņkalns — Umurgas pagasts, pie Mežciemiem, nr. 1486.
Kaniņu kalns — Vidrižu pagasts, pie Vītoliņiem, nr. 1499.
Ungurkalns (Ozoliņu kalns) — Viļķenes pagasts, pie Grantskalniem, Svētupes labajā krastā, nr. 1501.
Jaunandrānu pilskalns — Aronas pagasts, pie Jaunandrāniem (Avotiņiem), nr. 2609.
Lauteres pilskalns — Aronas pagasts, pie Pilskalniem un Lauteres ezera, nr. 1626.
Arnicēnu pilskalns — Aronas pagasts, pie Ruļiem un Arnicēniem, nr. 1627.
Dārznīcas kalns — Aronas pagasts, Viesienā, nr. 1633.
Bindēnu pilskalns — Bērzaunes pagasts, pie Lāčplēšiem un Kalna Bindēniem, nr. 1644.
Aronas kalns — Bērzaunes pagasts, pie Madonas — Pļaviņu šosejas, nr. 1647.
Cesvaines pilskalns — Cesvaines muižas parkā, Sūlas upītes kreisajā krastā, nr. 1654.
Gribažu pilskalns — Dzelzavas pagasts, pie Gribažām, nr. 1686.
Obzerkalns — Dzelzavas pagasts, pie Griguļiem un Kapuplaidēm, nr. 1687.
Ērgļu Skanstes kalniņš — Ērgļu pagasts, Ogres upes kreisajā krastā pie Ērgļu dzirnavām, nr. 1676.
Kaivēnu pilskalns — Ērgļu pagasts, pie Kaivēniem, nr. 1682.
Visagala (Brākaļu) pilskalns — Indrānu pagasts, pie Visagala kapsētas, nr. 1714.
Vējavas pilskalns — Jumurdas pagasts, pie Pilskalniem, nr. 1724.
Lazdonas pilskalns — Lazdonas pagasts, Smeceres silā, nr. 1734.
Lubejas pilskalns — Liezēres pagasts, Lubejā pie Krievlejām, nr. 1737.
Avotiņu pilskalns — Liezēres pagasts, pie Ogriņiem un Avotiņiem, Ogressilā, nr. 1752.
Liezeres pilskalns — Liezēres pagasts, pie Vecvēķiem un Jaunvēķiem, nr. 1758.
Sāvienas pilskalns — Ļaudonas pagasts, pie Drikšņu ezera, nr. 1697.
Mārcienas pilskalns — Mārcienas pagasts, pie Jānēniem, nr. 1764.
Pilskalns — Mārcienas pagasts, pie Pilskalniem, nr. 1767.
Sildu pilskalns — Mētrienas pagasts, pie Pilskalniem, nr. 1770.
Ubānu pilskalns — Praulienas pagasts, pie bij. Lejasubāniem, nr. 1781.
Skudru pilskalns (kulta vieta) — Sausnējas pagasts, pie Skudrām, nr. 1806.
Priekšēnu pilskalns (Pumpiņkalns) — Sausnējas pagasts, pie Vecpriekšēniem, nr. 1807.
Putna kalns — Vestienas pagasts, pie Kadiķiem, nr. 1812.
Kaņepēnu (Savītes) pilskalns — Vestienas pagasts, pie Kaņepēniem pie Savītes ezera, nr. 1643.
Lejaskalnu pilskalns — Ogres novads, pie Lejaskalniem, nr. 1881.
Šķērstēnu pilskalns un Baznīckalns (kulta vieta) — Ķeipenes pagasts, starp Dzeguzēm un Saliņām pie Dzeņiem, nr. 1829.
Pilskalns — Lielvārdes pagasts, pie Pilskalniem, nr. 1842.
Lielvārdes pilskalns un viduslaiku pils — Lielvārde, pie Rumbenes upes ietekas Daugavā, nr. 1843.
Dieva kalns (Cepures kalns) — pretī Lielvārdes pilskalnam, Rumbenes upes kreisajā krastā, nr. 1844.
Plāteres pilskalns — Madlienas pagasts, pie Mežsargiem, nr. 1848.
Uženu pilskalns — Madlienas pagasts, pie Vecuženiem, nr. 1851.
Griguļkalns — Mazozolu pagasts, pie Mazozolu muižas, nr. 1854.
Ogres pilskalns — Mazozolu pagasts, pie Pilskalniem, nr. 1856.
Zilais kalns — Ogre, Ogres-Tīnūžu šosejas kreisajā pusē, nr. 1861.
Kastrānes pilskalns — Suntažu pagasts, pie Grunduļiem, Mazās Juglas upes kreisajā krastā, nr. 1872.
Ķoderu pilskalns (Lielā vīra gulta) — Suntažu pagasts, pie Ķoderiem, nr. 1873.
Aderkašu pilskalns — Taurupes pagasts, pie Aderkašu kapsētas, nr. 1874.
Ķīšezera (Bulduru) pilskalns — Rīgas Sužu apkaime, Ķīšezera austrumu krastā, Ozolkalnos pie bijušajiem Bulduriem, nr. 2071.
Sudrabkalns (Sudrabsala) — Rīgas Juglass apkaime, Juglas ezera saliņā tā dienvidrietumu daļā, pretī Peledām, nr. 2072.
Gavēņu pilskalns — Krimuldas pagasts, pie Gavēņiem, nr. 2106.
Lojas pilskalns — Krimuldas pagasts, pie Kaupiņiem, Lojas upes kreisajā krastā, nr. 2109.
Kubeseles pilskalns — Krimuldas pagasts, pie Krimuldas luterāņu baznīcas, nr. 2111.
Melnā ieža pilskalns — Krimuldas pagasts, pie Melnā ieža, Braslas upes labajā krastā, nr. 2114.
Viešu pilskalns — Krimuldas pagasts, pie Viešiem, nr. 2118.
Mālpils pilskalns (Vīnakalns) — Mālpils pagasts, Mālpilī pie Klobažiem, Sudas upes kreisajā krastā, nr. 2120.
Sidgundas pilskalns (Veckalns) — Mālpils pagasts, pie Veckalniem, nr. 2125.
Mūku kalns (Spolīškalns) — Salaspils pagasts, Daugavas labajā krastā pie bijušās Spolīšu fermas, nr. 2136.
Rata kakts (pilskalns) — Sigulda, Gaujas senlejas un Vikmestes sadurā, nr. 2141.
Vikmestes pilskalns — Sigulda, pie Krimuldas pagasta Gravzaķiem, nr. 2108.
Kārļa kalns (pilskalns) — Sigulda, pie Turaidas pilsdrupām, nr. 2143.
Satezeles pilskalns (Lībju kalns) — Sigulda, pie Vējupītes gravas, nr. 2144.
Vildogas pilskalns (Kautraka kalns) — Siguldas pagasts, Vildogas upes krastā 1,5 km no ietekas Gaujā, nr. 2145.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils — Sigulda, Turaidas iela 10, nr. 2147.
Piltiņu pilskalns (Jāņa kalns) — Bilskas pagasts, pie Piltiņiem, nr. 2347.
Kalnaegļu pilskalns (Lielais kalns) — Bilskas pagasts, starp Kalnaegļiem un Straumēniem, nr. 2351.
Kampu pilskalns — Brantu pagasts, pie Kampām, nr. 2357.
Ērģemes Cepuru kalniņš (pilskalns) — Ērģemes pagasts, Kukru ezera rietumu galā, nr. 2363.
Vecķulliju pilskalns — Ērģemes pagasts, pie bijušajām Vecķullijām, nr. 2364. (izslēgts 16.12.1998.)
Ērģemes pilskalns (Garais kalns) — Ērģemes pagasts, pie Pliederiem, nr. 2367.
Pīkaņu Skansts kalns (pilskalns) — Launkalnes pagasts, pie Pīkaņiem, nr. 2377.
Cauņu pilskalns (Augstais kalns) — Palsmanes pagasts, starp Gaiļupjiem un Cauņiem, nr. 2380.
Cērtenes pilskalns ar priekšpili un dambi — Smiltene un Launkalnes pagasts, pie Cērtenes upītes, nr. 2386.
Planču pilskalns — Valka, pie Plančiem, nr. 2394.
Vijciema Celītkalns (pilskalns) — Vijciema pagasts, pie Celīšiem un Pilskalniem, nr. 2398.
Lācīšu pilskalns — Zvārtavas pagasts, 700 m uz dienvidrietumiem no bijušajiem Lācīšiem, nr. 2402.
Veckurpnieku pilskalns (Krautavu kalns) — Zvārtavas pagasts, pie Veckurpniekiem, nr. 2410.
Rugāju pilskalniņš — Burtnieku pagasts, pie Rugājiem, nr. 2423.
Grebu Bļodas kalns (pilskalns) — Dikļu pagasts, pie Grebiem, nr. 2426.
Grebu pilskalns — Dikļu pagasts, pie Grebiem, nr. 2427.
Lapurgu pilskalns — Dikļu pagasts, pie Lapurgām, nr. 2428.
Pekas kalns (pilskalns) — Kauguru pagasts, pie Jauneniņiem, nr. 2445.
Cimpēnu pilskalns — Kocēnu pagasts, pie Kalnacimpēniem, nr. 2449.
Vaidavas pilskalns — Kocēnu pagasts, pie Pilskalniem, nr. 2451.
Juratas pilskalns — Ķoņu pagasts, pie Rijaskalniem, nr. 2434.
Naukšēnu Kābele (pilskalns) — Naukšēnu pagasts, Rūjas kreisajā krastā, ap 1 km uz rietumiem no Naukšēniem, nr. 2469.
Vīkšēnu pilskalns — Skaņkalnes pagasts, Laņģupītes kreisajā krastā pie Pilskalniem, nr. 2488.
Skaņkalnes (Kolbergas) pilskalns — Skaņkalnes pagasts, Salacas upes kreisajā krastā pie Lībiešiem, nr. 2491.

Skatīt arī

Atsauces

↑ Līguma tekstā: Jersikas pilsētu ar piederīgo novadu un labumiem kā lēni ar trim karogiem.
↑ Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1. burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. — dokuments Nr. 63. — 47 lpp. Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (latīniski)
↑ Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme. — Rīga, 1930.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 32 344 — 32 346 slejas. Rīga: 1937.-1938.
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Liepājas rajons — Talsu rajons)
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2011. gada 1. septembrī, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Talsu rajons — Ventspils rajons)

Ārējās saites

[1] Līguma tekstā: Jersikas pilsētu ar piederīgo novadu un labumiem kā lēni ar trim karogiem.

[2] Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1. burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. — dokuments Nr. 63. — 47 lpp. Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (latīniski)

[3] Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme. — Rīga, 1930.

[4] Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 32 344 — 32 346 slejas. Rīga: 1937.-1938.

[5] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)

[6] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Liepājas rajons — Talsu rajons)

[7] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2011. gada 1. septembrī, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Talsu rajons — Ventspils rajons)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]